Divdesmit līdz četrdesmit kubikmetri. Aptuveni tik daudz būvgružu paliek pāri, kad uzceļ 120–180 m² lielu ģimenes māju. Tie ir gāzbetona bloku atgriezumi, paletes, plēves, minerālvates gabali, ģipškartona atlikumi, cementa maisi, putu balonu tara un daudz kas cits. Tāmē šai pozīcijai parasti nav ne rindas, ne naudas, līdz būvlaukums pārvēršas izgāztuvē, kaimiņi sāk zvanīt pašvaldībai un ekspluatācijā nodošanas brīdī izrādās, ka nav neviena dokumenta par to, kur atkritumi palikuši.
Šajā rakstā apskatīsim, cik atkritumu rada koka karkasa un gāzbetona māja, cik 2025.–2026. gadā maksā to izvešana Rīgā, Pierīgā un reģionos, kas no tā ir lielākās izmaksu pozīcijas un kā tās samazināt. Cenas ir orientējošas. Pirms būvniecības sākuma pajautājiet piedāvājumu diviem vai trim apsaimniekotājiem savā novadā.
Cik atkritumu rada 120–180 m² māja
Precīzs apjoms atkarīgs no tehnoloģijas, projekta sarežģītības un tā, cik kārtīgi strādā brigāde. Jaunbūvei orientējoši var rēķināties ar 40–100 kg atkritumu uz katru apbūves kvadrātmetru, neskaitot izrakto grunti. 150 m² mājai tas nozīmē aptuveni 6–15 tonnas jeb 20–40 m³ irdenu, jauktu gružu.
- Rūpnīcā ražots koka karkass (sienu paneļi vai moduļi) būvlaukumā rada vismazāk atkritumu, bieži tikai 3–7 tonnas. Atgriezumi paliek ražotnē, bet objektā galvenokārt ir iepakojums, plēves, siltumizolācija un apdares atlikumi.
- Karkass, ko montē uz vietas, rada vairāk koka atgriezumu, vates un plātņu gabalu.
- Gāzbetona māja parasti ir smagākā: bloku atgriezumi un lauskas, javas atlikumi, paletes, kā arī monolīto pārsegumu un pamatu veidņu atkritumi. Rēķiniet ar 8–15 tonnām.
Arī forma ietekmē apjomu. Kompakta vienstāva māja, piemēram, skandināvu stila vienstāva māja ar 121 m² un trim guļamistabām, ar vienkāršu jumtu rada ievērojami mazāk atgriezumu nekā plaša māja ar daudziem stūriem un jumta krustojumiem. Divstāvu mājai, piemēram, 165 m² mājai ar četrām guļamistabām divos stāvos, apbūves laukums ir mazāks, tāpēc mazāks ir arī pamatu un jumta apjoms. Tas nozīmē arī mazāk veidņu un jumta seguma atgriezumu.
Izmaksu pozīcijas: orientējošā tabula
Cenas attiecas uz 2025.–2026. gadu un ietver PVN. Tās ievērojami atšķiras atkarībā no apsaimniekotāja, attāluma līdz poligonam un atkritumu tīrības.
| Pozīcija | Vienība | Rīga | Pierīga | Reģioni |
|---|---|---|---|---|
| Konteiners jauktiem būvgružiem (7–10 m³), noma un izvešana | par reizi | 200–350 EUR | 220–380 EUR | 180–400 EUR |
| Konteiners tīram betonam, ķieģeļiem, gāzbetonam | par reizi | 120–220 EUR | 140–250 EUR | 120–260 EUR |
| Konteiners tīram, neapstrādātam kokam | par reizi | 100–200 EUR | 120–220 EUR | 100–240 EUR |
| Big bag maiss (1 m³) ar izvešanu | gab. | 40–90 EUR | 50–100 EUR | 50–110 EUR |
| Liekās grunts izvešana (pašizgāzējs) | par reisu | 100–250 EUR | 100–250 EUR | 80–220 EUR |
| Bīstamie atkritumi (krāsas, hermētiķi, putu baloni, šķīdinātāji) | par objektu | 30–150 EUR atkarībā no apjoma | ||
| Šķirošana un iekraušana būvlaukumā (darbs) | par objektu | 200–800 EUR, bieži iekļauts brigādes cenā | ||
| Metāllūžņi | t | parasti bez maksas, dažreiz pieņēmējs maksā jums |
Kopā būvgružiem 120–180 m² mājai, neskaitot grunti, parasti jāparedz 800–2500 EUR. Ja būvlaukumā jāizved daudz grunts, summa var dubultoties. Tas pats attiecas uz gadījumu, kad zemesgabalā vispirms jānojauc veca būve.
