Pie sienām desmit telpu termostati, sadalītājā desmit termogalviņas, un siltumsūknis, kas janvāra salā ieslēdzas un izslēdzas ik pēc dažām minūtēm. Tā izskatās daudzu jaunu māju apkure Pierīgā, kur katrai istabai ielikts savs regulators "katram gadījumam". Zonēšanai ir jēga, tomēr grīdas apsilde ar biezu klonu uzvedas citādi nekā radiatori, un daļa ieradumu no vecajām mājām te traucē. Apskatīsim izplatītākos mītus.
Mīts: katrā telpā obligāti vajag savu termostatu
Fakts: labi siltinātā, gandrīz nulles enerģijas mājā ar pareizi hidrauliski sabalansētām cilpām un siltumsūkni, kas strādā pēc āra temperatūras, lielākā daļa telpu noturas vienādā temperatūrā arī bez atsevišķas regulēšanas. Praksē pietiek ar trim līdz piecām zonām: dzīvojamā zona ar virtuvi, guļamistabas, vannas istabas un, ja ir, sauna vai reti izmantota viesu istaba. ES energoefektivitātes prasības jaunām ēkām paredz iespēju regulēt temperatūru telpās vai zonās, tāpēc to, kā tieši šī prasība jāizpilda jūsu projektā, pārrunājiet ar apkures projektētāju.
Mīts: termostats ātri sasildīs vai atvēsinās istabu
Fakts: 5–7 cm biezs klons uzkrāj daudz siltuma, tāpēc grīdas apsilde reaģē stundās, nevis minūtēs. Ja guļamistabu vakarā pārslēdz no 18 uz 21 °C, siltāks tur kļūs tikai pēc vairākām stundām. Ja pavasara saule sasilda istabu, termostats aizver cilpu, bet klons vēl ilgi atdod uzkrāto siltumu. Mūsdienīgās mājās ar lieliem logiem, piemēram, šajā vienstāva projektā ar 160 m², saules ieguvums ir būtisks, tāpēc zemāka apkures līkne te dod vairāk nekā jebkurš termostats. Zonēšana nozīmē katrai telpai savu pastāvīgu temperatūru, nevis grafiku ar biežām maiņām.
Mīts: zonēšana samazinās apkures rēķinu uz pusi
Fakts: parēķināsim 150 m² mājai. Ja apkurei gadā vajag ap 40–60 kWh/m², tas ir 6000–9000 kWh siltuma. Siltumsūknis ar sezonas efektivitāti ap 3–4 patērēs aptuveni 1700–3000 kWh elektrības, un pie 2025.–2026. gada cenām ar sadali (apmēram 0,20–0,25 EUR/kWh) apkure izmaksās ap 350–750 EUR gadā. Par katru grādu zemāku temperatūru parasti ietaupa ap 5–6 % apkures enerģijas. Ja guļamistabas aizņem trešdaļu platības un tajās ir par 2–3 °C vēsāks, kopējais ietaupījums būs ap 3–6 %, tātad 15–45 EUR gadā. Tik daudz tas ir gan vienstāva mājā ar divām plašām guļamistabām un 150 m², gan divstāvu ģimenes mājā ar četrām guļamistabām. Termostati sevi neatpelna; tos liek komforta, nevis rēķina dēļ.
Mīts: ja guļamistabā iestatīs 17 °C, tur arī būs 17 °C
Fakts: iekšsienas laiž siltumu cauri, it īpaši vieglās koka karkasa starpsienas bez skaņas izolācijas. Ja blakus ir 22 °C, guļamistaba ar aizvērtu cilpu bieži turēsies ap 19–20 °C. Ventilācija ar rekuperāciju gaisu vēl vairāk izlīdzina. Reāla starpība ir 2–3 °C. Lielāku var panākt ar izolētām starpsienām, aizvērtām durvīm un pārdomātu plānojumu. Pusotra stāva un divstāvu mājās, kā šajā lauku stila projektā ar guļamistabām otrajā stāvā, guļamistabas jau ir atsevišķa zona. Tomēr silts gaiss ceļas augšup, tāpēc augšstāva cilpas bieži var turēt pavisam nedaudz atvērtas.
