Visbiežākā kļūda ar gāzes tvertni ir šāda: vietu tai sāk meklēt, kad māja jau stāv, terase ir izbūvēta un piebraucamais ceļš noklāts. Tad izrādās, ka drošības attālumi neiekļaujas, autocisterna nevar piebraukt un tvertne nonāk tieši tur, kur bija paredzēts dārzs. Ja jūsu laukos vai Pierīgas nomalē nav gāzes maģistrāles un jūs apsverat sašķidrināto naftas gāzi (LPG) kondensācijas katlam, plīts virsmai vai kā rezerves siltuma avotu, šis plāns palīdzēs visu izdarīt pareizā secībā.
1. solis: izlemiet, kādai lomai gāze vispār vajadzīga
Pirms rēķināt tvertnes izmēru, atbildiet uz vienu jautājumu: vai gāze būs galvenais siltuma avots vai tikai papildinājums? Jaunā mājā Latvijā šodien parasti par pamatu kalpo siltumsūknis, un LPG izvēlas trīs gadījumos:
- galvenā apkure ar kondensācijas katlu, ja elektrības pieslēguma jauda ir ierobežota vai tās palielināšana ir dārga;
- rezerves siltums bargākajām salnām un elektrības pārtraukumiem, kas laukos nav retums;
- tikai virtuvei, jo daudzi vēlas gatavot uz liesmas.
Laiks: viena vai divas nedēļas pārdomām un sarunai ar projektētāju. Izmaksas šajā posmā nav, bet no šī lēmuma atkarīgs viss pārējais, arī tas, vai māja izturēs gandrīz nulles enerģijas prasības (par to 8. solī).
2. solis: aprēķiniet patēriņu un tvertnes tilpumu
Labi siltināta, jauna 150 m² māja ar rekuperāciju gadā apkurei un karstajam ūdenim parasti patērē ap 8 000 līdz 12 000 kWh siltuma. Viens litrs propāna satur aptuveni 7 kWh, tātad kondensācijas katlam, kas darbojas tikai uz gāzi, gadā vajadzēs aptuveni 1 200 līdz 1 800 litru. Ja gāze ir tikai rezerve vai plītij, patēriņš ir mazs, dažos simtos litru.
Privātmājām piegādātāji visbiežāk piedāvā tvertnes no aptuveni 2,5 līdz 5 m³. Tvertni nekad nepilda līdz augšai, gāzei vajadzīga vieta izplešanās dēļ, tāpēc reāli izmantojamais apjoms ir ievērojami mazāks par nominālo. Galvenā apkure parasti prasa lielāko no šiem izmēriem, lai pietiktu ar vienu vai diviem uzpildes reizēm gadā. Šim piemēram der kompakta vienstāva māja, piemēram, vienstāva projekts tieši 150 m² platībā ar atvērtu dzīvojamo zonu, kur viss tehniskais aprīkojums sakoncentrēts vienā telpā.
Laiks: daļa no projektēšanas. Izmaksas: siltuma aprēķinu veic projektētājs vai energoauditors, un tas parasti ietilpst projekta cenā.
3. solis: izvēlieties starp pazemes un virszemes tvertni
Abas iespējas Latvijā ir izplatītas, un katrai ir savs loģisks pielietojums.
- Pazemes tvertne praktiski nav redzama, mazāk cieš no sala, un tai parasti var atļaut mazākus attālumus līdz mājai. Taču tai vajadzīga izrakšana, enkurošana pret gruntsūdeņu izcelšanu un pretkorozijas aizsardzība. Vietās ar augstu gruntsūdens līmeni, kas Zemgalē un piejūras zonā nav retums, tas sadārdzina darbus.
- Virszemes tvertne ir lētāka un ātrāk uzstādāma, vieglāk pārbaudāma, bet tā aizņem vairāk vietas, jo attālumi līdz ēkām un robežai mēdz būt lielāki, un tā ir redzama no dārza. Ziemā stiprā salā gāzes iztvaikošana var palēnināties, ko vajadzētu pārrunāt ar piegādātāju.
Laiks: lēmums vienas sarunas laikā ar piegādātāju. Izmaksas: pazemes uzstādīšana 2025. gadā parasti izmaksā par vairākiem simtiem līdz pāris tūkstošiem eiro vairāk nekā virszemes, atkarībā no grunts un piebraukšanas.
4. solis: izplānojiet vietu zemesgabalā
Šis ir svarīgākais solis, un to dara kopā ar mājas novietni, nevis vēlāk. Konkrētos minimālos attālumus līdz dzīvojamai mājai, kaimiņa robežai, ceļam, akai un citām būvēm nosaka normatīvi, un tie ir atkarīgi no tvertnes tilpuma un tipa. Tos neņemiet no kaimiņa pieredzes vai interneta foruma: pieprasiet tos rakstiski no projektētāja vai gāzes piegādātāja, jo prasības laika gaitā mainās.
