Lauzta potīte, slēpošanas trauma, operācija vai vecmāmiņa, kurai kāpnes vairs nav pa spēkam: tieši tad kļūst redzams, ka divstāvu mājā visas guļamistabas ir augšā. Lielākā daļa ģimenes māju projektu Pierīgā un citur Latvijā lejā paredz tikai dzīvojamo zonu, virtuvi un viesu tualeti. Tālāk atbildam uz jautājumiem, ko visbiežāk uzdod tie, kuri apsver ceturto vai piekto istabu ar dušu pirmajā stāvā.
Kāpēc divstāvu mājā vispār vajadzīga guļamistaba pirmajā stāvā?
Tāpēc, ka tā ļauj dzīvot mājā arī tad, kad kāpt pa kāpnēm nav iespējams vai droši. Uz kruķiem otrajā stāvā nonākt var, bet vairākas reizes dienā kāpt lejā uz virtuvi un atpakaļ ir nogurdinoši un bīstami.
Turklāt māja tiek būvēta uz desmitiem gadu. Pāris, kas šodien būvē ar maziem bērniem, pēc divdesmit gadiem paliks divatā, un tad lejas istaba kļūst par galveno guļamistabu, bet otrais stāvs paliek bērniem un mazbērniem, kad tie atbrauc ciemos.
Vai nepietiek ar viesu tualeti pirmajā stāvā?
Nē, ja runa ir par cilvēku, kurš lejā dzīvos nedēļām vai ilgāk. Tualete ar izlietni atrisina tikai pusi no ikdienas vajadzībām, un mazgāšanās otrajā stāvā tāpat prasa kāpnes.
Labākais risinājums ir pilnvērtīga dušas telpa blakus istabai vai ar durvīm tieši no tās. Ja vietas ir maz, dušas telpa var vienlaikus kalpot arī kā viesu sanmezgls ar otrām durvīm no gaiteņa, tikai tad jāpadomā, kā nodrošināt privātumu.
Cik lielai jābūt šai istabai?
Praktiski tā ir 12 līdz 16 m², ar vismaz 3,3–3,5 m platumu. Mazāka istaba der kā kabinets vai viesu istaba, bet ne kā guļamistaba cilvēkam ar staiguli vai ratiņkrēslu.
Plānojot vadieties pēc gultas: ap divguļamo gultu vienā pusē vajadzīga vismaz 0,9 m eja, bet tajā pusē, no kuras kāpj ārā cilvēks ar ierobežotām kustībām, labāk 1,2–1,5 m. Durvis ar 90 cm brīvo platumu un bez sliekšņa maksā gandrīz tikpat, cik standarta durvis, bet vēlāk ietaupa daudz nepatikšanu.
Kādai jābūt dušas telpai, lai tajā varētu iebraukt ar staiguli vai ratiņkrēslu?
Tai jābūt ar dušu grīdas līmenī, bez paliktņa, un ar brīvu laukumu, kurā var apgriezties, parasti aptuveni 1,5 m diametrā. Kopumā tas nozīmē 4–6 m² lielu telpu.
Dušas zonu vismaz 0,9 × 1,2 m labāk atstāt atvērtu, ar stikla sieniņu vai aizkaru, nevis šauru kabīni. Sienās jau būvniecības laikā ieteicams iestrādāt pastiprinājumus rokturiem: koka karkasa mājā tās ir papildu plātnes vai šķērsbrusi, gāzbetona mājā pietiek ar atbilstošiem enkuriem, taču vietas vērts atzīmēt rasējumos. Durvīm labāk vērties uz āru vai būt bīdāmām, lai pakritušu cilvēku varētu sasniegt.
Kā izveidot dušu bez sliekšņa uz pamatu plātnes?
Par to jāizlemj pirms pamatu betonēšanas. Lai ūdens noteces lineārā trapā un grīda paliktu vienā līmenī ar istabu, betona plātnē parasti paredz padziļinājumu vai pietiekami biezu izlīdzinošo kārtu ar grīdas apsildi.
Ja par to atceras tikai apdares laikā, nākas celt dušas grīdu un veidot pakāpienu, kas jau ir šķērslis. Pirmajā stāvā ar siltumsūkņa grīdas apsildi šāda duša ir arī ērtāka: flīzes ir siltas, un telpa ātri izžūst. Rekuperācijas ventilācijai šeit jāparedz nosūces vārsts, tāpat kā otrā stāva vannas istabā.
Kur plānā šo istabu novietot, lai tur būtu klusi?
Pēc iespējas tālāk no dzīvojamās istabas un virtuves, vislabāk aiz gaiteņa, priekšnama vai kāpņu telpas. Šīs telpas strādā kā buferis starp skaļo un kluso zonu.
Nevajag guļamistabas sienu blakus televizoram, trauku mazgājamajai mašīnai vai tehniskajai telpai ar siltumsūkni un boileri. Labs risinājums ir istaba ar logiem uz dārza kluso pusi, nevis uz piebraucamo ceļu vai kaimiņu terasi. Ja māja ir šaura, palīdz arī iebūvēti skapji starp istabu un dzīvojamo zonu: tie slāpē skaņu labāk nekā viena starpsiena.
Kā šī telpa var kalpot pirmajos gados?
