Divas mājas, abām 160 m² apkurināmās platības, abām vienādas sienas, logi un siltumizolācija. Pirmā ir vienkāršs divstāvu taisnstūris. Otrā ir vienstāva L forma ar erkeru un terasi iegriezumā. Ziemā otrajai vajadzēs jūtami lielāku apkures jaudu. Iemesls nav materiāli, bet forma. Siltums aiziet caur ārsienām, jumtu un grīdu. Jo vairāk šo virsmu ir uz katru apkurināmo kubikmetru, jo grūtāk sasniegt gandrīz nulles enerģijas ēkas prasības, kas Latvijā jaunām ēkām ir spēkā jau vairākus gadus.
Labā ziņa ir tā, ka lielu daļu no tā var novērtēt, vēl pirms atverat projekta specifikāciju. Šis kontrolsaraksts palīdzēs paskatīties uz plānu tā, kā uz to skatās energoauditors.
1. Pirmais skatiens: kontūra plānā
- Stūru skaits. Taisnstūrim ir četri ārējie stūri, L formai seši, U formai astoņi. Katrs stūris nozīmē papildu sienas metrus un vietu, kur viegli rodas aukstuma tilts.
- Proporcijas. Jo tuvāk kvadrātam, jo labāk. 10 × 12 m apjomam perimetrs ir 44 m, bet tāda paša laukuma 6 × 20 m apjomam tas ir jau 52 m.
- Erkeri un izvirzījumi. Erkers, kas izvirzīts par metru, pievieno divas sānu sienas un atsevišķu pārsegumu. Grīdas platībai tas pieliek tikai dažus m².
- Iegriezumi. Ievilkta ieejas niša vai terase, kas iegriezta mājas apjomā, rada tādu pašu efektu kā izvirzījums: vairāk ārsienas uz to pašu platību.
- Garāža. Ja garāža ir piebūvēta, pārbaudiet, vai tā paredzēta kā neapkurināma telpa un kā izolēta tās kopējā siena ar dzīvojamo daļu.
Paņemiet pirmā stāva plānu un saskaitiet ārējos stūrus. Ja to ir vairāk par sešiem, forma pati par sevi prasīs papildu naudu siltumizolācijai vai apkurei. Laba atskaites ilustrācija ir kompakta divstāvu māja, kurā trīs guļamistabas ietilpst 111 m². Tās apjoms ir vienkāršs, un tieši tāpēc tas ir viegli siltināms. Tas nenozīmē, ka L forma ir aizliegta. Tā vienkārši jāizvēlas apzināti, nevis tikai fasādes dēļ.
2. Stāvi un jumts
- Vienstāva vai divstāvu. Vienstāva mājai ar to pašu platību ir divreiz lielāks jumts un divreiz lielāka grīda uz grunts. Kopējā norobežojošā virsma parasti ir par aptuveni 25–35% lielāka nekā divstāvu apjomam.
- Pusotra stāva māja. Mansarda stāvā slīpās sienas faktiski ir jumts. Tām vajadzīgs biezs siltumizolācijas slānis un rūpīgi izveidots tvaika izolācijas slānis, īpaši pie zemajām sienām un pārseguma.
- Jumta izbūves. Katra jumta izbūve pievieno mazas sienas, mazu jumtu un divas ieloces. Tās ir grūti siltināmas un vēl grūtāk padarāmas gaisa necaurlaidīgas. Jumta logs plaknē parasti ir vienkāršāks risinājums.
- Jumta forma. Vienkāršs divslīpu jumts ar vienu kori ir siltumtehniski drošāks nekā jumts ar vairākām ielocēm, gūžām un pārkarēm dažādos līmeņos.
- Grīda uz grunts. Lielai vienstāva mājai pamatu plātnes vai grīdas siltumizolācija kļūst par būtisku izmaksu pozīciju, nevis sīkumu.
Vienstāva mājām ir savas priekšrocības: nav kāpņu, ir viegla piekļuve dārzam un tās ir ērtas arī vecumdienās. Tās var būt arī energoefektīvas, ja kontūra ir vienkārša. Piemērs ir minimālistiska vienstāva māja ar 107 m² vai neliela lauku māja ar divām guļamistabām un 79 m², kurai vienkāršā forma ir lielākais trumpis. Turpretī tāds apjoms kā plaša vienstāva māja ar 343 m² un pagrabu nozīmē ļoti lielu jumta un grīdas laukumu. Budžetā siltumizolācijai tur jāparedz krietni vairāk nekā divstāvu mājai ar līdzīgu platību.
