Piektdienas vakars. Virtuvē cepas zivs, bērni dīvānā skatās filmu. Pēc pusstundas zivs smarža ir arī uz spilveniem un aizkariem. Daudzas ģimenes atvērto plānojumu izvēlas, jo tas izskatās plaši un gaiši, un tikai pirmajā ziemā saprot, ko tas nozīmē ikdienā. Citas ģimenes no tā atsakās tikai ieraduma dēļ, lai gan labi siltināta mājā ar ventilāciju ar rekuperāciju tas strādā lieliski.
Lai izvēlētos apzināti, noder paskatīties, kā dzīvojamo zonu plāno citur: Ziemeļamerikā, Vācijā, Polijā un Somijā. Katrai valstij ir savi iemesli, un ne visi no tiem attiecas uz Latviju. Tālāk ir septiņas atšķirības un katras nozīme vienstāva vai mansarda mājai Pierīgā vai laukos.
1. ASV un Kanāda: "great room" ar salu kā mājas centrs
Ziemeļamerikā virtuve, ēdamzona un dzīvojamā istaba bieži ir viena liela telpa. Virtuves sala kalpo par darba virsmu, brokastu galdu un vietu, kur viesi stāv, kamēr saimnieks gatavo. Telpa nereti ir ļoti liela, ar augstiem griestiem, un tai blakus ir atsevišķs pieliekamais. Šāda plānojuma piemērs ir mūsdienīga vienstāva māja ar trim guļamistabām un 282 m² platību ar trīs vannas istabām, viesu tualeti un garāžu divām automašīnām.
Latvijā jāņem vērā divas lietas. Pirmkārt, katrs kvadrātmetrs un katrs griestu augstuma metrs ir jāapsilda un jāiekļauj energoefektivitātes aprēķinā, jo jaunām mājām jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām. Otrkārt, 280–350 m² vienstāva māja ir liela gan zemesgabalam, gan budžetam. Amerikāņu plāns, piemēram, craftsman stila māja ar 357 m², trim guļamistabām un pagrabu, parāda ideju, bet Latvijā to parasti pielāgo: samazina griestu augstumu, telpu kompaktāk sakārto un pagrabu bieži atmet gruntsūdeņu un izmaksu dēļ.
2. Vācija: virtuve ar durvīm un atsevišķa ēdamistaba
Vācu ģimenes mājās joprojām bieži sastopama slēgta virtuve ar savu logu, vai arī "Wohnküche", t. i., virtuve ar ēdamgaldu, kas ir atdalīta no viesistabas. Šim ir praktiski iemesli: smakas un troksnis paliek virtuvē, viesistabu var iekārtot klusāku, un tvaika nosūcējs nav jāizvēlas tik jaudīgs. Ēdamzona bieži ir atsevišķa telpa vai skaidri atdalīts stūris.
Latviešu ģimenei šis variants der, ja mājās daudz gatavo, ja kāds strādā no mājām vai ja ģimenē ir pusaudži, kuri vakaros vēlas savu telpu. Ar kompaktu plānu to var panākt arī 150 m² mājā. Piemēram, mūsdienīgs Eiropas stila vienstāvs ar 153 m² un trim guļamistabām ar vienu vannas istabu un viesu tualeti ir labs izmērs, kurā atsevišķu virtuvi vai bīdāmas durvis starp virtuvi un viesistabu var paredzēt, nezaudējot gaišumu.
3. Polija: daļēji atvērta virtuve un pieliekamais
Polijā ļoti izplatīts ir "aneks kuchenny", proti, virtuves niša, kas pieslēgta dzīvojamai istabai, bet atrodas tās malā, nereti aiz pussienas vai bāra letes. Bieži tai blakus ir neliels pieliekamais (spiżarnia) konserviem, kartupeļiem un sadzīves tehnikai. Tas ir kompromiss starp atklātumu un kārtību: galds un dīvāns redz viens otru, bet netīrie trauki no viesistabas nav redzami.
Šī pieeja Latvijā iederas ļoti labi, jo arī mums patīk ievārījumi, skābēti kāposti un krājumi ziemai. Kompaktās mājās kā tradicionāla bungalo tipa māja ar 118 m², trim guļamistabām un garāžu vienai automašīnai pieliekamais var būt pāris kvadrātmetru liels, bet tas atbrīvo virtuves skapjus un ļauj virtuvi atstāt atvērtu bez haosa iespaida.
4. Somija: pirts un saimniecības telpa ir daļa no plāna
Somijas ģimenes mājā pirts nereti ir pašā mājā, blakus vannas istabai, un ap to plāno visu "mitro bloku": dušu, ģērbtuvi, veļas telpu un dažkārt izeju uz terasi. Virtuve parasti ir atvērta vai daļēji atvērta uz dzīvojamo istabu, bet guļamistabas un mitrās telpas ir skaidri nodalītas.
