Biežākā kļūda gāzbetona mājas būvē ir pārliecība, ka bieza bloku siena jau pati ir blīva. Tad pienāk gaisa caurlaidības tests, un ventilators atrod noplūdes aiz virtuves skapjiem, ap kontaktligzdām, zem palodzēm un tur, kur mūris satiekas ar jumtu. Daudzas Latvijas mājas testā izgāžas tieši šajās pāris vietās. Tālāk ir atbildes uz jautājumiem, ko pasūtītāji visbiežāk uzdod būvdarbu laikā. Labākais brīdis tos uzdot ir pirms iekšējās apdares.
Vai gāzbetona siena pati par sevi ir gaisa necaurlaidīga?
Nē, neapmests gāzbetona mūris laiž cauri gaisu, un tas jāņem vērā jau projektā. Pats bloks ir samērā blīvs. Noplūdes rodas vertikālajās šuvēs, kas ar mēlēm un rievām parasti netiek pildītas ar līmi, kā arī mikroplaisās, apkaltos stūros un vietās, kur mūrnieks bloku piegriezis un spraugu aizpildījis ar putām.
Tāpēc mūra mājā gaisa necaurlaidība ir atsevišķs slānis, ko kāds apzināti izbūvē un pārbauda. Siltinājums no ārpuses šo uzdevumu neveic. Akmens vate gaisu nebremzē, un arī putu polistirola plāksnēm ir šuves.
Kur mūra mājā īsti atrodas gaisa necaurlaidīgais slānis?
Mūra mājā gaisa necaurlaidīgais slānis ir nepārtraukts iekšējais apmetums uz visām ārsienām. Pie logiem, grīdas un jumta tam jāsavienojas ar lentēm un plēvēm. Ģipša vai kaļķa-cementa apmetums, kas uzklāts uz visas sienas virsmas, noslēdz bloku šuves un sīkās spraugas daudz drošāk nekā jebkura krāsa vai špaktele.
Svarīgākais vārds šeit ir "nepārtraukts". Ja apmetums beidzas 5 cm virs grīdas, pie griestiem vai aiz vēlāk montējamas sienas, tur paliek atvērta josla, pa kuru gaiss nonāk mūrī un tālāk līdz iekštelpām. Projektā vērts lūgt, lai arhitekts griezumos ar vienu nepārtrauktu līniju iezīmē, kur šis slānis iet.
Vai sienas jāapmet arī aiz virtuves skapjiem un ģipškartona?
Jā, apmetumam jābūt arī tur, kur sienu vēlāk neviens neredzēs: aiz virtuves iekārtas, iebūvētajiem skapjiem un ģipškartona apšuvuma. Lai ietaupītu, šīs vietas mēdz atstāt neapmestas, jo tāpat tiks aizsegtas. Tieši aiz virtuves skapjiem testā bieži sajūt aukstu vilkmi, kas nāk caur rozetēm un starp skapjiem.
Ar ģipškartonu ir tāpat. Ja tas piestiprināts uz profiliem pie neapmesta mūra, gaiss pa sienu brīvi pārvietojas aiz plāksnēm un iznāk pie katras ligzdas, slēdža un griestu stūra. Kompaktā vienstāva mājā, piemēram, 96 m² projektā ar trim guļamistabām, virtuve un vannas istaba bieži atrodas pie ārsienām. Tad šī prasība attiecas uz lielu daļu no visām sienām.
Kā rīkoties ar inženierkomunikāciju šahtām un vietām aiz vannas?
Šahtas, iebūvēto tualešu rāmji un vannas apšuvumi jāapmet pirms caurules uzstādīšanas, nevis pēc tam. Kad kanalizācijas stāvvads, ūdens caurules un ventilācijas kanāli jau ir vietā, līdz sienai vairs netikt. Šahtas iekšpusē paliek neapmests mūris, kas bieži iet no grīdas plātnes līdz pat jumtam.