Ko pārbaudīt neatkarīgi no precīzajiem skaitļiem:
- Piebraukšana autocisternai. Uzpildes šļūtene nav bezgalīga, tāpēc tvertnei jābūt sasniedzamai no ceļa, pa kuru smagā mašīna var pabraukt arī rudens dubļos.
- Zemās vietas. Propāns ir smagāks par gaisu un uzkrājas bedrēs, pagrabos, skatakās. Tvertni nenovietojiet pie pagraba logiem vai kanalizācijas akām. Mājas bez pagraba šajā ziņā ir vienkāršākas.
- Pirts un ugunskura vieta. Atklāta uguns un pirts krāsns no tvertnes jānovieto ar rezervi.
- Elektrības līnijas un koki. Ne zem gaisvadiem, ne zem zariem, kas var lūzt.
Garā vienstāva māja ļauj tehnisko telpu novietot zemesgabala galā, tuvāk tvertnei un ceļam. To labi parāda bungalo tipa māja ar trim guļamistabām un garāžu, kas aizsedz tehnisko daļu, vai skandināvu stila vienstāva māja ar 129 m², kurai kompaktā forma atstāj daudz brīvas vietas apkārt.
Laiks: viena līdz divas nedēļas, ja topogrāfiskais plāns jau ir. Izmaksas: ietilpst būvprojekta izstrādē.
5. solis: iekļaujiet gāzi būvprojektā un saskaņojiet
Mazai dzīvojamai mājai atkarībā no tās lieluma un vietas būvvalde var prasīt būvatļauju vai pietikt ar paskaidrojuma rakstu. Gāzes apgāde, tvertne, cauruļvads līdz mājai un katla dūmvads tiek projektēti kā atsevišķa daļa, ko izstrādā sertificēts speciālists. Piegādātāji nereti palīdz ar tvertnes daļu, taču atbildību par visu projektu uzņemas projektētājs.
Laiks: kopā ar mājas projektu parasti divi līdz četri mēneši, plus būvvaldes izskatīšanas termiņš. Izmaksas: gāzes sadaļa 2025. gadā parasti maksā dažus simtus eiro, sarežģītākos gadījumos vairāk. Precīzu kārtību pārbaudiet savā novada būvvaldē.
6. solis: noslēdziet līgumu ar piegādātāju
Latvijā izplatīti divi modeļi:
- Tvertnes noma. Piegādātājs uzstāda savu tvertni, bieži par simbolisku vai nelielu maksu, un jūs apņematies pirkt gāzi tikai no viņa. Tvertnes periodiskās tehniskās pārbaudes parasti organizē piegādātājs. Izdevīgi, ja nevēlaties ieguldīt sākumā, bet gāzes cenu izvēlēties nevarēsiet.
- Sava tvertne. Lielāks ieguldījums sākumā, bet varat salīdzināt piegādātājus katrā uzpildē. Pārbaudes un uzturēšana gulstas uz jums.
Pirms parakstīšanas izlasiet: līguma termiņu, maksu par tvertnes izņemšanu, ja vēlāk pāriesiet uz siltumsūkni, minimālo pasūtījuma apjomu un to, vai ir līmeņa attālināta uzraudzība, kas pati pasūta uzpildi. Laiks: divas līdz četras nedēļas salīdzināšanai.
7. solis: uzstādīšana un pieņemšana ekspluatācijā
Tvertni uzstāda pēc tam, kad ir izbūvēti pamati un pievadi, bet pirms labiekārtošanas. Pazemes variantā tiek izrakta bedre, ieklāts pamats vai enkurošanas plātne, tvertne aizbērta ar smilti, ievilkts cauruļvads līdz mājai. Pēc tam tiek pieslēgts kondensācijas katls ar dūmvadu, veikta spiediena pārbaude un sistēma tiek nodota ekspluatācijā kopā ar dokumentāciju.
Laiks: pati uzstādīšana aizņem vienu līdz trīs dienas, bet saskaņošana un pieņemšana var aizņemt vēl dažas nedēļas. Izmaksas 2025. gadā: virszemes risinājums ar cauruļvadu bieži ir dažu tūkstošu eiro robežās, pazemes dārgāks; kondensācijas katls ar uzstādīšanu ir vēl atsevišķi, parasti no aptuveni 2 000 līdz 4 000 EUR.