Mīts: vannas istabai pietiek ar to pašu grīdu kā citur
Fakts: vannas istabā gribas 23–24 °C un jūtami siltu grīdu, bet brīvās grīdas tur maz: dušas zona, vanna un skapji aizņem lielu daļu. Pie zemas turpgaitas temperatūras, ko siltumsūknis mīl (30–35 °C), ar to var nepietikt. Tāpēc tieši vannas istaba ir pirmā telpa, kam pienākas savs termostats, kā arī blīvāks cilpas solis vai papildu sienas apsilde. Vasaras sezonā un pārejas laikā noder elektriskais dvieļu žāvētājs ar taimeri. Mājā ar vairākām vannas istabām, piemēram, 170 m² projektā, kur katrai guļamistabai ir sava vannas istaba, šīs zonas ir svarīgākas par guļamistabu regulēšanu.
Mīts: jo vairāk cilpu aizver termostati, jo mazāk strādā siltumsūknis
Fakts: te rodas tie īsie cikli. Kad lielākā daļa cilpu aizvērtas, caurplūde kļūst maza, bet siltumsūknis nespēj samazināt jaudu zem sava minimuma. Atgaitas temperatūra strauji ceļas, kompresors izslēdzas, pēc brīža atkal ieslēdzas. Bieži starti nolieto kompresoru un samazina efektivitāti. Salā to visbiežāk izraisa šādi iestatījumi:
- pārāk augsta apkures līkne, kuras dēļ telpu termostati pastāvīgi aizver cilpas;
- visas cilpas pakļautas termostatiem, bez nevienas pastāvīgi atvērtas;
- pārāk maza histerēze vai īss minimālais darbības laiks starp startiem;
- nakts pazemināšana, pēc kuras rītā vajag lielu jaudu īsā laikā.
Risinājums: atstājiet ap 60–70 % grīdas platības bez termostatiem (parasti dzīvojamo zonu un gaiteņus), samaziniet līkni, līdz atlikušie termostati aizveras reti, un lūdziet uzstādītājam pārbaudīt caurplūdi un kompresora startu skaitu. Ja minimālo caurplūdi nevar nodrošināt, palīdz pārplūdes vārsts vai neliela bufertvertne, taču tas jālemj projektētājam.
Mīts: naktī pazemināta temperatūra visā mājā ietaupa
Fakts: ar lēnu klonu un siltumsūkni nakts pazemināšana parasti nedod neko vai pat maksā vairāk. Rītā māja jāuzsilda ar augstāku turpgaitas temperatūru, pie kuras siltumsūkņa efektivitāte ir zemāka, un lielā salā var ieslēgties elektriskais rezerves sildelements. Daudz labāk strādā pastāvīga temperatūra. Izņēmums ir telpas, kuras reti izmanto, piemēram, viesu istaba vai saunas atpūtas telpa. Tās var turēt pastāvīgi vēsākas, nevis pārslēgt katru dienu.
Mīts: zonēšanas aprīkojums ir sīkums, ko var pielikt vēlāk
Fakts: izmaksas nav lielas, bet vadi un sadalītāja vieta jāplāno pirms apdares. Aptuvenas cenas 2025.–2026. gadā:
| Elements | Cena, EUR |
|---|---|
| Vadu telpas termostats | 30–80 par gabalu |
| Bezvadu vai viedais termostats | 60–150 par gabalu |
| Izpildmehānisms (termogalviņa) uz cilpu | 15–35 |
| Vadības bloks | 100–400 |
| Kopā 150 m² mājai ar 4–5 zonām | apmēram 500–1200 |
| Kopā ar termostatu katrā telpā | apmēram 1000–2000 |
Ar vadu termostatiem vajag kabeļus no katras telpas līdz sadalītājam, tāpēc tie jāiezīmē elektroprojektā. Bezvadu sistēmas ir dārgākas, bet ērtas, ja zonas mainās vēlāk. Neatkarīgi no izvēles ievērojiet, ka grīdas apsildes cilpu sadalījums pa telpām veidojas jau projektā: vienai zonai jāatbilst savām cilpām.
Secinājums
Siltumsūkņa mājā ar grīdas apsildi labākā regulēšana ir zema, pareizi iestatīta apkures līkne un sabalansētas cilpas. Savus termostatus vērts likt vannas istabām, guļamistabām un reti izmantotām telpām, bet dzīvojamo zonu atstāt kā pastāvīgi atvērtu "bāzi", kas pasargā siltumsūkni no īsiem cikliem. Rēķinā tas dos dažus desmitus eiro gadā, bet komfortā un iekārtas mūžā daudz vairāk. Plānojot māju, pārrunājiet zonas ar apkures projektētāju jau pirms klona ieliešanas, un pārbaudiet aktuālās energoefektivitātes prasības savā būvvaldē.
