Bieži pieļauta kļūda izskatās šādi: lauku mājā uzstāda kamīnu ar ūdens apvalku, pieslēdz to tieši pie grīdas apsildes, un jau pirmajā salnajā vakarā apkures sistēmā sāk vārīties ūdens, bet otrā stāva istabās ir vēsi. Problēma nav ne kamīnā, ne mājā. Sistēmai trūkst starpposma, kas uzkrāj malkas siltumu un ļauj to izmantot pakāpeniski.
Daudzi, kam pieder savs meža gabals, grib dedzināt pašu sagatavotu malku, bet negrib ziemā katru rītu kurināt krāsni. Risinājums ir hibrīdapkure: malkas katls vai ūdens kamīns, akumulācijas tvertne un siltumsūknis, kas strādā kā viena sistēma. Tālāk izklāstīts, kas jāzina pirms mājas projektēšanas.
1. Kā trīs iekārtas strādā kopā
Sistēmas centrā ir akumulācijas tvertne, liels siltināts ūdens trauks. Malkas katls to sakarsē ātri un ar lielu jaudu, piemēram, līdz 80–90 °C. No tvertnes siltums lēnām aizplūst uz grīdas apsildi, radiatoriem un karstā ūdens boileri. Kad tvertne atdziest līdz iestatītajai temperatūrai, automātika ieslēdz siltumsūkni, un tas uztur māju siltu, līdz atkal kāds iekurina.
Svarīgi ir pareizi iestatīt vadību. Malkai jābūt prioritātei, citādi siltumsūknis turpinās strādāt un tērēt elektrību, kamēr tvertnē jau ir karsts ūdens. Labi uzstādīta sistēma pati izvēlas siltuma avotu: kad kurināt nav laika, māja tāpat paliek silta.
2. Ūdens kamīns vai gazifikācijas katls
Kamīns vai krāsns ar ūdens apvalku stāv dzīvojamā telpā, rada atklātas uguns sajūtu un daļu siltuma atdod istabai. Uz ūdeni parasti nonāk tikai daļa jaudas, tāpēc tas labāk der kā papildu siltuma avots vakaros un brīvdienās. Gazifikācijas (pirolīzes) malkas katls stāv tehniskajā telpā, malku sadedzina efektīvi un ar mazāk dūmu, un ar vienu pilnu ielādi var uzsildīt lielu tvertni.
Ja plānojat malkas siltumu izmantot visas apkures sezonas garumā, izvēlieties katlu. Ja malka ir patīkams papildinājums, pietiks ar ūdens kamīnu. Vienstāva mājā, piemēram, mūsdienīgajā 196 m² mājā ar četrām guļamistabām, kamīnu var novietot dzīvojamās zonas centrā, bet katlu tehniskajā telpā pie garāžas.
3. Cik lielai jābūt akumulācijas tvertnei
Gazifikācijas katliem bieži izmanto aptuvenu likumu, ko nosaka arī ražotāju instrukcijas: 50–100 litri tvertnes tilpuma uz katru katla jaudas kilovatu. Tātad 25 kW katlam vajag apmēram 1500–2500 l. Ūdens kamīnam ar 8–12 kW jaudu uz ūdeni parasti pietiek ar 500–1000 l. Tvertnē siltumu var izmērīt arī tieši: 1000 l ūdens, kas uzsildīts no 40 līdz 85 °C, uzkrāj aptuveni 52 kWh.
Labi siltinātai 200–250 m² jaunbūvei salnā dienā vajag apmēram 80–150 kWh siltuma, tāpēc ar 2000 l tvertni pietiek, lai māju apsildītu ar vienu kurināšanas reizi dienā. Lielākai mājai, piemēram, divstāvu 363 m² mājai ar piecām guļamistabām, var vajadzēt 2500–3000 l vai divas tvertnes, kas savienotas virknē. Precīzu tilpumu jāaprēķina apkures inženierim, ņemot vērā mājas siltuma zudumus.
4. Kur novietot iekārtas tehniskajā telpā
Pilna 2000 l tvertne sver vairāk nekā divas tonnas, un tās augstums ar siltinājumu bieži ir 2,0–2,3 m. Tāpēc jāparedz pamatne vai pārsegums, kas šādu slodzi iztur, griestu augstums vismaz 2,5 m un durvis, pa kurām tvertni var ienest. Daļu tvertņu var ievietot izjauktas, bet tas jānoskaidro jau projektēšanas laikā. Katls jānovieto tuvu dūmvadam, tvertne blakus katlam, bet siltumsūkņa iekšējais bloks un boileris tajā pašā telpā, lai cauruļvadi būtu īsi.
Lai visu ērti izvietotu, vajag 8–12 m² lielu tehnisko telpu, un ļoti ieteicams līdzās izveidot arī malkas glabātuvi vai ieeju no āra. Pagrabā vieta parasti ir. To labi parāda klasiskā 411 m² māja ar pagrabu un divām garāžas vietām un vienstāva 326 m² māja ar četrām guļamistabām un pagrabstāvu. Mājā bez pagraba tehnisko telpu ērti var izveidot starp garāžu un māju, kā tas izdarīts tradicionālajā divstāvu 229 m² projektā.
