Jūlija vakars Pierīgā, ārā jau vēsāks, bet mansarda guļamistabā termometrs rāda 28 grādus, un bērni nevar aizmigt. Māja ir jauna, siltināta pēc visām prasībām, ar rekuperāciju un lieliem logiem uz dārzu. Tieši tāpēc tā arī pārkarst. Latvijā par to runā maz, jo visa uzmanība tiek ziemai un apkures rēķiniem. Citviet Eiropā vasaras komforts jau ir projektēšanas tēma, un no kaimiņu pieredzes var mācīties, pirms siena uzcelta un logi pasūtīti.
Mīts: pārkaršana ir dienvidu valstu problēma, Latvijā tādas nav
Fact: Rumānijā karstas vasaras ir norma, un tur mājas tradicionāli būvē ar biezām sienām, nelieliem logiem un ēnainām verandām. Latvijā karstuma dienu ir mazāk, taču ar tām pietiek, lai gandrīz nulles enerģijas ēka, kas pēc 2021. gada ir jaunbūvju standarts, sakrātu siltumu. Labi noblīvēta un siltināta māja siltumu laukā neizlaiž ne ziemā, ne vasarā. Ja vairākas saulainas dienas pēc kārtas saule spīd caur lielu stiklu, iekštelpas uzsilst un nakts laikā vairs neatdziest. Jo labāk māja siltināta, jo svarīgāk par vasaru domāt jau projektā.
Mīts: biezāka siltumizolācija vasarā nozīmē vēsāku māju
Fact: Siltumizolācija palēnina siltuma plūsmu caur sienām un jumtu, bet galvenais karstuma avots vasarā ir saules starojums, kas ienāk caur logiem. Vācijā to ņem vērā likumā: Ēku enerģijas likums (GEG) prasa jaunbūvēm pierādīt vasaras siltuma aizsardzību, proti, ar aprēķinu parādīt, ka telpas ar lieliem logiem nepārkarsīs. Latvijas normatīvi vairāk uzsver siltuma zudumus un enerģijas patēriņu, tāpēc vasaras komfortu labāk pārrunāt ar arhitektu pašam un lūgt pārbaudīt telpas ar lielāko stikla laukumu. Spēkā esošās prasības vienmēr precizējiet būvvaldē vai pie projektētāja.
Mīts: pietiek ar iekšējām žalūzijām un biezākiem aizkariem
Fact: Kad saules stars izgājis cauri stiklam, siltums jau ir telpā, un iekšēja žalūzija to tikai daļēji atstaro atpakaļ. Ārējie ruļļu slēģi, lameļu žalūzijas vai tekstila ekrāni (screen) aptur saules staru, pirms tas sasniedz stiklu, tāpēc tie ir daudzkārt efektīvāki. Vācijā ruļļu slēģi jaunās mājās ir gandrīz pašsaprotami. Polijā tehniskie noteikumi WT 2021 ierobežo, cik daudz saules enerģijas vasarā var ienākt caur logu kopā ar tā noēnojumu, tāpēc ārējie ekrāni tur kļuvuši par ierastu projekta daļu. Latvijā 2025. gadā ārējā žalūzija vai screen viena loga izmērā parasti maksā no dažiem simtiem līdz vairāk nekā tūkstotim eiro atkarībā no izmēra un vadības. Lētāk ir paredzēt kasetes vietu sienā jau projektā, nevis vēlāk tās piestiprināt fasādei.
Mīts: kondicionieris visu atrisinās, par projektu nav jādomā
Fact: ASV dienvidos gaisa kondicionēšana ir mājas pamataprīkojums, un tur to arī redz: lieli elektrības rēķini vasarā un mājas, kuras bez dzesēšanas ir grūti apdzīvot. Toties vecā dienvidu tradīcija ar dziļām verandām un platām pārkarēm, kas redzama, piemēram, divstāvu lauku stila projektā ar plašām nojumēm, ir radusies tieši no karstuma. Kanādā un pie mums Baltijā arvien biežāk izmanto siltumsūkni, kas vasarā var arī dzesēt: gaiss-gaiss iekārta tieši, gaiss-ūdens ar ventilatorkonvektoriem vai mēreni caur grīdu. Tas ir labs papildinājums, taču lētākais grāds ir tas, ko nemaz nevajag atdzesēt. Vispirms ēna, tad tehnika.