8. solis: pārbaudiet gandrīz nulles enerģijas prasības un gada izmaksas
Jaunām mājām Latvijā jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, ko pārbauda ar ēkas energoaprēķinu jau projekta stadijā. LPG ir fosilais kurināmais ar augstu primārās enerģijas koeficientu, tāpēc māja, kas apkuri un karsto ūdeni nodrošina tikai ar gāzes katlu, šīs prasības izpilda ar lielām grūtībām vai neizpilda nemaz. Situāciju glābj kombinācijas:
- siltumsūknis kā pamats, gāze kā rezerve salnām un plītij; šis ir drošākais ceļš;
- gāzes katls kopā ar saules paneļiem uz jumta, kas daļēji kompensē fosilo enerģiju, un ar ļoti labu siltināšanu un rekuperāciju;
- hibrīda siltumsūknis, kurā katls ieslēdzas tikai tad, kad gaisa siltumsūknis zemā temperatūrā strādā neefektīvi.
Ja izvēlaties kombināciju ar paneļiem, jumtam vajadzīga liela, nepārtraukta dienvidu plakne. To labi nodrošina šķūņa formas vienstāva māja ar vienkāršu divslīpu jumtu vai divstāvu moderna māja ar garu jumta kori, uz kuras viegli izvietot paneļus.
Gada izmaksas 150 m² mājai, rēķinot ar 10 000 kWh siltuma un 2025. gada cenām:
- tikai LPG: aptuveni 1 450 litri, pie cenas ap 0,55 līdz 0,75 EUR/l tas ir aptuveni 800 līdz 1 100 EUR, plus tvertnes noma vai pārbaudes;
- gaiss-ūdens siltumsūknis: ar gada efektivitāti ap 3 tas patērē ap 3 300 kWh elektrības, pie pilnas cenas ap 0,18 līdz 0,25 EUR/kWh tas ir aptuveni 600 līdz 850 EUR;
- siltumsūknis ar LPG rezervi: gāzes patēriņš tikai dažos simtos litru, kopējās izmaksas tuvu siltumsūkņa līmenim, bet ar drošību pret elektrības pārtraukumiem.
Cenas svārstās, tāpēc pārrēķiniet ar aktuālajiem tarifiem. Divstāvu mājai ar lielāku platību, piemēram, tradicionālai mājai ar piecām guļamistabām divos stāvos, starpība gada griezumā vēl palielinās. Laiks: energoaprēķins aizņem vienu līdz divas nedēļas, izmaksas ir daži simti eiro.
9. solis: ikdienas lietošana un apkope
Kad sistēma darbojas, darāmā nav daudz, bet tas ir jādara regulāri. Katlu apkopiet reizi gadā pirms apkures sezonas. Sekojiet līdzi tvertnes līmenim, īpaši pirms Ziemassvētkiem, kad piegādātājiem ir daudz pasūtījumu. Ziemā notīriet sniegu ap tvertnes vāku un piebraucamo ceļu. Mājā uzstādiet gāzes noplūdes detektoru zemu pie grīdas, jo propāns nogrimst lejup. Tvertnes periodiskās pārbaudes notiek pēc noteikta grafika, un jums jāzina, kad nākamā.
Izmaksas: katla apkope 2025. gadā parasti maksā aptuveni 80 līdz 150 EUR gadā.
Laika grafiks kopsavilkumā
| Solis | Laiks | Aptuvenās izmaksas (2025) |
|---|---|---|
| 1. Gāzes lomas izvēle | 1–2 nedēļas | Nav |
| 2. Patēriņa aprēķins | Projektēšanas laikā | Ietilpst projektā |
| 3. Pazemes vai virszemes | Dažas dienas | Pazemes dārgāka par dažiem simtiem līdz tūkstošiem EUR |
| 4. Vietas plānošana | 1–2 nedēļas | Ietilpst projektā |
| 5. Projekts un saskaņojumi | 2–4 mēneši | Gāzes sadaļa no dažiem simtiem EUR |
| 6. Līgums ar piegādātāju | 2–4 nedēļas | Noma vai pirkums |
| 7. Uzstādīšana un pieņemšana | Dažas dienas līdz dažas nedēļas | Dažu tūkstošu EUR plus katls 2 000–4 000 EUR |
| 8. Energoaprēķins un kombinācijas | 1–2 nedēļas | Daži simti EUR |
| 9. Apkope | Katru gadu | 80–150 EUR gadā plus gāze |
Īsumā: gāzes tvertne lauku mājā joprojām ir saprātīga izvēle kā rezerve un plītij, bet kā vienīgais siltuma avots jaunai mājai tā Latvijā kļūst arvien grūtāk pamatojama. Lēmumu pieņemiet kopā ar mājas novietni un energoaprēķinu, un pirms būvniecības vēlreiz pārbaudiet aktuālās prasības būvvaldē un pie projektētāja.
