Viena no biežākajām kļūdām karkasa mājas būvē sākas jau pirms pirmās naglas: tiek nopirkts lēts, svaigi zāģēts kokmateriāls no tuvējās kokzāģētavas, jo "koks taču ir koks". Pēc gada sienās plaisā ģipškartons, grīda čīkst, un aiz tvaika izolācijas smaržo pēc pelējuma. Latvijā karkasa māju būvniecība ir attīstīta, ir spēcīgi rūpnīcu ražotāji, un labu materiālu var iegūt. Tomēr pasūtītājam jāzina, kas jāprasa un kas jāpārbauda.
Šeit ir astoņas lietas, kas jāsaprot par konstruktīvo kokmateriālu, pirms paraksti līgumu ar būvnieku vai mājas komplekta piegādātāju.
1. Stiprības klasi nosaka būvprojekts, nevis tirgotājs
Karkasa mājai tāpat kā mūra mājai ir konstruktīvie aprēķini. Tajos būvinženieris norāda, kādas klases kokmateriāls vajadzīgs statņiem, pārsegumu sijām un jumta spārēm. Ja māja ir kompakta, vienstāva, ar nelieliem laidumiem, slodzes ir mērenas. Piemērs ir vienstāva māja ar trim guļamistabām un 102 m² platību. Divstāvu mājā starpstāvu pārsegums nes otrā stāva istabas, mēbeles un cilvēkus, tāpēc prasības sijām ir stingrākas. Tā tas ir, piemēram, divstāvu mājā ar četrām guļamistabām un 140 m².
Ja būvnieks piedāvā izmantot "līdzvērtīgu" materiālu, kas nav norādīts projektā, prasi, lai izmaiņas rakstiski saskaņo projektētājs. Vai mazai mājai pietiek ar paskaidrojuma rakstu vai vajag būvatļauju, un kādi dokumenti jāiesniedz, pārbaudi savā būvvaldē. Konstruktīvajam risinājumam katrā ziņā jābūt pamatotam.
2. Ko patiesībā nozīmē C24
C24 ir stiprības klase pēc Eiropas standarta EN 338 skujkoku kokmateriāliem. Skaitlis 24 nozīmē raksturīgo lieces stiprību aptuveni 24 N/mm². Zemākas klases, piemēram, C16 vai C18, ir lētākas, bet arī vājākas. Karkasa māju būvē C24 no egles vai priedes ir izplatītākā izvēle nesošajām daļām.
Klase nav sugas vai izskata apzīmējums. To piešķir šķirošanā. Šķirošana notiek vai nu vizuāli, vērtējot zarus, šķiedru slīpumu un plaisas, vai ar mašīnu, kas mēra katra dēļa stingumu. Tāpēc divi vienādi izskatīgi dēļi var piederēt dažādām klasēm. Ja dēlim nav marķējuma, tā klase nav zināma, lai ko teiktu pārdevējs.
3. CE marķējums un ekspluatācijas īpašību deklarācija
Konstruktīvajam kokmateriālam ar taisnstūra šķērsgriezumu, ko pārdod Eiropas tirgū, jābūt CE marķētam atbilstoši standartam EN 14081. Praksē tas nozīmē, ka uz katra gabala vai paciņas ir zīmogs vai etiķete. Tajā norādīts ražotājs, stiprības klase, standarts un bieži arī apzīmējums "DRY" vai "KD", ja materiāls ir kaltēts.
Kopā ar marķējumu ražotājs izsniedz ekspluatācijas īpašību deklarāciju. Prasi to piegādātājam un pievieno savai būvdokumentācijai. Tas ir vienkāršākais veids, kā vēlāk pierādīt, ka mājā iebūvēts tas, kas paredzēts projektā.
4. Kāpēc kokam jābūt kaltētam līdz 15–18%
Svaigi zāģētas egles mitrums bieži ir krietni virs 40%. Apkurinātā mājā koks laika gaitā nožūst līdz aptuveni 8–12%, ziemā vēl sausāk. Žūstot koks saraujas, īpaši šķērsām šķiedrām, un var sagriezties vai saplaisāt. Kamerkaltēts kokmateriāls ar mitrumu ap 15–18% šo ceļu jau lielākoties ir nogājis. Tā izmēri un forma mājā mainās daudz mazāk.
Kaltēšanai ir vēl viens ieguvums. Augstā temperatūrā kaltēts koks ir mazāk pakļauts zilējumam un pelējumam, jo mitruma līmenis ir zem robežas, kur sēnes aktīvi aug. Kaltēts un ēvelēts materiāls ar noapaļotām malām parasti ir arī kalibrēts. Statņi ir vienāda biezuma, tāpēc siena sanāk taisna, un apšuvums gulst bez spraugām.
5. Kas notiek, ja sienās noslēdz slapju koku
Karkasa siena mūsu klimatā ir slēgta konstrukcija. Iekšpusē ir tvaika izolācija, vidū minerālvate vai šķiedras siltinājums, ārpusē vējizolācija un fasādes apdare. Gandrīz nulles enerģijas ēku prasības nozīmē arī ļoti blīvu ēkas apvalku. Ja šādā "sviestmaizē" ievieto koku ar 25–30% mitrumu, ūdenim ir grūti izkļūt. Siltinājums mitrumu uzsūc, un starp koku un plēvi rodas vide pelējumam.
