Visbiežāk kļūda nav lifta trūkums, bet tas, ka mājā nav kur to ielikt. Pēc divdesmit gadiem kāpnes kļūst grūtākas, guļamistabas ir otrajā stāvā, un izrādās, ka vienīgā vieta šahtai ir vannas istaba vai pārsedze, caur kuru iet ventilācijas kanāli. Ja būvējat divstāvu māju Pierīgā vai laukos un jums ir ap četrdesmit vai piecdesmit gadu, jautājums par liftu ir pamatots. Apskatīsim izplatītākos mītus un to, kas par tiem jāzina projektēšanas posmā.
Mīts: lifts ir tikai daudzdzīvokļu namiem un lielām villām
Fakts: privātmājām ir kompakti risinājumi, kas nav līdzīgi kāpņu telpu liftiem. Biežāk izvēlas platformas liftu – lēnu, vienkāršu pacēlāju ar atvērtu vai daļēji slēgtu platformu, kas brauc savā korpusā vai šahtā. Otrs variants ir neliels kabīnes lifts ar slēgtu kabīni un durvīm, kas ir ātrāks un ērtāks ikdienā, bet prasa vairāk vietas un naudas. Abus var ievietot arī mājā ar 150–200 m² platību, ne tikai lielā savrupmājā.
Mīts: liftam vajag milzīgu šahtu un dziļu bedri
Fakts: mājas platformas liftam parasti pietiek ar aptuveni 1,1–1,5 m platu un 1,3–1,7 m dziļu laukumu, atkarībā no tā, vai platformā jāiebrauc ar ratiņkrēslu. Daudziem modeļiem bedre ir tikai 5–10 cm dziļa vai tās nav vispār, ja izmanto uzbrauktuvi. Kabīnes liftam vajag lielāku šahtu un dziļāku bedri, bieži ap 15–40 cm, un augšējā stāvā vajadzīgs noteikts brīvais augstums virs pēdējās pieturas, parasti ap 2,3–2,6 m. Precīzus izmērus nosaka konkrētais ražotājs, tāpēc pirms pamatu ieliešanas jāsaņem izvēlētā modeļa tehniskā lapa. Ja par modeli vēl nav lemts, pamatu plātnē var atstāt padziļinājumu ar rezervi.
Mīts: tagad lifts nav vajadzīgs, vēlāk to varēs ielikt jebkur
Fakts: vēlāk to var ielikt tikai tur, kur tam sagatavota vieta. Labākais paņēmiens ir abos stāvos vienu virs otra izvietot skapjus vai garderobes, kuru izmērs atbilst šahtai. Tagad tur ir drēbes un uzglabāšana, vēlāk skapjus izjauc, izgriež pārsedzē jau iezīmēto atveri, un lifts ir gatavs. Svarīgi, lai šajā zonā nebūtu ūdens, kanalizācijas un ventilācijas cauruļu, nesošo sienu vai apkures kolektoru. Ir labi, ja abos stāvos durvis uz šo vietu atveras uz koridoru, nevis uz guļamistabu.
Ne katrs plāns tam ir piemērots vienādi. Plānā ar četrām guļamistabām un trim vannas istabām uz 160 m² vērts paskatīties, kur sanitārie mezgli ir izvietoti vienu virs otra, jo blakus šādai vertikālei bieži paliek vieta skapim, ko vēlāk var pārveidot. Līdzīgi var vērtēt 170 m² māju ar četrām vannas istabām, kurā katrā stāvā ir vairākas mitrās telpas un tāpēc arī skaidra inženiertīklu vertikāle.
Mīts: koka karkasa mājā liftu nevar uzstādīt
Fakts: var, ja to paredz projektā. Latvijas koka karkasa paneļu ražotāji izgatavo sienas un pārsedzes pēc rasējumiem, tāpēc atveri ar pastiprinātām sijām un vietu stiprinājumiem var iestrādāt jau rūpnīcā. Daudzi platformas lifti ir pašnesoši: korpuss balstās uz grīdas, un sienai tiek tikai sānu stiprinājumi. Gāzbetona mājā situācija ir līdzīga: pārsedzē atveri vai tās zonu ar pastiprinājumu nosaka konstruktors, un sienās stiprinājumiem vajag piemērotus enkurus vai iebūvētu monolītu joslu. Grūtākais variants ir izgriezt atveri jau gatavā monolītā pārsedzē, kas nav tai projektēta.
Mīts: liftam vajag trīsfāzu pieslēgumu un dārgu jaudas palielināšanu
Fakts: daudzi mājas platformas lifti strādā no parastā 230 V tīkla, un to motora jauda ir neliela. Daļai kabīnes liftu vajag 400 V pieslēgumu, bet mājā, kur jau ir siltumsūknis, trīs fāzes parasti tik un tā ir. Būvējot vērts ievilkt atsevišķu kabeli no sadales līdz nākamās šahtas vietai ar savu automātslēdzi un atstāt rezervi sadales skapī. Tas maksā dažus desmitus eiro, bet pēc gadiem ietaupa sienu urbšanu un apdares remontu.
