Decembra pēcpusdiena Pierīgā, pulksten trīs. Saule jau pieskaras priežu galotnēm, un jaunais zemes gabals, kas oktobrī likās gaišs un plašs, pusē no platības ir ēnā. Tieši šādā brīdī kāda ģimene no Rīgas, pāris ar diviem bērniem, saprata, ka mājas projektu nepietiek izvēlēties. To vajag pareizi novietot. Šis ir stāsts par viņu ceļu no zemes gabala līdz pārcelšanās dienai un par lēmumiem, kas Latvijas klimatā nosaka, vai māja ziemā būs gaiša, silta un ērta.
Divi zemes gabali un viena ziemas pastaiga
Ģimene salīdzināja divus piedāvājumus vienā ciemā, abus aptuveni 1300–1500 m² lielus. Pirmajam gabalam iela bija ziemeļu pusē, otrajam dienvidu pusē. Cena un komunikācijas bija līdzīgas, tāpēc viņi abus apskatīja vēlreiz ziemā.
Atšķirība bija acīmredzama. Rīgas platuma grādos saule ziemas saulgriežos pusdienlaikā paceļas tikai aptuveni 10° virs horizonta, un gaišais laiks ilgst nepilnas septiņas stundas. Pie tik zemas saules 10 m augsts koks vai kaimiņa māja met ēnu vairāk nekā 50 m garumā. Gabalā ar ielu dienvidos viss pusdienlaika gaismas daudzums nāca no ielas puses, kur stāvēs žogs, vārti un iebrauktuve. Gabalā ar ielu ziemeļos māju varēja novietot tuvāk ielai, bet dienvidos atstāt dārzu, kas ziemā gaismu neaizsedz.
Viņi izvēlējās otro variantu, proti, gabalu ar ielu ziemeļos. Pirms darījuma viņi pašvaldības teritorijas plānojumā pārbaudīja būvlaidi un minimālos attālumus līdz kaimiņiem, jo tie nosaka, cik tuvu ielai māju drīkst celt.
Mācība: skatiet zemes gabalu ziemā, ap pusdienlaiku un pēcpusdienā. Iela ziemeļos Latvijā ir priekšrocība: ieeja un iebrauktuve paliek ēnas pusē, bet dārzs un dzīvojamās telpas saņem sauli. Pirms pirkuma pārbaudiet būvlaidi un attālumus līdz robežām vietējos apbūves noteikumos.
Kuras telpas vērst pret sauli
Ar zemes gabala plānu un uzzīmētu ziemeļu bultu ģimene sāka pārlūkot gatavus projektus. Viņi vienojās par vienkāršu principu. Viesistaba un virtuve jāvērš uz dienvidiem vai dienvidrietumiem, jo vakaros visi ir mājās. Bērnu istabas var būt austrumos vai dienvidaustrumos, kur ir rīta saule. Vecāku guļamistaba drīkst atrasties arī ziemeļaustrumos, jo vēsākā telpā labāk guļ. Ziemeļu pusē paliek priekštelpa, vannas istaba, garderobe un tehniskā telpa ar siltumsūkni un ventilācijas iekārtu ar rekuperāciju. Šīs telpas kalpo kā buferis starp auksto fasādi un dzīvojamo daļu.
Sākumā viņi apsvēra kompaktu vienstāva mūsdienīgu māju ar trim guļamistabām, 85 m², taču, bērniem augot, tā šķita par šauru. Otrs variants bija divstāvu mājiņa ar trim guļamistabām, 106 m². Tās mazais apbūves laukums atstāj vairāk dārza un mazāk ēnas. Vēl viņi aplūkoja modernu divstāvu māju ar trim guļamistabām, 111 m². Galu galā izšķīrās par vienstāva māju ar četrām guļamistabām, 117 m². Visas telpas atrodas vienā līmenī, un garā fasāde labi iekļaujas gabala platumā tā, lai vērstos pret dienvidiem.