Lielākā pozīcija: jaukti būvgruži
Jaukto atkritumu konteiners ir dārgākais, jo poligonā tos nevar pārstrādāt un par apglabāšanu jāmaksā arī dabas resursu nodoklis. Ja visu met vienā konteinerā, 150 m² gāzbetona mājai var vajadzēt četras līdz sešas maiņas. Tie viegli var būt 1200–2000 EUR.
Tieši šeit visvairāk līdzekļu var ietaupīt. Tīrs betons un gāzbetons, tīrs koks un metāls maksā mazāk vai neko, bet tikai tad, ja tie tiešām ir tīri. Viens cementa maiss vai plēves gabals betona konteinerā var nozīmēt, ka apsaimniekotājs visu kravu pārrēķina pēc jaukto atkritumu tarifa.
Otrā lielā pozīcija: grunts
Pamatu būvbedre, komunikāciju tranšejas un ceļa pamatne rada daudz grunts. Pierīgā, kur zemesgabali ir 1200–2000 m², to parasti var izlīdzināt pašā gabalā. Mazos pilsētas zemesgabalos grunts bieži jāizved, un katrs pašizgāzēja reiss maksā naudu.
Šeit palīdz vienstāva un pusotra stāva māju atšķirība. Plata vienstāva māja, piemēram, 177 m² vienstāva māja ar četrām guļamistabām un garāžu divām automašīnām, prasa lielāku pamatu laukumu un vairāk izraktās grunts. Mājai ar līdzīgu platību divos stāvos, piemēram, 162 m² divstāvu mājai ar trim guļamistabām, pamatu laukums ir aptuveni uz pusi mazāks.
Kas jādara saimniekam: atkritumi jānodod apsaimniekotājam
Atbildība par būvniecības atkritumiem ir būvniecības ierosinātājam, proti, jums vai jūsu galvenajam būvuzņēmējam, ja tā noteikts līgumā. Atkritumus drīkst nodot tikai apsaimniekotājam, kuram ir Valsts vides dienesta izsniegta atļauja vai reģistrācija attiecīgajai darbībai. Atkritumu pārvadājumi tiek reģistrēti valsts uzskaites sistēmā APUS, tāpēc likumīgs pārvadātājs vienmēr varēs izsniegt dokumentu par katru kravu.
Saglabājiet:
- līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju;
- pavadzīmes vai pieņemšanas un nodošanas aktus par katru izvesto konteineru vai maisu, ar datumu, atkritumu veidu un daudzumu;
- svēršanas čekus, ja tie tiek izsniegti;
- apliecinājumu par bīstamo atkritumu nodošanu, ja tādi bijuši.
Nododot māju ekspluatācijā vai apliecinot būvdarbu pabeigšanu Būvniecības informācijas sistēmā, būvvalde var pieprasīt dokumentus, kas apliecina, ka būvniecības atkritumi apsaimniekoti likumīgi. Prasības un pieņemamā dokumentu forma dažādās pašvaldībās var atšķirties, tāpēc vēl pirms darbu sākuma pajautājiet savai būvvaldei vai būvprojekta autoram, kas tieši būs jāiesniedz. Ja kāda pavadzīme pazudīs, to vēlāk atjaunot būs grūti. Glabājiet visas vienā mapē un skenējiet tās uzreiz.
Lēts "aizvedīšu visu" piedāvājums sludinājumu portālā bez līguma un pavadzīmes ietaupīs simts eiro, bet var maksāt naudas sodu un aizkavēt mājas pieņemšanu.