Mīts: jo vairāk stikla visās pusēs, jo labāka māja
Fact: Logu orientācija ir svarīgāka par to kopējo laukumu. Dienvidu logus ir viegli noēnot, jo saule vasarā tur ir augstu. Austrumu logi rītos silda guļamistabas, bet rietumu logi ir visgrūtākie: pēcpusdienas saule ir zema, spīd tieši stiklā un sakrīt ar dienas karstāko laiku. Ja dzīvojamā istaba ar stikla sienu skatās uz rietumiem, ārējs ekrāns tur ir nepieciešamība. Mūsdienīgos projektos ar lieliem logiem, piemēram, mājā ar divslīpju jumtu un trim guļamistabām vai plašākā ģimenes mājā ar piecām guļamistabām, vērts kopā ar arhitektu pārskatīt, uz kuru debespusi mājai jāpagriežas uz konkrētā zemesgabala.
Mīts: jumta pārkare ir tikai stila jautājums
Fact: Pārkare ir vienkāršākā ģeometrija. Rīgas platuma grādos jūnija pusdienlaikā saule paceļas aptuveni 56 grādu augstumā, bet decembrī tikai ap 10 grādiem. Tas nozīmē, ka dienvidu pusē 60 līdz 100 cm plata pārkare vai nojume virs loga vasarā aizsedz lielu daļu tiešās saules, bet ziemā zemo sauli ielaiž telpā gandrīz netraucēti. Platas pārkares raksturīgas prēriju stilam, kā vienstāva mājā ar zemu, horizontālu siluetu, un tas nav tikai skaistuma dēļ. Austrumu un rietumu pusē pārkare palīdz mazāk, tur strādā ārējie ekrāni, terase ar pergolu vai koki.
Mīts: guļamistabas mansardā vasarā vienmēr būs karstas
Fact: Pusotra stāva māja ar guļamistabām jumta stāvā Latvijā ir ļoti populāra, un tās vasaras komforts lielā mērā ir atkarīgs no detaļām. Jumtam vajag pietiekamu siltumizolācijas slāni un labu ventilācijas spraugu zem seguma, lai sakarsušais gaiss aizplūst. Jumta logi saņem visvairāk saules, tāpēc tiem vajag ārējās markīzes vai slēģus. Jumta izbūves logi (frontoni) ar vertikālu stiklu un nelielu jumtiņu virsū uzsilst mazāk. Koka karkasa mājās, kas Latvijā ir izplatītas, siltuma masas ir maz, tāpēc šādi risinājumi ir vēl svarīgāki nekā gāzbetona mūrī. Labs piemērs pārdomām ir kompakta divstāvu māja ar trim guļamistabām augšstāvā vai kotedžas stila māja ar četrām guļamistabām: šādā plānojumā ir vērts paredzēt logus divās pretējās pusēs, lai naktī var izvēdināt.
Mīts: rekuperācija vasarā māju atvēsina
Fact: Ventilācija ar rekuperāciju ziemā ietaupa siltumu, bet tā nav dzesēšanas iekārta. Vasarā apvada vārsts (bypass) ļauj naktī ievadīt vēsāku āra gaisu bez sasildīšanas, taču gaisa apjoms ir neliels, un ar to vien karstu māju neatdzesēt. Daudz efektīvāka ir šķērsvēdināšana: atverami logi pretējās fasādēs vai dažādos stāvos, lai vēss nakts gaiss izplūst cauri visai mājai. Vienstāva mājā, piemēram, skandināvu stila mājā ar trim guļamistabām, to vieglāk panākt, ja guļamistabas un dzīvojamā zona nav izvietotas tikai vienā fasādē. Pie logiem noderēs arī drošas ventilācijas pozīcijas vai moskītu tīkli, lai logus tiešām var atstāt vaļā visu nakti.
Secinājums
Vācija vasaras karstumu jau ieliek likumā, Polija nosaka logu noēnojumu, Rumānija paļaujas uz biezām sienām un ēnu, bet ASV dienvidi uz kondicionieri. Latvijas mājai noder kombinācija: pareizi pagriezti logi, saprātīgas pārkares dienvidu pusē, ārējie ekrāni uz rietumiem un jumta logiem, iespēja izvēdināt māju naktī un siltumsūknis, kas vajadzības gadījumā var arī dzesēt. Viss tas ir lētāk projektā nekā pēc pirmās karstās vasaras. Izvēloties projektu, jautājiet ne tikai par to, cik silta māja būs ziemā, bet arī par to, cik vēsa tā paliks jūlijā.
