Šobrīd trīs un piecus gadus veci bērni negrib gulēt atsevišķi pat vienu nakti. Pēc desmit gadiem viens no viņiem aizcirtīs durvis otra priekšā un pieprasīs savu istabu. Māja, ko būvējat tagad, var kalpot abos posmos, ja vienu lielu bērnistabu jau projektā plānojat tā, lai to vēlāk varētu sadalīt divās pilnvērtīgās telpās. Tad pārbūve aizņem dažas dienas. Ja tas nav izdarīts, sanāk vasara ar putekļiem, kalšanu sienās un jaunām caurulēm.
Zemāk ir kontrolsaraksts 20–26 m² bērnistabai: kas jāparedz projektā, kas jāizbūvē uzreiz un ko var droši atstāt nākotnei.
1. Vieta mājā un izmēri
- Platība. Kopā 20–26 m², lai pēc sadalīšanas katrai pusei paliek ap 10–13 m². Mazāka istaba pusaudzim drīz kļūst par guļvietu ar galdu, nevis par telpu, kur dzīvot.
- Platums. Katrai pusei vajag vismaz 2,5 m tīra platuma: gulta 90 cm, eja 80–90 cm un skapis 60 cm dziļumā. Ērtāk ir 2,8–3,0 m. Piemēram, telpa 5,6 × 4,2 m (ap 23,5 m²) sadalās divās daļās pa aptuveni 2,75 m.
- Forma. Garā mala gar fasādi, starpsiena perpendikulāri ārsienai. Kvadrātveida istaba sadalās sliktāk, jo vienai pusei logs paliek dziļi stūrī.
- Stāvs. Otrajā stāvā bērnu zona ir klusāka un tai var piesaistīt savu vannasistabu. Pirmajā stāvā bērni ir tuvāk vecākiem, bet arī tuvāk dzīvojamās istabas troksnim.
- Jumta slīpums. Pusotra stāva mājā mēriet izmantojamo platumu, nevis grīdas laukumu. Zem slīpajiem griestiem gulta vēl der, bet skapis un galds vairs nē.
Divstāvu mājā, piemēram, projektā ar četrām guļamistabām otrajā stāvā (177 m²), ir vērts paskatīties, vai divas blakus esošas guļamistabas nevar sākumā apvienot vienā. Tas ir tas pats princips, tikai otrādi. Lielākā mājā ar pagrabu, kā šajā 255 m² divstāvu projektā, atliek vieta arī rotaļu stūrim. Kompaktā mājā ar mansardu, piemēram, 90 m² projektā divos līmeņos, pirms lēmuma pieņemšanas pārbaudiet, cik platuma tiešām paliek zem jumta. Vienstāva mājā, kādas Pierīgā būvē bieži, guļamistabu spārnā istabu parasti ir vieglāk sakārtot vienā rindā. To labi parāda vienstāva projekts ar četrām guļamistabām.
2. Logi un durvis
- Divi logi. Katrai nākamajai istabai savs logs, novietots simetriski pret starpsienas asi. Tas ir svarīgi arī dabiskajam apgaismojumam un evakuācijai.
- Sienas posms starp logiem. No starpsienas ass līdz loga ailai atstājiet vismaz 40–50 cm, lai siena droši piekļautos ārsienai, nevis loga rāmim.
- Divas durvis. Labākais variants ir abas durvis uzreiz. Mazi bērni pret divām ieejām neiebilst, bet vēlāk nav jāgriež siena.
- Sagatavota aila. Ja otrās durvis negribat jau tagad, iebūvējiet pārsedzi un ailu aizpildiet ar vieglu, viegli izjaucamu konstrukciju. Gāzbetona nesošā sienā tas ir obligāti, karkasa sienā vismaz ļoti ieteicams.
- Gaitenis. Pārbaudiet, vai gaitenis sniedzas līdz abām nākamajām durvīm un vai otrā aila neiznāk pie kāpnēm vai vannasistabas durvīm.
- Mansardas logs. Viens liels logs gala sienas vidū nav sadalāms. Mansardā plānojiet divus jumta logus vai divus izbūves logus.
Logus un durvis vēlāk mainīt ir visdārgāk, jo tie skar fasādi, nesošās sienas un dažkārt arī būvprojekta dokumentāciju. Tāpēc nākamo starpsienu iezīmējiet rasējumos jau tagad, kaut vai ar raustītu līniju. Arhitekts tad automātiski ņems to vērā, novietojot logus. Vienstāva mājā ar garu fasādi, piemēram, skandināvu stila 197 m² projektā, divus logus vienā istabā ir viegli izkārtot. Kompaktā 106 m² vienstāva mājā ar trim guļamistabām jāskatās rūpīgāk, vai bērnistabai vispār pietiek fasādes garuma.