Kur caurules šķērso pārsegumu vai ārsienu, jālieto speciālas blīvējošās manšetes vai lentes. Montāžas putas sarūk un plaisā, tāpēc ar tām šādu vietu ilgtspējīgi noblīvēt nevar. Tas pats attiecas uz rekuperācijas iekārtas gaisa kanāliem, kas iziet caur ārsienu vai jumtu.
Kāpēc kontaktligzdas ir tik bieža noplūdes vieta?
Parastas zemapmetuma kārbas ar atvērtām caurumu vietām savieno telpu ar mūra iekšpusi un kabeļu kanāliem, tāpēc ārsienās jālieto hermētiskās kārbas. Tām ir gumijotas membrānas kabeļu ievadiem, un tās iestrādā javā tā, lai spraugas ap kārbu nepaliek.
Ne mazāk svarīgas ir kabeļu caurules. Ja gofrētā caurule iet no ārsienas kārbas uz sadales skapi vai bēniņiem, gaiss plūst arī pa to. Caurules galus pēc kabeļa ievilkšanas vajag aizpildīt ar hermētiķi. Elektriķim to labāk atgādināt rakstiski, jo pēc apmešanas tas vairs nebūs iespējams.
Kā pareizi noblīvēt logus mūra mājā?
Logu montāžas šuve jāslēdz ar tvaika necaurlaidīgu lenti iekšpusē, siltinošu pildījumu vidū un difūzu lenti ārpusē. Iekšējā lente ir tā, kas veido gaisa necaurlaidību: to līmē pie loga rāmja, un otru malu pielīmē pie mūra vai iestrādā apmetumā.
Biežākā kļūda ir lente, kas pielīmēta pie putekļaina vai neapstrādāta gāzbetona un pēc gada atlīp. Mūri ailē vajag nogruntēt vai izlīdzināt ar javu. Lentei ar apmetuma sietu jāiegulst apmetumā, nevis tikai jāpaliek zem tā. Īpašu uzmanību prasa loga apakšējā mala zem palodzes un balkona durvju slieksnis, jo tieši tur lente visbiežāk ir pārrauta vai vispār nav uzlīmēta.
Kas notiek pie grīdas plātnes un monolītās jostas?
Savienojums starp ārsienu un grīdas plātni, kā arī monolītās jostas un pārseguma zona ir otra lielākā noplūžu vieta pēc logiem. Pirmā stāva apmetumam jāiet līdz pašai pamatu plātnei, pirms tiek ieklāts siltinājums un grīdas klons. Ja apmetējs sāk darbu jau virs klona, starp grīdu un sienu paliek sprauga visā mājas perimetrā.
Monolītā josta, pārseguma galvas un vietas, kur mūrī iebūvētas sijas vai pārsedzes, mēdz būt nelīdzenas, ar caurumiem un putu pildījumu. Šīs vietas jāizlīdzina ar javu un jāapmet vienā slānī ar sienu. Divstāvu mājās, piemēram, 174 m² ģimenes mājā ar četrām guļamistabām, pārseguma perimetrs ir garš, tāpēc arī potenciālo noplūžu tur ir vairāk. Ja mājai ir piebūvēta garāža, kā vienstāva mājā ar garāžu vienā jumtā, sienai starp apkurināmo māju un garāžu jābūt tikpat blīvai kā ārsienai. Tas pats sakāms par durvīm šajā sienā.
Kā savienot mūri ar jumta tvaika izolāciju pusotra stāva mājā?
Pusotra stāva mājā jumta tvaika izolācijas plēve jāpielīmē pie mūra ar speciālu līmi vai lenti un jāiestrādā apmetumā, lai mūra un jumta slānis kļūtu par vienu nepārtrauktu čaulu. Tieši šis savienojums ir vājākā vieta daudzās mājās ar dzīvojamām telpām zem jumta. Mūris ir apmests līdz mūrlatai, plēve piestiprināta pie spārēm, bet starp tām paliek josla, ko neviens nav nosedzis.
