Pirmā ziema pagāja mierīgi. Otrajā pavasarī pie cokola parādījās tumši plankumi, apakšējie dēļi sāka lobīties, un zem dzegas ievācās lapsenes. Šāds stāsts Pierīgā un laukos atkārtojas biežāk, nekā gribētos, un gandrīz vienmēr cēlonis nav pats apšuvums, bet tas, kas aiz tā. Koka karkasa vai gāzbetona mājai ar ventilējamu fasādi starp siltumizolāciju un ārējo apdari ir vairāki plāni slāņi: vēja barjera, latas, gaisa sprauga un siets. Tie maksā maz, bet tieši tie nosaka, vai siena mūsu mitrajā klimatā spēs izžūt.
Zemāk ir septiņas idejas, kā šos slāņus izbūvēt pareizi. Katru ilustrē kāds projekts, kurā šī detaļa ir īpaši svarīga.
1. Vēja barjera: plātne vai membrāna
Vēja barjera aiztur vēju, lai tas neizpūš siltumu no vates, bet vienlaikus ļauj mitrumam izkļūt uz āru. Ir divi ceļi. Vēja izolācijas plātnes, piemēram, kokšķiedras vai ģipša bāzes, sienu papildus nostiprina, labi pārklāj karkasa statņus un ir izturīgākas pret bojājumiem būvdarbu laikā. Difūzijas membrāna ir lētāka un ātrāk uzklājama, taču tā jāuzklāj ar pārlaidumiem, jālīmē šuves un jāsargā no ilgas saules. Ja apšuvums būs ar atvērtām šuvēm, membrānai jābūt paredzētai UV starojumam.
Vienkāršam, augstam apjomam kā divstāvu mājai ar skandināvu stila slīpo jumtu plātnes ir loģiska izvēle: garās, gludās sienas ar vertikālu apšuvumu ir labi pakļautas vējam, un plātne dod stingrību visai plaknei.
2. Pretlatas un spraugas dziļums
Gaisa sprauga starp vēja barjeru un apšuvumu ir fasādes plaušas. Praksē to parasti veido 25 līdz 50 mm, un fibrocementa plātņu ražotāji savās instrukcijās norāda minimālo dziļumu un latu soli, kas jāievēro. Galvenais noteikums ir vienkāršs: gaisam jāspēj brīvi kustēties no apakšas uz augšu.
Tāpēc horizontālam dēļu apšuvumam pietiek ar vertikālām latām, bet vertikālam apšuvumam vajag divas kārtas: vispirms vertikālas pretlatas, tad horizontālas latas. Bez pretlatām horizontālās latas aizšķērso spraugu, un katrs lauks starp tām kļūst par slēgtu kabatu. Vienstāva mājā ar garām, minimālistiskām sienām, kā šajā modernajā trīs guļamistabu bungalo, tieši latu ģeometrija nosaka, vai fasāde izžūs vienmērīgi visā garumā.
3. Kukaiņu siets apakšā un augšā
Atvērta sprauga ir ielūgums lapsenēm, putniem un pelēm. Risinājums ir perforēts metāla profils vai siets spraugas apakšā un augšā, pie dzegas vai jumta pārkares. Bieža kļūda ir siets tikai apakšā, bet augšā sprauga tiek vai nu aizbāzta pavisam, vai atstāta vaļā. Pirmajā gadījumā gaiss nevar izplūst, otrajā fasādē apmetas kukaiņi.
Kompaktā mājā, kā mūsdienīgā divstāvu ēkā ar nelielu pamatplatību, sienas ir augstas attiecībā pret pamatu, tāpēc vilkme spraugā ir laba, bet tikai tad, ja augšējā izeja ir atvērta un aizsargāta ar sietu.
4. Logi: vieta, kur fasāde visbiežāk tek
Ap logiem satiekas visi slāņi, un tur kļūdas ir visdārgākās. Vēja barjerai jābūt pievilktai līdz loga rāmim un pielīmētai ar piemērotu lenti, ārējai palodzei jābūt ar slīpumu uz āru, ar sānu galiem un pilienu, kas atvirza ūdeni no sienas. Zem palodzes ventilējamā sprauga nedrīkst tikt aizbāzta, un apšuvumam ir jāatstāj neliela atstarpe no palodzes, lai gala griezums nesūktu ūdeni.