3. Apkure, ventilācija un elektrība no pirmās dienas
- Grīdas apsilde. Divi atsevišķi loki katrai pusei, katram savs termostats un sava izeja kolektorā. Pusaudzis, kurš grib vēsāku istabu, to varēs iestatīt pats.
- Josla bez caurulēm. Gar nākamās starpsienas līniju atstājiet 10–15 cm platu joslu bez apkures caurulēm, lai, stiprinot sienu, neviens neizurbtu cauruli.
- Radiatori. Ja apkure ir ar radiatoriem, liekams pa vienam zem katra loga, nevis viens lielāks pie sienas vidū.
- Pieplūdes vārsti. Ventilācijā ar rekuperāciju katrai pusei vajadzīgs savs pieplūdes vārsts. Gaisa daudzumu katrai istabai lai aprēķina ventilācijas projektētājs, un tas jāparedz pie durvīm vai zem tām gaisa pārplūdei.
- Kontaktligzdas. Katrā pusē komplekts pie gultas, pie rakstāmgalda un pie durvīm, kā arī tīkla kabelis vai vismaz tukša caurule tam.
- Apgaismojums. Divi griestu gaismas punkti un slēdži pie katrām nākamajām durvīm. Sākumā tos var slēgt kopā.
- Ugunsdrošība. Dūmu detektors katrā pusē. Aktuālās prasības pārbaudiet ugunsdrošības noteikumos vai pie projektētāja.
Būvniecības laikā šie papildinājumi izmaksā maz: viens apkures loks, viens vārsts un daži kabeļi vairāk. Iebūvēti vēlāk, gatavā mājā, tie prasa atvērt grīdu, griestus un sienas. Gandrīz nulles enerģijas ēkā ar precīzi sabalansētu ventilāciju kļūda ir vēl jūtamāka, jo istaba bez sava pieplūdes vārsta naktī ātri kļūst smacīga.
4. Starpsiena: materiāls un izmaksas
- Karkasa māja. Koka vai metāla karkass, divkārša ģipškartona apšuvuma kārta abās pusēs un minerālvate starpā. Jau tagad griestos un sienās iestrādājiet koka ieliktņus stiprinājumam starpsienas līnijā.
- Gāzbetona māja. Pirmajā stāvā uz betona pamatnes var mūrēt 100–150 mm gāzbetona bloku starpsienu. Otrajā stāvā uz koka pārseguma izvēlieties vieglu karkasa sienu, ja konstruktors nav paredzējis citādi.
- Skaņa. Pusaudžiem vienkārša ģipškartona siena ir par plānu. Pietiek ar divkāršu apšuvumu un vati, bet starpsienas spraugas pie grīdas un griestiem jāaizpilda ar elastīgu hermētiķi.
- Izmaksas. 2026. gadā karkasa starpsiena ar apdari Latvijā izmaksā aptuveni 60–110 EUR/m², gāzbetona siena ar apmetumu 70–120 EUR/m². Sienai ap 4 m garumā un 2,7 m augstumā tas ir aptuveni 700–1300 EUR. Durvis ar uzstādīšanu maksā vēl 300–700 EUR, kopā parasti 1200–2500 EUR. Cenas atšķiras pēc reģiona, tāpēc lūdziet vairākus piedāvājumus.
- Atļaujas. Nenesoša iekšsiena parasti neprasa būvatļauju, taču tas atkarīgs no konkrētās situācijas. Pirms darbiem pārbaudiet vietējā būvvaldē vai pie arhitekta.
Ja logi, durvis un inženiertīkli ir sagatavoti, starpsiena ir vienkāršs remontdarbs, ko var paveikt vienā nedēļas nogalē vai dažās darba dienās. Ja nav, tā pati siena viegli kļūst par vairāku tūkstošu eiro projektu. Grīdas segumu, piemēram, peldošu lamināta grīdu, izvēlieties tā, lai to varētu pārgriezt sienas līnijā. Tad siena stāvēs uz pamatnes, un skaņa nepārnesīsies caur grīdu.
Biežākās kļūdas
- Viens logs istabas vidū, kuru vēlāk nevar sadalīt.
- Kopīgs apkures loks visai istabai un caurules tieši zem nākamās sienas.
- Viens ventilācijas vārsts, kas pēc sadalīšanas paliek tikai vienā istabā.
- Pārāk šauras puses, kurās gulta un skapis nevar stāvēt pretī viens otram.
- Mansardas platums, mērīts pie grīdas, nevis cilvēka augstumā.
- Starpsiena nav iezīmēta projektā, tāpēc par to neviens neatceras, kad liek logus un kabeļus.