3. Skaitļi: virsma pret tilpumu
- A/V attiecība. Tas ir ārējās norobežojošās virsmas laukums (m²), dalīts ar apkurināmo tilpumu (m³). Ģimenes mājām tā parasti ir robežās no aptuveni 0,6 līdz 1,2. Jo mazāka, jo labāk.
- Aptuvens aprēķins pašiem. Divstāvu taisnstūrim 10 × 8 m ir ap 360 m² virsmas un 450 m³ tilpuma, tātad attiecība ir ap 0,8. Tā pati platība vienā stāvā 16 × 10 m dod ap 465 m² virsmas, un attiecība ir ap 1,0. L formai tā pieaug līdz aptuveni 1,1.
- Logu laukums. Caur katru kvadrātmetru loga aiziet vairākas reizes vairāk siltuma nekā caur sienu. Kompakta māja ar lielu stiklojumu ziemeļu pusē daļu savas priekšrocības zaudē.
- Kopēja siena. Dvīņu mājā viena no lielākajām sienām robežojas ar kaimiņa siltu telpu, nevis ar salu. Tāpēc dvīņu mājas sekcija ar 129 m² ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā samazināt zudumus.
- Projekta aprēķins. Lūdziet projektētājam ēkas energoefektivitātes aprēķinu jau skiču stadijā un salīdziniet siltuma zudumu koeficientu dažādiem formas variantiem.
Skaitļi nav jāaprēķina precīzi. Pietiek ar aptuvenu novērtējumu, lai saprastu, vai plāns ir "dabiski taupīgs" vai to taupīgu padarīs tikai biezāka siltumizolācija un jaudīgāka tehnika. Divstāvu un pusotra stāva vienkārša apjoma mājas parasti ir drošākā izvēle. Piemēram, iegarens 132 m² apjoms zem viena divslīpu jumta ir labs paraugs tam, kā mūsdienīga arhitektūra iztiek bez liekiem izvirzījumiem.
4. Ko maksā sarežģīta forma
- Papildu siltumizolācija. Lai L forma zaudētu tikpat siltuma kā kompakts taisnstūris, vidējais siltuma caurlaidības koeficients jāsamazina aptuveni par ceturtdaļu. Praksē tas nozīmē, piemēram, 250–300 mm minerālvates sienās 200 mm vietā un attiecīgi biezāku slāni jumtā.
- Siltumsūkņa jauda. 160 m² mājai papildu virsma aukstākajās dienās var prasīt aptuveni 0,5–1 kW vairāk. Bieži tas nozīmē nākamo gaiss-ūdens siltumsūkņa modeli, kas 2025. gadā izmaksāja par aptuveni 1000–2000 EUR vairāk.
- Ekspluatācija. Aptuvenais papildu siltuma patēriņš ir 1500–2000 kWh gadā. Ar siltumsūkni tas ir ap 400–600 kWh elektroenerģijas jeb aptuveni 100–150 EUR gadā pie 2025. gada cenām, un tā katru gadu visu mājas mūžu.
- Rekuperācija. Ventilācijas zudumi no formas atkarīgi mazāk, taču kompaktā apjomā gaisa vadi ir īsāki un vieglāk paslēpjami.
- Gaisa necaurlaidība. Katrs papildu stūris un jumta mezgls ir vēl viena savienojuma vieta. Gandrīz nulles enerģijas ēkai necaurlaidības tests ar sarežģītu formu ir grūtāk izturams.
Šie skaitļi ir orientējoši un atkarīgi no konkrētā projekta, materiāliem un cenām būvniecības brīdī. Koka karkasa rūpnīcas paneļu mājās biezāku sienu izvēlēties ir salīdzinoši vienkārši. Gāzbetona mājā papildu siltumizolācija nozīmē biezāku fasādes slāni un platākus pamatus. Precīzas prasības un aprēķinu metodiku pārbaudiet ar arhitektu un savas pašvaldības būvvaldi, jo tās var mainīties, un tās attiecas gan uz būvatļauju, gan uz paskaidrojuma rakstu.
Biežākās kļūdas
- Forma pirms funkcijas. Erkeri un jumta izbūves tiek izvēlēti fasādes dēļ, nedomājot par to, ka tie būs jāapkurina visu mājas mūžu.
- Vienstāva māja "tāpat kā divstāvu". Lielai vienstāva mājai netiek paredzēta biezāka jumta un grīdas siltumizolācija.
- Siltumsūknis pēc platības. Jauda tiek izvēlēta pēc kvadrātmetriem, nevis pēc aprēķinātajiem siltuma zudumiem.
- Lieli logi visās pusēs. Kompakta forma netiek izmantota, jo stiklojums ziemeļos to atsver.
- Aprēķins pārāk vēlu. Energoefektivitāte tiek rēķināta tikai tad, kad forma vairs nav maināma.