Projektos ar lieliem stiklojumiem, kā plašajā vienstāva mājā ar atvērtu dzīvojamo zonu, logu aiļu ir daudz un tās ir platas, tāpēc ir vērts jau projektā paprasīt mezglu zīmējumus, nevis atstāt to brigādes improvizācijai.
5. Stūri un apjoma lūzumi
Katrs ārējais un iekšējais stūris ir vieta, kur vēja barjera var pārtrūkt. Plātnēm stūrī jāsatiekas cieši un šuve jānolīmē, membrānai jāapiet ap stūri ar pārlaidumu, nevis jābeidzas tieši uz stūra. Latām pie stūra jābūt tik tuvu, lai apšuvumam ir pie kā stiprināties, bet sprauga nedrīkst noslēgties.
Ja plānā ir daudz izvirzījumu, kā vienstāva šalē stila mājā ar četrām guļamistabām, stūru ir vairāk nekā šķiet no fasādes zīmējuma. Šādai mājai labāk izvēlēties vēja plātnes vai ļoti rūpīgi strādājošu brigādi.
6. Cokols: attālums no zemes un pilienu profils
Lielākā daļa trupes sākas apakšā. Lietus atsitas no zemes un sniega kupenas balstās pret sienu, tāpēc koka apšuvuma apakšējai malai jābūt pietiekami augstu virs zemes, parasti vismaz 20 līdz 30 cm, un ražotāja instrukcija vai arhitekts precizēs jūsu gadījumam. Zem apšuvuma vajag metāla pilienu profilu ar sietu, bet gar sienu ir vērts ieklāt grants joslu zāliena vietā.
Mazai, zemai mājai, kā kompaktajā 97 m² vienstāva projektā, cokols bieži tiek padarīts pārāk zems, jo gribas, lai māja "sēž" uz zemes. Tas izskatās jauki tikai līdz brīdim, kad apakšējais dēlis ir jāmaina.
7. Pārbaude pirms apšuvums visu paslēpj
Kad apšuvums ir uzlikts, kļūdas vairs nav redzamas līdz pirmajiem bojājumiem. Tāpēc šis ir brīdis, kad jāapstājas un jāpaskatās. Labs paradums ir paprasīt segto darbu aktu un pašam nofotografēt katru sienu, īpaši ap logiem un stūriem. Pārbaudiet:
- vai vēja barjera ir nepārtraukta, šuves nolīmētas un plīsumi salāpīti;
- vai sprauga ir vienmērīga un nekur nav aizbāzta ar vati vai būvgružiem;
- vai siets ir gan apakšā, gan augšā;
- vai latas ir sausas, nevis tikko atvestas no lietus;
- vai palodzēm ir slīpums un sānu gali.
Divstāvu mājai, kā tradicionālajā projektā ar četrām guļamistabām, šī pārbaude jādara divreiz: pēc pirmā stāva un pirms sastatnes tiek novāktas no augšas. Ja būvniecībā tiek veikts gaisa caurlaidības tests, ko gandrīz nulles enerģijas ēku prasību dēļ dara arvien biežāk, ir izdevīgi to sarīkot tieši pirms apšuvuma, kad noplūdes vēl var salabot.
Kāpēc tas viss ir svarīgi Latvijā
Mūsu klimatā fasāde lielu gada daļu dzīvo starp nullei tuvu temperatūru, slapju sniegu un ilgiem rudens lietiem. Siena, kas nevar izžūt, sāk pelēt no iekšpuses, un to ilgi neviens neredz. Labi izbūvēta ventilējamā fasāde ir tikai dažas lētas detaļas vairāk, bet tā atmaksājas ar sausu siltumizolāciju, krāsu, kas turas, un mieru par to, kas notiek aiz apšuvuma. Izvēloties projektu, pievērsiet uzmanību ne tikai fasādes izskatam, bet arī tam, cik tajā ir stūru, logu un cokola metru, un pārrunājiet mezglus ar arhitektu, pirms brigāde sāk darbu.