5. Dūmvads un drošība
Malkas katlam vajag dūmvadu, kas atbilst katla jaudai un dūmgāzu temperatūrai. Jaunās karkasa mājās parasti izmanto keramiskos vai siltinātus nerūsējošā tērauda dūmvadus. Dūmvadam jāievēro ugunsdrošības attālumi līdz koka konstrukcijām, un tas ir īpaši svarīgi koka karkasa ēkās. Kā dūmvadam jāiet caur pārsegumu un jumtu, nosaka projektā. Pirms dūmvadu sāk lietot un vēlāk regulāri, tā tehnisko stāvokli jāpārbauda sertificētam skursteņslauķim. Aktuālās prasības noskaidrojiet ugunsdrošības noteikumos un pie sava projektētāja.
Ūdens sistēmā obligāti jābūt drošības vārstam, izplešanās traukam, termiskās drošības vārstam, kas pārkaršanas gadījumā katla dzesēšanai izmanto aukstu ūdeni, un pretkondensācijas mezglam, lai atgaitas ūdens nebūtu pārāk auksts. Sirkulācijas sūkni ieteicams pieslēgt nepārtrauktās barošanas avotam, jo elektrības pārrāvums laukos nav retums. Ja mājā ir ventilācija ar rekuperāciju un hermētiska ēkas norobežojošā konstrukcija, katlam vai kamīnam vajag atsevišķu degšanas gaisa pievadu no āra. Pie kurtuves uzstādiet arī tvana gāzes detektoru.
6. Ko hibrīdapkure nozīmē energosertifikātam
Jaunām dzīvojamām mājām Latvijā jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, un ēkas energosertifikātā tiek vērtēts arī primārās enerģijas patēriņš. Malka ir atjaunojams energoresurss, un tai aprēķinos parasti piemēro zemu primārās enerģijas koeficientu. Arī siltumsūknis tiek vērtēts labvēlīgi, jo liela daļa siltuma tiek uzņemta no apkārtējās vides. Tomēr malkas katls nespēj kompensēt sliktu siltināšanu vai neblīvu ēkas apvalku.
Cik lielu daļu siltuma nodrošina katrs avots, sertifikāta aprēķinā nosaka projekta pieņēmumi, ne tas, cik daudz jūs patiešām kurināsiet. To jāapspriež ar energoauditoru jau projektēšanas stadijā. Arī tad, ja mazām mājām pietiek ar paskaidrojuma rakstu, nevis būvatļauju, apkures risinājumam jābūt aprakstītam, un dūmvadam ir jāatbilst prasībām. Kāda dokumentācija vajadzīga, noskaidrojiet savā būvvaldē.
7. Investīcijas un ietaupījums lielai mājai
Pēc 2025. gada cenām gaiss-ūdens siltumsūknis ar uzstādīšanu mājai, kuras platība ir 250–350 m², izmaksā apmēram 8000–14 000 EUR. Hibrīdsistēmas papildu izmaksas ir šādas: gazifikācijas katls apmēram 3000–6000 EUR, akumulācijas tvertne 1000–2500 EUR, dūmvads 1500–3500 EUR un drošības armatūra ar montāžu vēl 1000–2000 EUR. Kopā tie ir apmēram 6500–14 000 EUR, neskaitot to, cik maksā lielāka tehniskā telpa.
Ietaupījumu var aprēķināt, piemēram, 330 m² vienstāva mājai ar pagrabu, līdzīgai moderna stila mājai ar četrām guļamistabām. Ja mājai gadā vajag 15 000–20 000 kWh siltuma un siltumsūkņa vidējais efektivitātes koeficients ir ap 3, tas patērē 5000–6700 kWh elektrības. Ar elektrības cenu 0,18–0,25 EUR/kWh tas izmaksā 900–1700 EUR gadā. Ja puse no siltuma nāk no malkas, ietaupījums ir 450–850 EUR gadā. Ja malka ir no paša meža, tā nav bez maksas, jo vajag laiku, darbu, tehniku un sausu glabātuvi. Kas malku pērk, maksā apmēram 35–60 EUR par berkubu (2025. gada cenas). Tāpēc hibrīdsistēma vienkārši ar ietaupījumu atmaksājas tikai pēc 10–20 gadiem. Lielākais ieguvums ir neatkarība no elektrības cenām un tīkla pārrāvumiem, kā arī iespēja izmantot pašu resursus.
Secinājums
Malkas katls, akumulācijas tvertne un siltumsūknis ir saprātīga kombinācija lauku mājai, ja jums ir savs mežs, vieta malkai un vēlme kurināt. Svarīgākais ir tvertni izvēlēties pēc katla jaudas, rezervēt tehniskajai telpai pietiekamu platību un augstumu, kā arī projektēt dūmvadu un drošības armatūru jau sākumā, nevis pievienot vēlāk. Ja izvēlaties mājas projektu ar pagrabu vai plašu tehnisko telpu, piemēram, vienstāva 291 m² māju ar četrām guļamistabām un pagrabstāvu, šādai sistēmai vieta būs jau no paša sākuma. Apkures shēmu un energosertifikāta aprēķinu uzticiet apkures inženierim un energoauditoram.
