Biežākā kļūda, ko pieļauj nākamie privātmāju īpašnieki, ir domāt, ka "gandrīz nulles enerģijas ēka" nozīmē tikai biezāku vati sienās. Patiesībā aprēķins pārbauda vairākus rādītājus vienlaikus, un viens no svarīgākajiem ir tas, ar ko māju apkurināsiet. Zemāk ir atbildes uz jautājumiem, ko visbiežāk uzdod tie, kas būvē māju Pierīgā vai laukos.
Kas īsti ir gandrīz nulles enerģijas ēka?
Tā ir ēka ar ļoti zemu enerģijas patēriņu, kuras vajadzības lielā mērā sedz atjaunojamā enerģija. Latvijā šo statusu nepiešķir pēc izskata vai materiāla. To nosaka energoefektivitātes aprēķins, kurā ēkas rādītājiem jāiekļaujas normatīvajos aktos noteiktajās robežās.
Svarīgi saprast, ka "nulle" nav burtiska. Māja joprojām patērē elektrību un siltumu, tikai krietni mazāk nekā pirms desmit vai piecpadsmit gadiem būvētās mājas, un daļu enerģijas tā iegūst no gaisa, zemes vai saules.
Vai prasības attiecas arī uz manu privātmāju?
Jā, kopš 2021. gada gandrīz nulles enerģijas prasības Latvijā attiecas uz visām jaunbūvēm, arī vienģimenes mājām. Ir daži izņēmumi, piemēram, sezonāli lietojamas ēkas vai ļoti mazas būves. Tomēr, ja plānojat dzīvot mājā visu gadu, rēķinieties, ka prasības būs jāizpilda.
Nav nozīmes, vai māja tiek saskaņota ar pilnu būvprojektu vai ar paskaidrojuma rakstu, kas ir vienkāršākā kārtība nelielām mājām. Energoefektivitātes prasības paliek, mainās tikai dokumentu apjoms. Precīzus izņēmumus un robežas pārbaudiet savā būvvaldē, jo noteikumi laika gaitā tiek precizēti.
Kāds ir galvenais rādītājs – siltumenerģijas patēriņš apkurei?
Pirmais pārbaudāmais lielums ir apkurei nepieciešamā enerģija gadā uz kvadrātmetru apkurināmās platības (kWh/m² gadā). Tas parāda, cik labi māja notur siltumu, un to ietekmē siltinājums, logi, gaisa caurlaidība, ventilācija un ēkas forma.
Robežvērtība nav vienāda visām mājām. Tā ir atkarīga no apkurināmās platības, un mazākām mājām tā parasti ir nedaudz brīvāka, jo tām ir proporcionāli vairāk ārsienu uz kvadrātmetru. Kompaktai 85–100 m² mājai, piemēram, šim vienstāva projektam ar trim nelielām guļamistabām, siltuma zudumi uz platības vienību ir lielāki nekā lielai mājai. Aprēķinā to ņem vērā.
Kas ir neatjaunojamā primārā enerģija un kāpēc tā ir tik svarīga?
Tā ir enerģija, kas no fosiliem avotiem tiek iztērēta, lai nodrošinātu jūsu mājas apkuri, karsto ūdeni, ventilāciju un apgaismojumu, ieskaitot zudumus ražošanā un pārvadē. Katram energonesējam aprēķinā ir savs primārās enerģijas koeficients. Tīkla elektrībai, dabasgāzei, granulām un malkai šie koeficienti ievērojami atšķiras.
Tas nozīmē, ka divas vienādi siltinātas mājas var iegūt pilnīgi atšķirīgu rezultātu. Māja ar gāzes katlu un māja ar siltumsūkni, kas no vienas kWh elektrības dod vairākas kWh siltuma, šajā rādītājā nav salīdzināmas. Tieši šis ir punkts, kurā daudzi projekti "izgāžas", lai gan sienas ir biezas.
Cik lielai jābūt atjaunojamās enerģijas daļai?
Prasība nosaka, ka daļai mājas enerģijas patēriņa jānāk no atjaunojamiem avotiem, kas iegūti uz vietas vai tuvumā. Precīzā formulējuma un procentu atrašanai izmantojiet aktuālos noteikumus vai jautājiet savam projektētājam.
Privātmājā šo daļu visbiežāk nodrošina siltumsūknis, jo no gaisa vai zemes paņemtā enerģija skaitās atjaunojama. Otrs populārs risinājums ir saules paneļi uz jumta, savukārt granulu katls vai malkas krāsns ir citi iespējamie varianti. Pirts krāsns parasti netiek uzskatīta par galveno siltuma avotu, tāpēc uz to nepaļaujieties.
Vai ventilācija ar rekuperāciju ir obligāta?
Praktiski jā: jaunai mājai, kas atbilst gandrīz nulles prasībām, nepieciešama mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu, un tās efektivitātei jāsasniedz noteikts minimums. Bieži minētais slieksnis ir ap 75 % apkures sezonā, taču pārliecinieties par aktuālo skaitli un iekārtas datiem.
Iemesls ir vienkāršs. Labi noblīvētā mājā dabiskā ventilācija nespēj nodrošināt pietiekamu gaisa apmaiņu, un pa logu izvadītais siltais gaiss nozīmē lielus zudumus. 2025. gadā rekuperācijas sistēma ar montāžu vienģimenes mājai parasti maksāja aptuveni 4000–8000 EUR. Plānojumā jāparedz vieta iekārtai, piemēram, tehniskajā telpā vai bēniņos, kā arī kanālu trasēm.
Kad aprēķinu veic un kas to dara?