Kā kabinets, viesu istaba vai abi kopā. Darbs no mājām ir kļuvis ikdiena, un atsevišķa istaba ar durvīm lejā ļauj nesadalīt otro stāvu starp guļamistabām un darba vietu.
Kad brauc vecvecāki vai draugi, viņiem ir sava istaba un duša, un neviens nestaigā naktī pa bērnu guļamistabu gaiteni. Lai pāreja būtu viegla, jau sākumā paredziet vietu skapim, kontaktligzdas abās gultas pusēs un apgaismojuma slēdzi pie durvīm un pie gultas. Pārvērst kabinetu par guļamistabu tad ir tikai mēbeļu pārvietošana.
Vai labāk to paredzēt tūlīt vai pielāgot māju vēlāk?
Tūlīt, jo pēc tam tas maksā vairākkārt dārgāk. Uzbūvētā mājā jaunas kanalizācijas caurules pirmajā stāvā nozīmē lauzt grīdu, bet piebūvei vajadzēs jaunu projektu un saskaņošanu būvvaldē.
Ja budžets ir ierobežots, minimālais solis ir izvēlēties projektu ar istabu lejā un ievilkt kanalizācijas un ūdens pievadu nākamajai dušas telpai. Telpu sākumā var izmantot kā noliktavu vai veļas telpu un pabeigt vēlāk. Piemēram, kompaktā divstāvu mājā ar četrām istabām un divām vannas istabām uz 174 m² vērts pārbaudīt, vai viena no tām var atrasties pirmajā stāvā līdzās istabai, ko sākumā izmantot kā kabinetu.
Cik tas palielina mājas laukumu un budžetu?
Istaba ar dušas telpu pievieno aptuveni 16–22 m² apsildāmās platības. Pie 2026. gada cenām, kad pilnībā pabeigtas privātmājas kvadrātmetrs Latvijā parasti maksā aptuveni 1500–2200 EUR atkarībā no konstrukcijas un apdares, tas nozīmē apmēram 25 000–45 000 EUR papildus.
Dušas telpa ir dārgākais kvadrātmetrs mājā: santehnika, hidroizolācija, flīzes un ventilācija vien var izmaksāt 5000–9000 EUR. Summu var samazināt, ja istaba aizstāj kaut ko, kas citādi būtu otrajā stāvā, piemēram, kabinetu vai ceturto guļamistabu. Tad māja nekļūst lielāka, bet tikai savādāk sadalīta. Cenas strauji mainās, tāpēc konkrētu tāmi lūdziet būvniekam vai rūpnīcai, ja būvējat no koka karkasa elementiem.
Vai papildu istaba ietekmē būvatļauju un energoprasības?
Tieši istaba neietekmē, bet lielāka kopējā platība un apbūves laukums gan var. No mājas izmēra un zemesgabala atkarīgs, vai pietiek ar vienkāršāku dokumentāciju vai vajadzīga būvatļauja, un vai ievērots apbūves blīvums, ko nosaka teritorijas plānojums.
Ēkai jāatbilst gandrīz nulles enerģijas prasībām, un lielāka pirmā stāva platība nozīmē arī lielāku pamatu un jumta laukumu, caur kuru zūd siltums. Labi siltināta plātne to kompensē, bet aprēķinu veic projektētājs. Pirms galīgās izvēles konkrētās prasības jūsu pašvaldībā pārbaudiet būvvaldē vai pie arhitekta.
Uz ko skatīties, izvēloties gatavu projektu?
Pirmkārt, uz to, vai lejā ir istaba ar durvīm un logu, un vai tai blakus jau ir mitrā telpa. Divstāvu mājā ar trīs pilnām un vienu viesu vannas istabu uz 241 m² šādam sanmezglam vietas ir pietiekami, bet mazākos projektos jāpārbauda, vai lejas tualeti var paplašināt par dušas telpu, nepārbūvējot nesošās sienas.
Otrkārt, uz gaiteņu un durvju platumu un attālumu no ieejas līdz istabai. Eiropas stila divstāvu māja ar 195 m² un plāns ar trim vannas istabām uz 206 m² ir labs sākums salīdzināšanai, savukārt plašākā bungalo stila mājā ar 228 m² vērts paskatīties, cik daudz dzīves var izvietot vienā līmenī. Ja ģimene ir liela, piecas guļamistabas uz 184 m² parāda, ka piektā istaba lejā nenozīmē milzīgu māju. Jebkuru no tiem arhitekts var pielāgot: palielināt durvis, pārvietot dušu vai pārvērst kabinetu par guļamistabu.
Vai ar istabu lejā pietiek, vai jādomā arī par pacēlāju?
Lielākajai daļai ģimeņu pietiek ar istabu un dušu lejā, jo tad visa ikdienas dzīve notiek vienā stāvā. Pacēlājs privātmājā ir dārgs un retāk vajadzīgs.
Tomēr kāpnes vērts plānot taisnas, ar abpusējām margām un platumu ap 1 m: tad vēlāk, ja vajadzēs, tām var uzstādīt krēsla pacēlāju. Arī ieeja mājā bez pakāpieniem vai ar lēzenu uzbrauktuvi ir maza investīcija, kas noder gan ratiņkrēslam, gan bērnu ratiem un velosipēdiem.