Mācība: vienstāva mājai garajai fasādei jābūt vērstai uz dienvidiem, citādi pusei istabu saules nebūs. Pirms projekta izvēles iezīmējiet plānā debespuses un pārbaudiet, kur nonāk viesistaba, nevis tikai to, cik istabu ir mājā.
Logi: dienvidos lieli, ziemeļos pietiekami
Nākamais jautājums bija logi. Zemā ziemas saule caur dienvidu logiem iespīd dziļi telpā. Mākoņainā decembrī siltuma no tās ir maz, taču februārī, martā un rudenī tā jūtami palīdz apkurei un dod gaismu. Vasarā saule ir augstu, un dienvidu logus pietiekami ēno jumta pārkare vai nojume virs terases.
Rietumi ir sarežģītāki. Vasaras vakaros zemā saule spīd tieši logos un telpas pārkarst. Tāpēc ģimene lielajam rietumu logam viesistabā paredzēja ārējās žalūzijas jau projekta stadijā, nevis pēc pirmās karstās vasaras.
Ziemeļu logus viņi samazināja līdz tādam izmēram, kas vajadzīgs dienasgaismai un skatam. Arī ar trīskāršo stikla paketi katrs logs zaudē vairāk siltuma nekā siena. Jaunām mājām Latvijā jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, tāpēc arhitekta energoaprēķins parādīja, cik daudz sabalansēts stiklojums palīdz sasniegt rādītājus bez dārgākiem risinājumiem. Pārāk mazus logus gan nedrīkst taisīt: istabām jāsaņem pietiekami daudz dienasgaismas, un konkrētās prasības pārbauda projektētājs.
Mācība: lielākie logi pienākas dienvidiem, rietumos jāplāno ēnošana, bet ziemeļos logu izmēru nosaka gaisma, nevis fasādes simetrija. Logu izmēru maiņa ir parasta gatava projekta pielāgošana, un tā jāsaskaņo ar energoaprēķinu.
Vējš, sniegs un vieta ieejai
Latvijā valdošie vēji pūš no dienvidrietumiem un rietumiem. Rudenī tie atnes slīpu lietu, ziemā putenim līdzīgu sniegu. Ģimenes iepriekšējā dzīvesvietā kāpņu telpas durvis atradās vēja pusē, un viņi labi atcerējās, kā rudenī pēc katras atvēršanas priekštelpā sakrājās mitrums. Tāpēc jaunajā mājā ieeja nedrīkstēja atrasties atklātā dienvidrietumu fasādē.
Gabals ar ielu ziemeļos šo jautājumu atrisināja pats: ieeja bija ziemeļu pusē, ar nojumi un nelielu vējtveri. Taču sniegs krājas tieši vēja ēnā, aizvēja pusē un iekšējos stūros. Ģimene pajautāja kaimiņiem, kur viņu gabalos ziemā veidojas kupenas, un ieeju novietoja tuvāk ziemeļrietumu stūrim, nevis ēkas un nojumes veidotajā kaktā. Iebrauktuvi viņi uzprojektēja īsu un taisnu, lai sniegu varētu notīrīt vienā piegājienā. Jumta slīpumu pārbaudīja tā, lai sniegs un kušanas ūdens nekristu uz celiņa pie durvīm.
Terasi viņi novietoja dienvidaustrumu stūrī. Tur rīta un pusdienas saule ir pieejama, bet no rietumu vēja aizsargā pati māja. Blakus terasei paliek vieta nākotnes pirtij, un vakara pēršanās vietai vēja aizsardzība ir tikpat svarīga kā saule.
Mācība: neplānojiet ieeju un terasi atklātā dienvidrietumu vai rietumu pusē. Vējtveris un nojume pie ieejas izmaksā mazāk nekā pastāvīgi mitra priekštelpa. Sniega kupenu vietas noskaidrojiet, pirms nosakāt durvju un iebrauktuves vietu.