Pirmo reizi aprēķinu veic projektēšanas laikā, un pēc būvdarbu beigām, nododot māju ekspluatācijā, ir nepieciešams ēkas energosertifikāts. Projekta stadijā aprēķinu parasti sagatavo projektētājs vai sertificēts speciālists. Energosertifikātu izdod neatkarīgs eksperts, un tas balstās uz faktiski izbūvēto, nevis tikai uzzīmēto.
Tāpēc būvniecības laikā nedrīkst "ietaupīt", nomainot logus pret lētākiem vai atsakoties no rekuperācijas. Bieži tiek veikts arī gaisa caurlaidības tests. Ja rezultāts ir sliktāks, nekā pieņemts aprēķinā, māja var neiekļauties robežās, un to ir dārgi labot jau pabeigtā mājā.
Kāpēc siltuma avots ir tikpat svarīgs kā siltinājums?
Siltinājums nosaka, cik daudz siltuma mājai vajag, bet siltuma avots nosaka, cik daudz primārās enerģijas šī siltuma iegūšanai iztērē. Aprēķinā svarīgi abi rādītāji.
Ļoti labi siltināta māja ar tiešās elektriskās apkures sildītājiem var neiekļauties primārās enerģijas robežā. Savukārt vidēji siltināta māja ar gaiss-ūdens siltumsūkni un saules paneļiem var to izdarīt bez grūtībām. 2025. gadā gaiss-ūdens siltumsūknis ar uzstādīšanu privātmājai maksāja aptuveni 8000–15 000 EUR. Kopā ar zemgrīdas apkuri tas Latvijā ir kļuvis par standarta risinājumu.
Karkasa vai gāzbetona māja – kura vieglāk atbilst prasībām?
Ar abām tehnoloģijām var izpildīt prasības, ja ir pareizi projektēti mezgli. Koka karkasa sienā siltinājums atrodas pašā konstrukcijā, tāpēc ar plānāku sienu var sasniegt labus rādītājus. Latvijas rūpnīcu ražotās karkasa paneļu mājas parasti ir arī ļoti blīvas.
Gāzbetona mūrim gandrīz vienmēr nepieciešams ārējais siltinājums, un īpaša uzmanība jāpievērš pārsedzēm, pamatu un sienu savienojumam un balkonu konsolēm, kur rodas aukstuma tilti. Izvēli vairāk nosaka būvnieka pieredze ar konkrēto sistēmu nekā pats materiāls.
Vai pusotra stāva vai vienstāva māja ir izdevīgāka?
No energoefektivitātes viedokļa kompakta pusotra vai divstāvu māja parasti ir izdevīgāka, jo tai ir mazāks jumta un grīdas laukums attiecībā pret apkurināmo platību. Piemēram, skandināvu stila māja ar dzīvojamām telpām divos līmeņos 146 m² platībā novieto visu zem vienkārša divslīpju jumta.
Vienstāva māja ir ērtāka ģimenēm un vecākiem cilvēkiem, un tai var izpildīt prasības, ja forma ir taisnstūra un bez lieka sarežģītības. 94 m² liela māja ar vienkāršu divslīpju siluetu ir labs piemērs: neliela, kompakta, ar maz stūru. Garš, izstiepts plānojums, piemēram, šajā prērijas stila vienstāva mājā ar plašu, zemu jumtu, prasīs rūpīgāku siltinājumu un aukstuma tiltu novēršanu.
Kuras projekta īpašības atvieglo vai apgrūtina atbilstību?
Vieglāk atbilst projekts ar kompaktu formu, saprātīgu stiklojuma daudzumu un siltumsūkni jau no paša sākuma. Grūtāk atbilst projekts ar daudz izvirzījumiem, lielām stikla sienām uz ziemeļiem un neskaidru apkures risinājumu. Pirms izvēlaties projektu, pārbaudiet šos punktus:
- Forma. Jo mazāk stūru, erkeru un iekšējo leņķu, jo mazāk aukstuma tiltu. Divstāvu tradicionālā māja ar četrām guļamistabām ar vienkāršu taisnstūra plānu ir kompakta. Savukārt daudzlīmeņu high-tech māja ar terasēm un izvirzījumiem prasīs daudz rūpīgāku detalizāciju.
- Stiklojums. Lieli logi uz dienvidiem ziemā dod saules siltumu, bet vasarā var radīt pārkaršanu. Lielas stikla plaknes uz ziemeļiem palielina zudumus. Mūsdienīgos projektos, piemēram, vienstāva skandināvu mājā ar augstiem logiem dzīvojamajā zonā, ir jāparedz trīskāršie stiklojumi un saules aizsardzība.
- Siltumsūknis. Jāparedz vieta āra blokam, kas neatrodas zem guļamistabas loga, un tehniskā telpa iekšējai iekārtai un karstā ūdens tvertnei.
- Saules paneļi. Uz dienvidiem vērsta jumta plakne bez jumta logiem un skursteņiem ļauj uzstādīt paneļus bez kompromisiem. 2025. gadā 5–6 kW sistēma privātmājai maksāja aptuveni 5000–8000 EUR.
- Rekuperācija. Plānojumā jābūt vietai iekārtai un kanālu trasēm, it īpaši, ja pārsegums ir dzelzsbetona.
- Pirts un kamīns. Tos var iekļaut, taču tiem nepieciešama atsevišķa gaisa padeve un rūpīgs skursteņa mezgls, lai tie neizjauktu mājas blīvumu.
Ja projekts ir izvēlēts, lūdziet projektētājam sākotnējo energoaprēķinu jau pirms pamatu dizaina. Tad formas, logu vai apkures izmaiņas izmaksās tikai dažas stundas darba, nevis pārbūvi.