Ko drīkst izmantot būvlaukumā
Ne viss, kas paliek pāri, ir atkritumi. Daudz ko var izmantot pašā zemesgabalā:
- Augsnes virskārta. Pirms rakšanas noņemiet to atsevišķā kaudzē un vēlāk izmantojiet zālienam un dobēm. Tā ir vērtīga, un to nopirkt ir dārgi.
- Izraktā minerālgrunts. To var izmantot teritorijas planēšanai, terašu un celiņu pamatnei, ja to atļauj būvprojekts un tas netraucē lietus ūdens noteci pie kaimiņiem.
- Gāzbetona un ķieģeļu lauskas. Tās var izmantot kā pildījumu zem dārza celiņiem un nenesošām konstrukcijām vai labiekārtošanā. Zem pamatiem un nesošajām plātnēm drīkst izmantot tikai to, ko paredz konstruktors.
- Veseli bloki un dēļi. Tos var izmantot iekšējām starpsienām, dārza konstrukcijām un pirts lāvām (tikai neapstrādātu koku).
- Paletes. Daudzi piegādātāji tās pieņem atpakaļ par depozītu. Pajautājiet par to jau pasūtot.
Ko nekad nedrīkst dedzināt
Laukos joprojām mēdz būvgružus sadedzināt ugunskurā vai pirts krāsnī. Tas ir aizliegts, un par to var piemērot sodu. Turklāt dūmi ir toksiski jums un kaimiņiem. Nekad nededziniet:
- impregnētu, krāsotu vai lakotu koku, OSB un skaidu plātnes ar līmēm;
- plēves, membrānas, putuplastu, poliuretāna putas un to balonus;
- bitumena jumta segumu un hidroizolāciju;
- kabeļus, PVC caurules un logu profilu atgriezumus;
- krāsu un hermētiķu tarā.
Ja zemesgabalā ir veca saimniecības ēka ar azbestu saturošu šīferi, tas ir bīstamie atkritumi. Tos drīkst demontēt un izvest tikai šim nolūkam pilnvarots apsaimniekotājs.
Kā samazināt izmaksas
- Izvēlieties vienkāršu formu. Taisnstūra plāns un divslīpju jumts samazina atgriezumus. Piemēram, 143 m² vienstāva māja ar trim guļamistabām un kompakta forma rada mazāk atkritumu nekā līdzīga platība ar daudziem izvirzījumiem.
- Apsveriet rūpnīcā ražotu karkasu. Latvijas koka paneļu ražotāji piegādā sienas ar jau izgrieztām ailām, tāpēc lielākā atgriezumu daļa paliek rūpnīcā.
- Šķirojiet no pirmās dienas. Divi vai trīs konteineri vai big bag maisi (minerālie, koks, jaukti) maksā mazāk nekā viens liels jauktais.
- Ierakstiet līgumā, kas atbild par būvgružiem. Lai ir skaidrs, vai brigāde šķiro, iekrauj un iesniedz pavadzīmes, vai tas jādara jums.
- Precīzi aprēķiniet materiālus. Pārpirkti un pēc tam izmesti bloki un plātnes ir dubults zaudējums.
- Planējiet grunti uz vietas. Lielā zemesgabalā tā var palikt pilnībā, kā tas parasti ir, ja būvē plašu vienstāva māju, piemēram, 180 m² modernu vienstāva māju.
Kopsavilkums
- 120–180 m² māja rada aptuveni 6–15 tonnas jeb 20–40 m³ būvgružu. Rūpnīcā ražotam koka karkasam to ir mazāk, gāzbetona mājai vairāk.
- Paredziet tāmē 800–2500 EUR (2025.–2026. gada cenas) un papildus grunts izvešanu, ja tā vajadzīga.
- Jaukto atkritumu konteiners ir dārgākais. Šķirošana ir lielākā ietaupījuma iespēja.
- Nododiet atkritumus tikai apsaimniekotājam ar VVD atļauju un saglabājiet visus līgumus un pavadzīmes, jo tās var būt vajadzīgas, nododot māju ekspluatācijā.
- Augsni, grunti un minerālās lauskas var izmantot zemesgabalā. Apstrādātu koku, plastmasu un putas nedrīkst dedzināt nekad.
- Prasības dokumentiem pārbaudiet savā būvvaldē pirms būvdarbu sākuma.
