Trīsistabu dzīvoklis Purvciemā, piektais stāvs, lifts, kas reizi mēnesī nestrādā, un pagalms, kurā bērni drīkst spēlēties tikai pieaugušo uzraudzībā. Daudzi Pierīgas māju stāsti sākas tieši tā, un tā sākās arī šīs ģimenes stāsts. Abi vecāki strādā Rīgā, viens no bērniem tikko sāk skolu, otrs vēl iet bērnudārzā. Viņi gribēja zaļu pagalmu, savu pirti un klusumu. To arī dabūja, kopā ar vairākiem darbiem, par kuriem neviens iepriekš nebija brīdinājis.
Vieta: kilometri jāmēra minūtēs
Ģimene sāka ar karti un apli ap Rīgu. Pirmajā sarakstā bija zemes gabali 15–30 km no centra, un sludinājumos visi izskatījās tuvu: "15 minūtes līdz Rīgai". Tad viņi izdarīja to, ko iesaka katrs, kurš jau dzīvo Pierīgā: divas darba dienas pēc kārtas no katra kandidāta aizbrauca uz darbu plkst. 7.45. Viens no "15 minūšu" gabaliem rīta sastrēgumā izrādījās gandrīz stundas brauciens.
Otrā pārbaude bija elektrovilciens. Ja stacija ir ejama kājām vai ar riteni, vilciens uz Rīgas centru bieži ir ātrāks un mierīgāks par automašīnu. Tas tomēr der tikai tad, ja kustības grafiks sakrīt ar darba laiku un vēlais vakara reiss nav pārāk agri. Viens no vecākiem varēja braukt ar vilcienu, otram auto tik un tā bija vajadzīgs. Tātad ģimenei būs divas automašīnas, un tā ir izdevumu pozīcija, kuras dzīvokļa budžetā nebija.
Trešā pārbaude bija bērni. Viņi piezvanīja uz novada pašvaldību un noskaidroja, cik gara ir rinda uz bērnudārzu, kurā skolā bērns tiks un vai līdz skolai kursē autobuss. Dažos strauji augošos Pierīgas ciemos jaunas mājas uzbūvē ātrāk, nekā tiek atvērtas jaunas grupas, tāpēc to bija vērts zināt pirms pirkuma.
Mācība: izbrauciet ceļu uz darbu darba dienā sastrēguma stundā, nevis svētdienā. Pārbaudiet attālumu līdz stacijai un vilcienu grafiku. Bērnudārza rindu un skolas pieejamību noskaidrojiet pašvaldībā vēl pirms zemes pirkuma.
Zemes gabals un 30 metri sniega
Galu galā viņi nopirka apmēram 1500 m² lielu gabalu pie meža, desmit minūšu gājienā no stacijas. Pirmajā skicē māja stāvēja gabala pašā dziļumā, tālu no ielas un tuvu kokiem, lai būtu privātums un skats. Līdz ielai palika aptuveni 30 metri piebraucamā ceļa.
Būvinženieris, ar kuru viņi konsultējās, palūdza vienkārši pareizināt skaitļus. 30 metrus garš un 3,5 metrus plats ceļš ir ap 105 m². Pēc nakts, kurā uzsnidzis 15 cm sniega, tas ir aptuveni 16 kubikmetri sniega, kas jānotīra pirms došanās uz darbu. Ar lāpstu tā ir laba stunda, un ielas tīrītājs pēc tam vēl uzstumj valni pie vārtiem. Garāks ceļš nozīmē arī garākas elektrības, ūdens un kanalizācijas pievades, tātad dārgākus rakšanas darbus.
Viņi pārvietoja māju tuvāk ielai, atstājot būvnoteikumos prasīto attālumu, un ceļš saīsinājās līdz kādiem 10 metriem. Dārzs palika aiz mājas, pret dienvidrietumiem, prom no ielas skatiem. Privātumu tagad nodrošina pati māja, nevis attālums.
Mācība: katrs piebraucamā ceļa metrs ziemā ir jātīra. Māja tuvāk ielai un dārzs aiz tās parasti dod gan īsāku ceļu, gan privātāku pagalmu. Minimālos attālumus līdz robežām un ielai pārbaudiet pašvaldības apbūves noteikumos.
Plāni uz galda: kur nolikt zābakus un iepirkumu maisus
Dzīvoklī ģimene domāja kvadrātmetros un istabu skaitā. Mājā viņi sāka domāt maršrutos: kā ienākt ar slapjiem zābakiem, kur nolikt ratus, kā pārnest piecus iepirkumu maisus lietū.
