Svētdienas vakars divistabu dzīvoklī Rīgā. Bērni beidzot guļ, un abi vecāki sēž uz dīvāna ar telefoniem rokās. Ekrānā atkal tā pati bilde: trīsstūrveida māja priežu mežā, viss gals stiklots, iekšā deg kamīns, ārā snieg. Zem bildes simtiem sirsniņu. Pēc nedēļas viņi nopērk zemes gabalu Pierīgā, un pirmais teikums sarunā ar arhitektu ir: "Mēs gribam A veida māju."
Šis ir stāsts par tipisku Latvijas ģimeni: divi pieaugušie, divi bērni skolas vecumā, kredīts un vēlme pēc pāris gadiem dzīvot savā mājā. Viņi nav izdomāti cilvēki. Tā ir apkopota pieredze, ko arhitekti un būvnieki redz katru gadu, kad populāra forma satiekas ar reālu ģimenes ikdienu.
Sapnis no ekrāna un zemes gabals Pierīgā
Zemes gabals ir apmēram 1300 m², taisnstūrains, ar ceļu no ziemeļiem un dārzu uz dienvidiem. Ciematā jau stāv vairākas karkasa mājas un dažas no gāzbetona, lielākoties vienstāvīgas vai pusotra stāva. Pirms skicēm arhitekts iesaka divas lietas: paskatīties pašvaldības teritorijas plānojumu un apbūves noteikumus, jo tur var būt prasības jumta slīpumam, augstumam un pat jumta formai, un noskaidrot būvvaldē, vai konkrētās mājas izmēram un vietai pietiks ar paskaidrojuma rakstu vai būs vajadzīga būvatļauja.
Pirmās iedvesmas mājas, ko ģimene ielikusi saglabātajos ierakstos, ir kompaktas brīvdienu mājas, nevis ikdienas mājokļi. Līdzīgu mērogu katalogā var redzēt, piemēram, mazā 39 m² mājiņā ar vienu guļamistabu vai skandināviski vienkāršā 59 m² mājā, kas domāta diviem cilvēkiem, nevis četriem.
Mācība: pirms izvēlēties formu, izlasiet apbūves noteikumus un noskaidrojiet būvvaldē procedūru. Bilde sociālajos tīklos parasti rāda brīvdienu māju, nevis mājokli ģimenei ar diviem bērniem.
Rēķins ar mērlenti: kas notiek pie 1,5 m un 2,2 m
A veida mājā sienas ir arī jumts. Tas nozīmē, ka grīdas platība uz papīra un platība, kurā var normāli dzīvot, ir divi dažādi skaitļi. Arhitekts uzzīmē ģimenei vienkāršu griezumu: iekšējais platums pie grīdas 6,4 m, slīpums 60 grādi, garums 9 m.
Pirmajā stāvā grīdas ir aptuveni 58 m². Bet augstāk par 1,5 m paliek tikai apmēram 4,7 m no platuma, tātad ap 42 m². Augstāk par 2,2 m, kur pieaugušais var brīvi staigāt un kur stāv skapji un virtuves augšējie skapīši, paliek vēl mazāk: ap 3,9 m platuma jeb apmēram 35 m². Gar abām garajām malām ir zona, kur var nolikt gultu, zemu plauktu vai uzglabāšanas kastes, bet ne galdu, pie kura sēž ģimene.
Atsevišķi jāpārbauda, kā platība tiek uzskaitīta projektā un kadastrā, jo telpas ar zemu griestu augstumu var skaitīt citādi. Šo vērts noskaidrot ar arhitektu jau skiču stadijā, jo no tā atkarīgs gan nodoklis, gan tas, kā māju vēlāk novērtē banka.
Mācība: A veida mājā skatieties nevis uz kopējiem kvadrātmetriem, bet uz platību virs 1,5 m un virs 2,2 m. Pirmajā stāvā tā ir apmēram trīs ceturtdaļas un trīs piektdaļas no grīdas.
Guļamlīmenis zem kores
Lielākais solījums ir otrais līmenis, jo trīsstūrī ir daudz gaisa. Te ģimenei nāk otrs pārsteigums. Ja pirmajā stāvā atstāj 2,4 m griestus un vēl ap 30 cm paņem pārsegums, otrā līmeņa grīda ir apmēram 2,7 m augstumā. Tur iekšējais platums ir vairs tikai ap 3,3 m, tātad aptuveni 30 m² grīdas.
Virs 1,5 m no tiem paliek ap 14 m², virs 2,2 m tikai šaura josla zem kores, mazāk par 7 m². Tas ir labs guļamlīmenis: divi matrači, lasāmā lampa un skats uz zvaigznēm caur jumta logu. Bet tā nav bērnistaba ar rakstāmgaldu, skapi un vietu, kur pusaudzim būt vienam. Divām atsevišķām istabām vajag starpsienu un divas durvis, un tad katra telpa kļūst par šauru telti.
Tad vēl kāpnes. Ja tās iet pret slīpo sienu, augšā trūkst vietas galvai, tāpēc tās jāliek vidū, un tās paņem vērtīgāko platību abos stāvos. Ģimene saskaita: uz papīra ap 88 m², bet ērti dzīvojama ap 56 m². Tas ir mazāk nekā viņu pašreizējais dzīvoklis kopā ar balkonu.
