Lietuvā A++ klases mājai pieļaujamā gaisa apmaiņa ir aptuveni 0,6 reizes stundā, Vācijā ar mehānisko ventilāciju ap 1,5, bet daudzos ASV štatos ap 3. Latvijā ģimenes māju bieži nodod ekspluatācijā vispār bez mērījuma. Tomēr tieši mūsu klimatā, kur apkures sezona ilgst pusgadu un gandrīz katrā jaunā mājā ir siltumsūknis un rekuperācija, hermētiskums ietekmē rēķinus vairāk nekā vēl daži centimetri siltumizolācijas. Zemāk ir atbildes uz jautājumiem, ko būvētāji uzdod visbiežāk.
Kas ir blower door tests un ko nozīmē n50?
Tas ir mērījums, kas parāda, cik daudz gaisa izplūst caur mājas apvalku, ja iekšā un ārā ir 50 paskālu spiedienu starpība. Ārdurvju ailē iestiprina rāmi ar ventilatoru, aizver logus, aizbāž ventilācijas atveres un ar ventilatoru rada zemspiedienu, pēc tam arī virsspiedienu.
Rezultāts n50 rāda, cik reižu stundā šādā spiedienā nomainās viss mājas iekšējais gaisa tilpums. Amerikāņu apzīmējums ACH50 nozīmē to pašu. Dažos normatīvos lieto q50, kas mērīts kubikmetros uz apvalka kvadrātmetru stundā. Tāpēc, salīdzinot skaitļus no dažādām valstīm, vienmēr jāpārbauda, kurš rādītājs domāts.
Vai Latvijā privātmājai tests ir obligāts?
Parasti nē. Latvijas siltumtehnikas būvnormatīvs nosaka gaisa caurlaidības robežvērtības, un gandrīz nulles enerģijas ēkām projektā un energosertifikātā ir jāparāda, ka māja tās ievēro. Vienģimenes mājai ar paskaidrojuma rakstu vai būvatļauju faktisks mērījums gan bieži netiek prasīts, un aprēķinā izmanto pieņemtu vērtību.
Prasības tiek pārskatītas, tāpēc pirms projektēšanas būvvaldē vai pie arhitekta pārbaudiet aktuālo redakciju. Tests var būt nepieciešams arī tad, ja māju būvējat ar atbalsta programmu vai kredītu, kas piesaistīts energoefektivitātes klasei. Un pat bez prasības tas ir labākais veids, kā pārbaudīt būvnieka darbu.
Kā to dara Lietuvā, kur prasības ir stingrākas?
Lietuvā jaunām ēkām ir jāatbilst A++ klasei, un šajā klasē gaisa caurlaidības mērījums ir obligāta nodošanas sastāvdaļa. Robežvērtība ir tuvu pasīvās mājas līmenim. Ja mērījums to neapstiprina, ēka neiegūst vajadzīgo klasi.
Latvijas būvētājam tas ir noderīgs piemērs. Kaimiņos tā pati karkasa vai gāzbetona māja tiek būvēta tikpat rūpīgi tikai tāpēc, ka beigās būs pārbaude. Daudzi Latvijas karkasa māju ražotāji strādā arī Skandināvijas un Vācijas tirgū un šādus rezultātus jau sasniedz, tāpēc līgumā pieprasīt konkrētu n50 vērtību nav nekas neparasts.
Kādas prasības ir Vācijā un Polijā?
Vācijā ēku enerģijas likums pieļauj n50 līdz 3,0 mājai bez mehāniskās ventilācijas un līdz 1,5 mājai ar mehānisko ventilāciju. Pats mērījums visbiežāk kļūst obligāts tad, ja māja tiek būvēta ar KfW efektivitātes mājas finansējumu, jo bez protokola atbalstu neizmaksā.
Polijā WT 2021 noteikumi iesaka līdzīgas vērtības, 3,0 un 1,5, bet mērījums privātmājai ir brīvprātīgs, tāpat kā Latvijā. Abas valstis rāda vienu likumsakarību: kur par hermētiskumu ir nauda vai sankcija, tur testu veic gandrīz visi, bet kur tā nav, to veic tikai rūpīgākie.
Kāpēc ASV skaitļi izskatās mīkstāki?
Tāpēc, ka tie domāti citam klimatam un citai būvniecības praksei. ASV energokodekss IECC aukstākajās klimata zonās prasa ne vairāk kā 3 ACH50, siltākajās ap 5, un daudzos štatos pārbaude ir obligāta katrai jaunai mājai.
Svarīgākais ir tas, ka mērījums tur ir masveida un rutīnas pakalpojums, nevis eksotika. Robeža 3 Latvijas mājai ar rekuperāciju ir par vāju. Pie šāda rezultāta lielu daļu gaisa ziemā aizstāj nekontrolēta infiltrācija, un rekuperators to nesasilda.
Kādu rezultātu mērķēt Latvijas mājai ar rekuperāciju?
Labs praktisks mērķis ir n50 ap 1,0 vai zemāk, bet 0,6 ir sasniedzams, ja to plāno jau projektā. Pie šādām vērtībām ventilācija ar siltuma atguvi strādā tā, kā solīts. Gaiss ienāk caur iekārtu, nevis caur spraugām pie grīdlīstēm.
