Pirmajā mūrēšanas dienā objektā bieži redzama viena un tā pati aina. Bloku paletes jau atvestas, līmes maisi sakrauti, un mūrnieki grib ātrāk "iet uz augšu". Tieši šī steiga gāzbetona sienai kaitē visvairāk. Gāzbetons Latvijā ir viens no populārākajiem materiāliem vienģimenes mājām gan Pierīgā, gan laukos. Bloki ir viegli, ar precīziem izmēriem un labi tur siltumu. Taču šī precizitāte strādā tikai tad, ja mūrē pareizā secībā. Zemāk ir izplatītākie mīti par mūrēšanas posmu un tas, kā ir patiesībā.
Mīts: hidroizolāciju zem pirmās rindas var izlaist, gāzbetons taču nav koks
Fakts: Gāzbetons ir porains un kapilāri uzsūc mitrumu no pamatiem. Tāpēc starp pamatu vai cokola virsmu un pirmo rindu ieklāj horizontālo hidroizolāciju. Parasti tas ir bitumena ruļļu materiāls vai cementa bāzes hidroizolācijas java visā sienas platumā, un ruļļu materiāla salaidumos atstāj pārlaidumu, parasti ap 10 cm. Bez hidroizolācijas mitrums ceļas sienā uz augšu un pasliktina tās siltumizolāciju. Pēc gada vai diviem apdares apakšā var parādīties plankumi un pelējums. Pārbaudiet šo slāni, pirms uzliek pirmo bloku, jo vēlāk to vairs nevar redzēt.
Mīts: pirmo rindu var likt uz līmes, ja pamati izskatās gludi
Fakts: Pamatu virsma gandrīz nekad nav ideāla. Dažu milimetru vai pat centimetra novirzes uz visu perimetru ir parasta lieta, un plānās šuves līme tās nespēj izlīdzināt. Tāpēc pirmo rindu liek uz cementa un smilts javas, kuras biezums dažādās vietās var būt, piemēram, no 1 līdz 3 cm. Vispirms ar nivelieri vai lāzeru atrod augstāko punktu. Tad uzliek stūru blokus, nostiepj auklu un tikai pēc tam aizpilda starpas. Pirmā rinda nosaka, cik taisnas būs visas nākamās. Ja tā ir nelīdzena, kļūda tiek nesta līdz pat jumtam, un augšējās šuves kļūst biezas. Labs mūrnieks pirmajai rindai var veltīt visu dienu, un tas nav laika zaudējums. Kompaktai 97 m² vienstāva mājai ar trim guļamistabām perimetrs ir neliels, tāpēc šo darbu var paveikt rūpīgi un bez steigas.
Mīts: jo biezāka līmes kārta, jo stiprāka siena
Fakts: Gāzbetonu mūrē ar plānās šuves līmi, un tās kārta ir apmēram 1–3 mm. Līmi uzklāj ar zobotu ķelli vai kausiņu, kas atbilst bloka platumam, lai tā pārklātu visu horizontālo virsmu. Biezas šuves ir aukstuma tilti. Tās samazina mūra stiprību un liecina, ka bloki nav precīzi nolīmeņoti. Vienkārša pārbaude: šuvēm ārpusē jābūt plānām kā zīmuļa līnijai. Ja kādu bloku izņem, tā apakšai jābūt vienmērīgi pārklātai ar līmi, nevis tikai ar dažām pikām. Pirms līmes uzklāšanas virsmu notīra no putekļiem, un nelielas nelīdzenības nolīdzina ar ēveli. Blokiem ar gropi un izciļni vertikālās šuves parasti nelīmē, bet gludiem blokiem līmi uzklāj arī uz gala. Te sekojiet konkrētā ražotāja instrukcijai. Līmes patēriņu ražotāji parasti norāda ap 20–25 kg uz kubikmetru bloku. Ja maisi beidzas krietni ātrāk, šuves visticamāk ir par biezām.
Mīts: gāzbetona sienām armējums nav vajadzīgs
Fakts: Gāzbetons labi iztur spiedi, bet slikti stiepi, tāpēc noteiktās vietās horizontālajās šuvēs ieliek armatūru. Parasti tās ir šādas vietas:
- pirmā rinda virs izlīdzinošās javas;
- rinda zem logu ailām, kur armatūra iet pāri ailas malām katrā pusē apmēram pusmetru vai vairāk;
- garas sienas bez šķērssienām;
- vietas, kur slodze ir nevienmērīga.
Blokā ar rievu frēzi izgriež divas rievas un attīra tās no putekļiem. Tad ieliek stieni, parasti 6–8 mm, un aizpilda rievu ar līmi vai javu. Precīzas vietas un diametru nosaka konstruktors projektā. Ja projektā tas nav skaidri norādīts, jautājiet pirms mūrēšanas sākuma. Plaisas zem palodzēm ir viena no biežākajām gāzbetona māju problēmām, un tās bieži ir saistītas ar trūkstošu vai nepareizi ieliktu armējumu.