Mācība: A veida mājas augšējais līmenis darbojas kā guļamvieta, nevis kā pilnvērtīgs stāvs. Divām bērnistabām, darba vietai un skapjiem šī forma praktiski nav piemērota.
Sniegs, siltums un gandrīz nulles enerģija
Ar sniegu A veida māja tiek galā labi. Stāvā slīpumā sniegs uz jumta ilgi neuzkrājas un nobrauc lejā. Bet tas krīt tieši pie mājas pamatiem: gar abām garajām malām ziemā veidojas sniega vaļņi, kas aizsedz zemos logus un var nokrist uz ieejas. Tāpēc durvis jāliek gala sienās, virs tām jāparedz sniega barjeras, un celiņus nedrīkst plānot gar slīpajām malām.
Ar siltumu ir sarežģītāk. Visi jaunie mājokļi Latvijā jāprojektē kā gandrīz nulles enerģijas ēkas, un A veida mājā gandrīz visa ārējā čaula ir jumts. Tas nozīmē biezu siltinājumu visā slīpajā plaknē, rūpīgu tvaika barjeru un hermētiskumu katrā savienojumā ar jumta logiem. Lielā stiklotā gala siena, kas bildē izskatās tik labi, ziemā zaudē siltumu, bet vasarā zem kores kļūst karsti, ja nav ārējās saules aizsardzības.
Ventilācija ar rekuperāciju šeit ir obligāta, nevis greznība: siltais gaiss krājas augšā, un bez labi plānotas gaisa pieplūdes un nosūces guļamlīmenis naktī būs smacīgs. Siltumsūknis gaiss-ūdens ar grīdas apsildi pirmajā stāvā strādā labi, bet augšai vajag padomāt atsevišķi. Kopumā viens izmantojamais kvadrātmetrs A veida mājā sanāk dārgāks nekā vienkāršā divslīpju mājā: 2026. gadā pabeigtas karkasa mājas cena Pierīgā bieži ir ap 1500–2200 EUR par m², bet A veida mājā šī summa jāattiecina uz mazāku dzīvojamo platību. Precīzu tāmi var dot tikai būvnieks pēc projekta.
Mācība: stāvais jumts labi novada sniegu, bet sniegs jāplāno pie zemes. Gandrīz nulles enerģijas prasības A veida mājā var izpildīt, taču tas prasa biezu siltinājumu visā čaulā, ēnojumu stiklotajam galam un rūpīgi projektētu rekuperāciju.
Kur A veida māja tiešām der un ko ģimene uzcēla
Pēc trim tikšanās reizēm ar arhitektu ģimene nonāk pie loģiska secinājuma. A veida māja nav slikta, tā vienkārši ir paredzēta citam dzīvesveidam. Tā lieliski der pie ezera vai upes, kur tā ir brīvdienu māja diviem vai kompānijai uz nedēļas nogali, kur pirmajā stāvā ir viena kopēja telpa ar kamīnu, guļamlīmenis atrodas augšā, bet blakus dārzā stāv pirts. Tur nav vajadzīgi skapji četriem cilvēkiem, rakstāmgaldi un mājas birojs. Līdzīgu noskaņu bez trīsstūra ierobežojumiem dod šalē tipa māja ezera krastam ar divām guļamistabām vienā līmenī. Pie ūdens gan jārēķinās ar aizsargjoslām, tāpēc pirms zemes pirkšanas jānoskaidro, kur drīkst būvēt.
Ģimenes mājokļa vietā viņi izvēlas kompaktu pusotra stāva māju ar zemu sienu (jumta stāva sienu) augšējā līmenī. Uz līdzīga pamata tā dod gandrīz divreiz vairāk dzīvojamās platības, jo pirmajā stāvā visur ir pilns griestu augstums, bet augšā slīpums sākas tikai aiz šīs sienas. Viņi salīdzina vairākus variantus: tradicionālu 89 m² māju, kur trīs guļamistabas ir saliktas kompaktā plānā, nedaudz plašāku kotedžu, kur dienas zona apakšā ir pilnībā nodalīta no nakts zonas augšā, un mūsdienīgu minimālistisku variantu ar divām vannasistabām, kas rīta steigā ar diviem bērniem ir svarīgāk par jebkuru skatu no kores.
Par rezerves variantu kalpo kompakta divlīmeņu māja ar divām guļamistabām un katrai savu vannasistabu, ja bērni paaugsies un aizies. Galīgā izvēle krīt uz karkasa māju ar rūpnīcā izgatavotiem paneļiem: Latvijā šī industrija ir spēcīga, un ēkas čaula objektā tiek uzcelta dažās nedēļās. Pārvākšanās notiek pēc nepilniem diviem gadiem. A veida sapnis nav pazudis: tas pārcelts uz ģimenes zemi pie ezera, kur nākotnē varētu stāvēt kaut kas līdzīgs mazajai divlīmeņu brīvdienu mājai ar stāvu jumtu un skatu uz ūdeni.
Mācība: A veida māja ir lielisks risinājums brīvdienām pie ūdens, bet ģimenes ikdienai pusotra stāva māja ar jumta stāva sienu uz tā paša pamata dod daudz vairāk pilna augstuma platības. Pirms galīgā lēmuma pārrunājiet abus variantus ar arhitektu un pārbaudiet aktuālās prasības savā būvvaldē.