Labāk šo skaitli ierakstīt būvniecības līgumā kopā ar nosacījumu, kas notiek, ja tas netiek sasniegts. Parasti būvnieks par saviem līdzekļiem novērš noplūdes un mērījumu atkārto. Tā hermētiskums kļūst par līgumā pārbaudāmu prasību.
Kad tests jāveic: pirms apdares vai beigās?
Ideālā gadījumā divreiz: vispirms, kad gaisa necaurlaidīgā kārta ir pabeigta, bet vēl nav nosegta, un vēlreiz pēc pabeigšanas. Karkasa mājā pirmais mērījums ir pēc logu montāžas un tvaika izolācijas plēves salīmēšanas, bet pirms ģipškartona. Gāzbetona mājā tas ir pēc iekšējā apmetuma un logu pieslēgumu noslēgšanas.
Starpposma tests ir vērtīgākais. Spiediena laikā ar dūmu zīmuli vai termokameru var atrast katru noplūdi un uzreiz to aizlīmēt. Ja vienīgais tests ir beigās, noplūde var atrasties aiz gatavas sienas, un tās labošana prasa demontāžu.
Cik tests maksā Latvijā?
2025. gadā viens mērījums vienģimenes mājai parasti maksāja aptuveni 200 līdz 450 EUR. Cena atkarīga no mājas izmēra, attāluma līdz objektam un no tā, vai vajag oficiālu protokolu energosertifikātam. Divi mērījumi kopā ar noplūžu meklēšanu bieži izmaksā 400 līdz 700 EUR. Pierīgā cenas parasti ir zemākas nekā attālos novados.
Salīdzinājumā ar mājas būvniecības izmaksām tā ir niecīga summa. Viena nepamanīta noplūde jumta un sienas mezglā var gadu desmitiem palielināt apkures rēķinu un radīt mitruma problēmas konstrukcijā.
Kur jaunā mājā gaiss sūcas visbiežāk?
Tipiskās vietas atkārtojas gandrīz katrā objektā:
- logu un durvju pieslēgumi, kur trūkst iekšējās tvaika izolācijas lentes vai kur ir tikai montāžas putas;
- bēniņu lūka un griestu pāreja uz neapkurināmiem bēniņiem;
- inženierkomunikāciju šķērsojumi: kanalizācija, ūdens ievads, siltumsūkņa caurules, elektrības kabeļi un kontaktligzdas ārsienās;
- koka karkasa savienojums ar mūra sienu, piemēram, ja gāzbetona mājai piebūvēta karkasa daļa vai jumta konstrukcija balstās uz mūra;
- pamatu un sienas mezgls, kā arī pirts sienas un griesti, kur tvaika slodze ir īpaši liela.
Visām šīm vietām kopīgs ir tas, ka tās ir pārejas starp materiāliem vai darbu veicējiem. Tāpēc noderīga ir projekta lapa, kurā ar vienu līniju iezīmēta gaisa necaurlaidīgā kārta visā mājā, kā arī vienošanās, kurš būvnieks atbild par katru mezglu.
Kāpēc kompaktu vienstāva māju ir vieglāk padarīt hermētisku?
Tāpēc, ka tai ir mazāk mezglu, ko var sabojāt. Katrs stūris, erkers, jumta lūzums un pāreja starp stāviem ir vēl viens savienojums, kur plēve jālīmē rokām. Vienkāršas taisnstūra formas mājai ar divslīpju jumtu šādu vietu ir dažas, un tās ir viegli pārbaudīt.
Labs piemērs ir kompakta skandināvu stila māja ar 50 m², kur gandrīz viss apvalks ir četras taisnas sienas un viens jumts. Lielākai ģimenei der vienstāva māja ar trim guļamistabām uz 85 m², kuras vienkāršais apjoms ļauj izvairīties no sarežģītām jumta pārejām. Līdzīgi ir arī ar mazu tradicionālu māju 79 m² platībā.
Ja vajag vairāk vietas, izvēlieties pēc iespējas vienkāršu formu, nevis L vai U veidu. Minimālistiska māja ar 120 m² un trim guļamistabām saglabā taisnu kontūru. Plānojums ar četrām guļamistabām uz 116 m² parāda, ka arī lielai ģimenei nav jābūvē sarežģīts apjoms. Ja projektā ir piebūvēta garāža, kā mūsdienīgā mājā ar 107 m² un garāžu, sienu starp apkurināmo māju un garāžu projektējiet kā ārsienu ar pilnu gaisa necaurlaidīgo kārtu.
Vai māja var būt pārāk hermētiska?
Nē, ja tajā ir labi noregulēta ventilācija. Problēmas rada nevis hermētiskums, bet hermētiska māja bez ventilācijas, kurā mitrums no virtuves, dušas un pirts neiziet laukā. Tāpēc Vācijā stingrākā robeža attiecas tieši uz mājām ar mehānisko ventilāciju.
Latvijas mājai ar rekuperāciju princips ir vienkāršs: būvējiet hermētiski un ventilējiet apzināti. Iekārtu projektējiet kopā ar mājas plānojumu. Pirtij paredziet atsevišķu ventilāciju. Pirms nodošanas gaisa plūsmas noregulējiet tikpat rūpīgi, kā izmērījāt mājas hermētiskumu.