Mīts: stūros un pie iekšsienām pietiek blokus vienkārši piestumt galā
Fakts: Stūros blokus mūrē ar pārsējumu: katras nākamās rindas bloks pārklāj apakšējās rindas savienojumu. Arī taisnā sienā vertikālās šuves nedrīkst nonākt vienā līnijā. Ideāli tās pārbīda par pusbloku, bet ne mazāk, kā norāda ražotājs, parasti ap 10 cm. Nesošās iekšsienas vislabāk sasiet ar ārsienām, ievijot blokus vienu otrā. Ja starpsienas mūrē vēlāk vai tās ir plānākas, savienojumam izmanto metāla enkurus vai plāksnītes. Tās ieliek šuvē, piemēram, katrā otrajā vai trešajā rindā. 124 m² vienstāva mājā ar četrām guļamistabām ir daudz telpu, tātad arī daudz šādu savienojumu, un katrs no tiem ir jāpārbauda.
Mīts: rievas kabeļiem var izkalt ar perforatoru jebkur un jebkad
Fakts: Gāzbetons ir mīksts, tāpēc rievas izgriež ar rokas vai elektrisko rievu frēzi, nevis kaļ. Perforators drupina bloku un rada mikroplaisas. Vertikālas rievas parasti nerada problēmas. Garas horizontālas rievas nesošās sienās gan vājina mūri, īpaši tieši zem pārsedzēm un pārseguma. To dziļumu un garumu ierobežo projekts vai ražotāja ieteikumi. Vislabāk, ja elektriķis iezīmē trases, kad sienas jau stāv, bet vēl nav apmestas. Pēc kabeļu ielikšanas rievas aizpilda ar javu vai līmi. Ja rozešu un slēdžu vietas ir izplānotas laikus, nebūs jāgriež lieki sienas centimetri.
Mīts: ailas var izgriezt vēlāk, un pārsedze var būt jebkāda
Fakts: Ailas veido mūrēšanas gaitā. Blokus pie ailas malām precīzi pēc izmēra sagriež ar zāģi, nevis izkaļ ailu jau gatavā sienā. Virs ailām liek rūpnieciskas pārsedzes vai izveido tās no U veida blokiem ar armatūru un betonu. Pārsedzei ir vajadzīgs pietiekams balsts uz sienas, bieži vismaz 20–25 cm katrā pusē, ja projektā nav paredzēts cits risinājums. Platām stikla sienām un panorāmas logiem vajag nopietnākas pārsedzes vai pat metāla sijas. Tā tas ir, piemēram, minimālistiskā divstāvu mājā ar lieliem stiklojumiem vai plašajā 303 m² skandināvu stila mājā. Šādās mājās tieši lielās ailas nosaka, cik daudz konstruktora darba būs mūrēšanas posmā. Zem pārseguma visapkārt ēkai parasti izbetonē stiegrotu jostu, kas savieno sienas vienotā konstrukcijā.
Mīts: laba brigāde uzmūrē visu māju nedēļas laikā
Fakts: Temps ir atkarīgs no bloku biezuma, stūru un ailu skaita. Divu mūrnieku brigāde ar 300–375 mm blokiem dienā parasti uzmūrē aptuveni 15–30 m² sienas. Pirmā rinda un sarežģīti mezgli prasa vairāk laika. Vienstāva mājai līdz 150 m² sienas kopā ar starpsienām bieži top divās līdz trīs nedēļās. Pusotra stāva vai divstāvu mājai vajag vairāk laika, jo klāt nāk josta un frontoni, pat ja māja ir tik kompakta kā šī 111 m² māja ar guļamistabām augšstāvā. Svarīgi ir arī laikapstākļi. Parasto līmi nelieto, ja gaisa temperatūra ir zemāka par aptuveni +5 °C, un arī ziemas līmei ir savas robežas. Uzmūrēto sienu augšu katru vakaru un lietū pārsedz ar plēvi, lai bloki nepiesūktos ar ūdeni. Pārāk ātrs temps bieži nozīmē, ka kāds solis ir izlaists.
Mīts: pasūtītājs objektā neko nevar pārbaudīt
Fakts: Lielāko daļu kļūdu var pamanīt arī bez būvniecības izglītības. Apmeklējot objektu, pievērsiet uzmanību šādām lietām:
- šuves ir plānas un vienmērīgas, bez centimetru biezām līmes kārtām;
- vertikālās šuves blakus rindās ir pārbīdītas, nevis vienā līnijā;
- nav saplaisājušu bloku, un spraugas nav aizpildītas ar montāžas putām;
- līmeņrādis vai lāzers sienas augšā rāda tikai nelielas novirzes;
- armatūra ir redzama šuvēs zem logu ailām, pirms tiek uzlikta nākamā rinda;
- pārsedzes balstās uz veseliem blokiem, nevis uz sīkiem atgriezumiem;
- sienu augša naktī un lietū ir nosegta.
Fotografējiet katru posmu. Ja objektam ir būvuzraugs, fotogrāfijas noderēs sarunā ar viņu, un tās palīdzēs arī tad, ja vēlāk rodas strīds par kvalitāti.
Gāzbetona māja ir tieši tik laba, cik precīza ir tās pirmā rinda un cik rūpīgi ievēroti sīkumi starp šuvēm. Tas attiecas gan uz modernu kubu, gan uz klasisku divstāvu māju ar simetrisku fasādi. Pirms darbu sākuma salīdziniet projektā paredzēto armēšanu un pārsedzes ar izvēlētā bloku ražotāja instrukciju un pārrunājiet atšķirības ar konstruktoru. Bloku biezumu un siltināšanu ietekmē arī gandrīz nulles enerģijas ēku prasības. Tās laika gaitā mainās, tāpēc aktuālās normas precizējiet ar projektētāju vai būvvaldi.