Latvijā pirts bieži ir atsevišķa ēka dārzā, taču arvien vairāk ģimeņu to vēlas mājā. Ja tā, pirts un duša jāplāno pie ārsienas, ar labu ventilāciju un tuvu izejai uz dārzu, nevis dzīvojamās zonas vidū. Platāks plāns, piemēram, mūsdienīga vienstāva māja ar četrām guļamistabām un 196 m² ar divām vannas istabām un viesu tualeti, ļauj vienu no telpām vai daļu no tām pārvērst par pirti, saglabājot pietiekamu dzīvojamo platību.
5. Ieeja: vējtveris, "mudroom" vai vienkārši priekšnams
Amerikā liela nozīme ir "mudroom", tas ir, otrai ieejai no garāžas ar soliņu, plauktiem apaviem un skapjiem. Vācijā un Somijā pie galvenās ieejas parasti ir vējtveris (Windfang, tuulikaappi), kas aiztur aukstumu un sniegu. Polijā pie ieejas bieži ir garderobe.
Latvijas klimatā vējtveris un vieta mitrām drēbēm ir gandrīz obligāti, īpaši ģimenei ar bērniem un suni. Labs risinājums apvieno abus: vējtveri pie galvenās ieejas un otru ieeju no garāžas vai dārza caur saimniecības telpu, kur var atstāt zābakus un slapjās virsdrēbes. Ja ieeja ved tieši dzīvojamā istabā, aukstums un dubļi ziemā nonāk tieši tur, kur jūs pavadāt laiku.
6. Veļas telpa un tehniskā telpa ar siltumsūkni un rekuperatoru
Amerikāņu mājās veļas telpa bieži atrodas pie guļamistabām, Vācijā tehniskās iekārtas un veļas mašīna nereti ir pagrabā. Latvijā pagrabus jaunās mājās būvē retāk, tāpēc siltumsūkņa iekšējai daļai, ūdens sildītājam, rekuperatoram, elektrības sadalei un bieži arī veļas mašīnai ir nepieciešama vieta pirmajā stāvā. Orientējoši vienstāva mājai šim nolūkam vajag vismaz dažus kvadrātmetrus, bieži 4–6 m²; precīzāk to pateiks inženieris pēc izvēlētās iekārtas.
Ja mājai nav garāžas, tehniskā telpa jāizvieto pašā mājā tā, lai iekārtu troksnis netraucētu guļamistabām un lai ventilācijas kanāli būtu īsi. Piemērs ir mūsdienīga vienstāva māja ar 103 m², trim guļamistabām un divām vannas istabām bez garāžas: šādā izmērā katru kvadrātmetru vajag izmantot pārdomāti, un tehniskā telpa blakus vannas istabai ir saprātīgāka nekā skapis koridorā.
7. Kontrolsaraksts: kā novērtēt vienstāva mājas pirmo stāvu pirms pirkšanas
Neatkarīgi no tā, vai jums patīk amerikāņu atklātums vai vācu kārtība, pirms projekta izvēles pārbaudiet šos punktus:
- Virtuves un viesistabas savienojums. Vai tās var atdalīt ar durvīm, bīdāmu sienu vai vismaz ar pussienu, ja vēlāk pārdomāsiet?
- Smakas un ventilācija. Vai virtuve ir tuvu ārsienai nosūcēja izvadam, un vai rekuperatora pieplūdes un nosūces vietas plāns paredz loģiski?
- Pieliekamais. Vai blakus virtuvei ir vieta krājumiem, putekļsūcējam un sadzīves tehnikai?
- Ēdamgalds. Vai pie galda var sēdēt visa ģimene un viesi, un vai ap to paliek ērta eja?
- Ieeja. Vai ir vējtveris un vieta mitrām virsdrēbēm, un vai otra ieeja ved caur saimniecības telpu?
- Tehniskā telpa. Vai ir paredzēta vieta siltumsūknim, boilerim un rekuperatoram, un vai tā nav blakus guļamistabai?
- Veļa. Kur veļu mazgās un žāvēs ziemā, kad ārā žāvēt nevar?
- Pirts. Ja to vēlaties mājā, vai tā ir pie ārsienas un pie mitrajām telpām?
- Apkures zonas. Vai guļamistabām var uzturēt citu temperatūru nekā dzīvojamai zonai, piemēram, ar atsevišķiem grīdas apkures kontūriem?
- Platība un būvniecības procedūra. Kopā ar arhitektu pārbaudiet, vai izvēlētais izmērs un plāns atbilst vietējā teritorijas plānojuma prasībām un vai pietiek ar paskaidrojuma rakstu, vai būs vajadzīga būvatļauja. Prasības vienmēr precizējiet savā būvvaldē.
Galu galā nav pareizas vai nepareizas izvēles. Amerikāņu "lielā telpa", vācu atsevišķā virtuve, poļu virtuves niša un somu mitrais bloks ir atbildes uz katras valsts ikdienas vajadzībām. Latvijā labi strādā kompromiss: atvērta vai daļēji atvērta virtuve ar iespēju to atdalīt, pieliekamais, vējtveris un pārdomāti izvietota tehniskā telpa. Ja šie elementi ir vietā, māja būs gaiša, silta un ērta visos gadalaikos.