Plēvei jāpaliek ar rezervi un jāaizlaiž uz sienas, pirms tiek apmesta augšējā sienas daļa vai montēti ģipškartona profili. Atsevišķa uzmanība jāpievērš jumta stāva pussienām, frontonu sienām, jumta logiem un vietām, kur plēvi šķērso spāres vai ventilācijas caurules. Kompaktos divstāvu projektos, piemēram, 109 m² mājā ar modernu apjomu vai vēl mazākajā 95 m² variantā, jumta un sienu savienojuma garums ir neliels. Tas ir pārskatāms darbs, ja to dara uzreiz, nevis labo pēc testa.
Ko pārbaudīt pirms ģipškartona un virtuves montāžas?
Pirms ģipškartona un virtuves montāžas jāpārbauda, vai gaisa necaurlaidīgais slānis visur ir pabeigts un neviena vieta nav palikusi atvērta. Šajā brīdī labot vēl ir lēti. Kad sienas ir aizsegtas, katra noplūde nozīmē demontāžu. Noderīgs saraksts:
- apmetums uz visām ārsienām līdz grīdas plātnei un līdz griestiem, arī aiz virtuves, skapjiem un vannas;
- apmestas šahtas un iebūvēto santehnikas rāmju vietas;
- hermētiskās kārbas visās ārsienu ligzdās un aizpildīti kabeļu cauruļu gali;
- iekšējās logu lentes pielīmētas visā perimetrā, arī zem palodzēm, un iestrādātas apmetumā;
- noblīvētas visas cauruļu un kanālu ieejas caur sienām, grīdu un jumtu;
- jumta plēve savienota ar mūri bez pārrāvumiem, arī ap jumta logiem un frontoniem.
Šo sarakstu vērts iekļaut līgumā ar būvnieku kā atsevišķu posmu, kuru pieņem pirms nākamajiem darbiem.
Kad veikt gaisa caurlaidības testu un cik tas izmaksā?
Gudrāk ir veikt divus testus: starptestu, kad gaisa necaurlaidīgais slānis pabeigts, bet vēl nav aizsegts, un gala testu pabeigtā mājā. Starptesta laikā mājā rada zemspiedienu, un speciālists ar dūmu ģeneratoru vai termokameru meklē noplūdes. Tās var salabot uzreiz. Gala tests dod skaitli, ko izmanto energosertifikātam.
2025. gadā viens tests privātmājai parasti izmaksāja dažus simtus eiro, atkarībā no mājas lieluma un attāluma no Rīgas. Precīzu cenu vajag noskaidrot pie vairākiem testētājiem. Kāda gaisa caurlaidības vērtība jāsasniedz jūsu mājai, lai tā atbilstu gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, atkarīgs no aprēķina. To vajag pārbaudīt aktuālajos noteikumos kopā ar projektētāju vai energoauditoru.
Vai ar rekuperāciju gaisa necaurlaidība vēl ir svarīga?
Jā, ar rekuperāciju gaisa necaurlaidība kļūst vēl svarīgāka. Ventilācijas iekārta var atgūt siltumu tikai no gaisa, kas iet caur to. Gaiss, kas ieplūst pa spraugām ap logiem un ligzdām, apiet rekuperatoru, un siltums aiziet zudumā.
Caurvēja vietas Latvijas ziemā rada arī aukstas grīdas un stūrus, putekļu svītras uz sienām un mitruma kondensāciju mūrī vai jumta konstrukcijā. Siltumsūknis to kompensēs ar lielāku elektrības patēriņu, taču aukstums pie grīdas nepazudīs. Lielākā mājā, kā 195 m² divstāvu projektā ar četrām guļamistabām, savienojumu un ailu ir vairāk, tāpēc rūpīga darbu secība tur atmaksājas vēl vairāk. Princips paliek tas pats: viens nepārtraukts slānis, kas pārbaudīts, pirms to aizsedz.