Sekas parādās pirmajā apkures sezonā. Statņi žūst un saraujas, naglas un skrūves zaudē saķeri, ģipškartona šuves plaisā, durvju ailes sašķiebjas, un pārsegumi sāk čīkstēt. Labot to pēc apdares ir dārgi. Bieži jāatver sienas, jāžāvē un jāmaina bojātais siltinājums. Starpība starp kaltētu un nekaltētu materiālu šķiet ietaupījums tikai līdz brīdim, kad jāsāk remonts.
6. Kā izmērīt mitrumu objektā
Lai pārbaudītu, vai piegādātais materiāls atbilst solītajam, nav vajadzīga laboratorija. Pietiek ar adatu tipa mitruma mērītāju. Vienkāršs modelis maksā dažus desmitus eiro, labāks ar izolētām adatām līdz simts eiro un vairāk. Mērītājā iestati koka sugu (egle vai priede) un, ja iespējams, temperatūru. Aukstā laikā rādījumi bez korekcijas mēdz būt neprecīzi.
- Mēri vismaz 5–10 gabalus no dažādām paciņas vietām, ne tikai virsējos.
- Mēri vismaz 30–50 cm no gala, jo gali žūst ātrāk un rāda maldinoši zemu mitrumu.
- Adatas iedzen dziļumā, jo virsma pēc lietus var būt slapja, bet serde sausa, un otrādi.
- Rezultātus pieraksti un nofotografē kopā ar marķējumu un datumu.
Otru reizi mēri tieši pirms sienu un pārsegumu slēgšanas. Ja karkass ir stāvējis lietū un rāda virs 18–20%, nesteidzies ar tvaika izolāciju. Ļauj tam izžūt zem jumta, ar labu vēdināšanu.
7. Kā uzglabāt kokmateriālu Latvijas lietū
Pat vislabāk kaltēts koks, kas nedēļu nostāv zālē zem caura brezenta, var atgūt lielu daļu mitruma. Latvijas rudenī ar vairākām lietus dienām pēc kārtas tas notiek ātri. Paciņas novieto uz līdzena, nolīmeņota pamata, uz paliktņiem vismaz 15–20 cm virs zemes. Starp kārtām liek starplikas, lai gaiss var cirkulēt. Pārsedz tikai virsu un sānus no lietus puses, bet neietin materiālu cieši plēvē. Zem hermētiska pārklāja kondensāts tikai pasliktina situāciju.
Nelielā Pierīgas zemesgabalā vieta materiāliem ir ierobežota, tāpēc piegādes jāplāno pa daļām, nevis jāatved viss uzreiz. Kompaktai mājai, piemēram, divstāvu mājai ar trim guļamistabām un 130 m², mazāks apbūves laukums atstāj vairāk brīvas vietas pagalmā. Neatkarīgi no plāna mērķis ir viens: pēc iespējas ātrāk uzlikt jumtu. Kad karkass ir zem jumta, lielākā daļa mitruma problēmu atrisinās pašas.
8. Ko jautāt būvniekam vai mājas komplekta piegādātājam
Rūpnīcā ražoti sienu paneļi slēgtā cehā ir liela priekšrocība. Koks tiek apstrādāts sausā vidē, un precizitāte ir augsta. Taču tas nenozīmē, ka pasūtītājam nav jāinteresējas. Pirms līguma noslēgšanas uzdod šos jautājumus:
- No kurienes nāk kokmateriāls, kura kokzāģētava to ražo un vai tas ir CE marķēts?
- Kāda stiprības klase izmantota katrai konstrukcijai, un vai tā atbilst būvprojektam?
- Vai materiāls ir kamerkaltēts, un kāds ir mitrums piegādes brīdī? Vai to var apliecināt ar mērījumiem?
- Kā materiāls tiek uzglabāts rūpnīcā vai noliktavā, zem jumta vai ārā?
- Vai paneļi tiek piegādāti ar aizsargplēvi, un cik ilgā laikā pēc piegādes māja būs zem jumta?
- Kas notiek, ja montāžas laikā lietus samērcē atvērtu karkasu? Kas atbild par žāvēšanu un mitruma kontroli?
Šie jautājumi ir vienlīdz svarīgi gan modernai divstāvu mājai ar divslīpu jumtu, piemēram, mājai ar trim guļamistabām un 139 m², gan klasiskai lauku mājai. Tie attiecas arī uz plašāku ģimenes māju, piemēram, 163 m² projektu ar četrām guļamistabām. Jo lielāka māja, jo vairāk kokmateriālu un jo lielāka atbildība par to kvalitāti.
Noslēgumā
Karkasa māja var būt silta, ilgmūžīga un energoefektīva, ar siltumsūkni un ventilāciju ar rekuperāciju. Tomēr tā ir tikai tik laba, cik labs ir tās skelets. Pieprasi C24 vai projektā noteikto klasi ar CE marķējumu, pārliecinies, ka koks ir kaltēts līdz 15–18%, iegādājies mitruma mērītāju un ņem to līdzi uz objektu. Materiālu turi sausu līdz brīdim, kad māja ir zem jumta. Ja par konstrukcijām vai dokumentiem rodas šaubas, konsultējies ar projektētāju un būvvaldi pirms sienu slēgšanas, nevis pēc tās.