Gandrīz nulles enerģijas ēkā ir vēl viens aspekts. Šahtai jāpaliek siltinātajā čaulā un nevajag to vest līdz neapkurinātiem bēniņiem, jo citādi rodas siltuma tilts un gaisa noplūde, kas pasliktina blīvuma testa rezultātu un ventilācijas ar rekuperāciju darbību.
Mīts: lielākie izdevumi ir tikai uzstādīšana
Fakts: uzstādīšana ir lielākā summa, bet ne vienīgā. Orientējoši 2026. gadā Latvijā izmaksas ir šādas, taču tās atkarīgas no ražotāja, apdares un tā, cik daudz celtniecības darbu vajag:
| Pozīcija | Platformas lifts | Kabīnes lifts |
|---|---|---|
| Iekārta ar uzstādīšanu, 2 pieturas | ap 15 000–30 000 EUR | ap 28 000–50 000 EUR |
| Šahta, bedre, atvere (ja sagatavota jau būvējot) | ap 1 000–3 000 EUR | ap 2 000–5 000 EUR |
| Tie paši darbi gatavā mājā | bieži vairākkārt dārgāk | bieži vairākkārt dārgāk |
| Apkope gadā | ap 250–600 EUR | ap 400–900 EUR |
Pie tā jāpieskaita elektrība, kas ir neliela, un periodiski jāmaina akumulatori avārijas nolaišanai. Pirms līguma pajautājiet piegādātājam, kā darbojas serviss jūsu reģionā un cik ātri ierodas meistars, jo laukos tas var būt būtiski.
Mīts: liftam nav vajadzīgi nekādi saskaņojumi
Fakts: ja lifts vai rezervētā šahta ir iekļauta būvprojektā vai paskaidrojuma rakstā jau no sākuma, jautājums tiek atrisināts kopā ar māju. Ja vēlāk jāveido atvere nesošajā pārsedzē, tā ir konstruktīva izmaiņa, un būvvaldē jānoskaidro, kāds dokuments tam vajadzīgs. Atkarībā no lifta veida var būt arī prasības par reģistrāciju un periodiskām tehniskajām pārbaudēm. Precīzas prasības savam modelim pārbaudiet pie piegādātāja un būvvaldē, jo tās atšķiras starp platformas pacēlājiem un kabīnes liftiem un laika gaitā mainās.
Mīts: guļamistaba pirmajā stāvā vienmēr ir labāka izvēle nekā lifts
Fakts: bieži tā ir lētākā un vienkāršākā izvēle, bet ne vienmēr labākā. Guļamistaba ar vannas istabu pirmajā stāvā maksā tikpat, cik jebkura cita istaba, un nevajag nekādu apkopi. Tomēr mazā zemes gabalā Pierīgā pirmais stāvs ir ierobežots, un istaba tur samazina dzīvojamo zonu. Turklāt ar to atrisināta tikai miegam vajadzīgā telpa: otrais stāvs, kur dzīvo bērni un mazbērni, paliek nepieejams.
Praksē bieži labi strādā kombinācija: pirmajā stāvā darba kabinets vai viesu istaba ar dušu, kas vajadzības gadījumā kļūst par guļamistabu, un otrajā stāvā rezervēta šahtas vieta. Piemēram, 189 m² eiropeiskā stila mājā ar četrām guļamistabām vienu istabu var paredzēt pirmajā stāvā. Klasiskā māja ar 163 m² platību, kurā ir četras guļamistabas, bet tikai pusotra vannas istaba, liek padomāt, vai pirmā stāva sanitāro mezglu nevajag paplašināt līdz pilnai dušas telpai. Savukārt kompaktā 158 m² kotedža ar trim guļamistabām ir laba izvēle, ja mērķis ir ierobežot platību un sagatavot vietu nelielam platformas liftam.
Ja plānojat lielāku māju ar garāžu, ērtākā vieta liftam nereti ir pie ieejas no garāžas: tad iepirkumus un ratiņkrēslu nevajag nest pāri sliekšņiem. To var izvērtēt, piemēram, tradicionālā 195 m² mājā ar garāžu vai modernā 181 m² mājā ar divvietīgu garāžu, kur ieeja no garāžas atrodas pirmajā stāvā.
Mīts: ja ir lifts, pārējais nav svarīgs
Fakts: lifts ir tikai daļa no pieejamas mājas. Durvīm uz lifta un galvenajām telpām vajag vismaz 90 cm platu ailu, koridoriem pietiekamu platumu pagriezienam, un sliekšņiem jābūt pēc iespējas zemākiem. Arī kāpnēm jābūt ērtām ar maigu slīpumu un margām abās pusēs, jo lifts var sabojāties vai pazust elektrība. Šie risinājumi gandrīz nemaksā vairāk, ja tos ieplāno uzreiz.
Secinājums vienkāršs: pašu liftu nav obligāti likt tagad, bet vietu tam vērts paredzēt. Divi skapji vienu virs otra, sagatavota atvere pārsedzē, neliela bedre pamatos un ievilkts kabelis maksā maz, toties pēc gadiem ļauj palikt savā mājā, nevis meklēt jaunu. Pirms būvprojekta nodošanas apspriediet šo jautājumu ar arhitektu un konstruktoru un vienojieties par konkrētiem izmēriem.