Spoguļot vai pārprojektēt
Pirms galīgās izvēles ģimene apsvēra arī divstāvu māju ar četrām guļamistabām un garāžu, 165 m². Garāža šajā plānā bija tajā pusē, kur viņu gabalā neiespējami izbūvēt iebrauktuvi. To varēja atrisināt ar spoguļattēla projektu: telpas paliek tās pašas, tikai mainās puses. Savukārt plašā vienstāva mūsdienīgā māja ar četrām guļamistabām, 168 m² neietilpa gabala platumā starp būvlaidi un attālumiem līdz kaimiņiem, un te nekāda spoguļošana nebūtu palīdzējusi.
Svarīgākā atziņa šajā posmā bija šāda: spoguļošana maina vietām austrumus un rietumus, bet ziemeļi paliek ziemeļos. Ja viesistaba projektā ir pretējā pusē ieejai, tad gabalā ar ielu dienvidos tā nonāks ziemeļos, un spoguļattēls to neizlabos. Tādā gadījumā jāmeklē cits projekts, piemēram, ar sānu ieeju, vai māja jāpagriež un plānojums jāpārprojektē.
Ģimenes kaimiņiem, kuriem iela bija dienvidos, tieši tā arī notika. Viņi novietoja māju gabala dziļumā, ieeju pārcēla uz sānu fasādi, un dzīvojamās telpas atstāja ar skatu uz dienvidiem, pāri priekšdārzam.
Spoguļošana nenozīmē attēla apgriešanu datorā. Projektētājam jāpārzīmē visas lapas: konstrukcijas, kāpņu virziens, inženiertīklu ievadi. Koka karkasa mājām rūpnīca to tāpat izgatavo pēc saviem paneļu rasējumiem, tāpēc spoguļota versija ražošanu nesarežģī, ja tā sagatavota pareizi.
Mācība: spoguļojiet projektu, ja jāmaina tikai austrumu un rietumu puse, piemēram, garāžas vai ieejas vieta. Ja viesistaba nonāk ziemeļos, spoguļattēls nepalīdzēs: vajag citu plānu vai pārprojektēšanu. Jebkurai versijai jābūt pilnībā pārzīmētai, nevis tikai apgrieztai.
Pirmā ziema jaunajā mājā
Gatavo projektu Latvijas normām pielāgoja sertificēts arhitekts. Dokumentus ģimene iesniedza Būvniecības informācijas sistēmā. Vai mājai pietiek ar paskaidrojuma rakstu vai nepieciešama būvatļauja, nosaka ēkas grupa un pašvaldības būvvalde, tāpēc to vērts noskaidrot pašā sākumā. Koka karkasa paneļus uz vietas samontēja dažās nedēļās, un lielākā daļa laika aizgāja pamatiem, apdarei un inženiersistēmām.
Pirmā ziema parādīja, kur lēmumi bija pareizi. Februāra pusdienlaikā saule piepildīja viesistabu līdz pat virtuves salai. Pie ieejas zem nojumes celiņš palika sauss, bet kupena izveidojās tur, kur kaimiņi bija brīdinājuši, proti, aiz mājas ziemeļaustrumu stūra un tālu no durvīm. Siltumsūknis un rekuperācija strādāja vienmērīgi, jo ziemeļu fasādē nebija lielu stikla plakņu.
Viena kļūda gan palika. Bērnu istabai austrumos viņi neparedzēja aizkariem vietu virs loga, un jūnija rītos saule tur modina jau pirms pieciem. To gan var salabot ar aptumšojošiem aizkariem, ne ar pārbūvi.
Mācība: gatava projekta novietojums uz zemes gabala ir tikpat svarīgs kā pats projekts. Iezīmējiet debespuses, noskaidrojiet vēja un sniega ceļus un ļaujiet arhitektam pārbaudīt logus un energoaprēķinu. Būvatļaujas vai paskaidrojuma raksta kārtību pārbaudiet savā būvvaldē pirms projekta pasūtīšanas.