Vispirms viņi skatījās kompaktus variantus. Kompaktā vienstāva māja ar trim guļamistabām (87 m²) patika ar to, ka viss ir vienā līmenī, jumts un pamati ir nelieli un apkures rēķins būs mazs. Pusotra stāva tipa māja ar 90 m² aizņem vēl mazāk zemes, bet ar mazu bērnu un veļas grozu rokās kāpnes būtu jāiet vairākas reizes dienā. Abās trūka garāžas, un pēc sniega aprēķina viņi gribēja, lai auto ziemā stāv zem jumta.
Tad viņi ķērās pie plāniem ar garāžu un vērtēja vienu lietu: cik soļu ir no auto līdz ledusskapim. Vienstāva plānā ar četrām guļamistabām garāža piekļaujas dzīvojamai daļai, tāpēc var iznest pirkumus, neizejot ārā. Divstāvu mājā ar 111 m² garāža ir iebūvēta korpusā, guļamistabas ir augšā, un tas der šaurākam zemes gabalam. Tā kā ģimenē būs divas automašīnas, viņi apsvēra arī skandināvu stila plānu ar garāžu diviem auto, kur abas mašīnas ziemas rītā ir bez ledus.
Izšķirošais bija starpposms starp garāžu un virtuvi: neliela saimniecības priekštelpa jeb "boot room" ar soliņu, apavu plauktiem, āķiem slapjām jakām un vēlams arī ar izlietni. Tur paliek smiltis, sniegs un suņa ķepas, un tīrā grīda sākas aiz nākamajām durvīm. Otrs kritērijs bija virtuve un dzīvojamā istaba ar logiem uz dārzu, lai vecāki, gatavojot vakariņas, redz bērnus pagalmā. Tas ir svarīgāk par jebkuru fasādes detaļu.
Mācība: ejiet cauri plānam kā ikdienā: no auto ar maisiem, no dārza ar dubļainiem zābakiem, no pirts uz dušu. Garāža blakus virtuvei, saimniecības priekštelpa pie ieejas un dzīvojamā zona ar skatu uz dārzu ietaupa vairāk laika nekā papildu istaba.
Būvniecība: tehnika, kas arī prasa laiku
Ģimene izvēlējās koka karkasa māju no rūpnīcā ražotām sienu paneļiem. Latvijā šī nozare ir spēcīga, un korpusu uzmontē dažās nedēļās. Gāzbetons bija nopietna alternatīva, un daļa kaimiņu izvēlējās tieši to. Arhitekts palīdzēja noskaidrot, vai viņu gadījumā pietiek ar paskaidrojuma rakstu vai vajag būvatļauju. Tas ir atkarīgs no ēkas parametriem un vietējās būvvaldes prasībām, tāpēc katram projektam jāpārbauda atsevišķi.
Jaunai mājai jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām. Praksē tas nozīmēja gaiss-ūdens siltumsūkni, grīdas apkuri un ventilāciju ar rekuperāciju. Neviens gan nepateica, ka katrai sistēmai ir sava apkope. Rekuperatora filtri jāmaina vai jātīra ik pēc dažiem mēnešiem. Siltumsūkņa āra bloks ziemā jāatbrīvo no sniega. Ielā nebija centralizētās kanalizācijas, tāpēc lokālajām attīrīšanas iekārtām vajag regulāru servisu un dūņu izsūknēšanu. Urbumam un ūdens filtriem arī ir savs grafiks.
Viņi tehnisko telpu novietoja pie saimniecības priekštelpas, nevis mājas otrā galā. Filtru maiņa notiek blakus ieejai, un servisa meistars netaisa pēdas pa visu māju.
Mācība: pirms būvniecības uzrakstiet katras inženiersistēmas apkopes biežumu. Tehniskajai telpai jābūt viegli pieejamai, un pie siltumsūkņa āra bloka jāvar piekļūt arī pēc sniegputeņa. Kādi dokumenti vajadzīgi tieši jūsu mājai, jautājiet arhitektam vai būvvaldei.
Pirmais gads: stundas, kuras neviens nepieminēja
Pirmajā gadā ģimene pierakstīja, cik laika aiziet mājas un pagalma darbiem. Tā ir viņu pašu uzskaite, nevis statistika, bet tā labi parāda, kā mainās gada ritms.
- Zāliens: no maija līdz septembrim pļaušana un malu apgriešana aizņēma 6–8 stundas mēnesī. Otrajā vasarā viņi nopirka zāles pļāvēja robotu. Tādi maksā no dažiem simtiem līdz pāris tūkstošiem eiro, un pļaušanas stundas samazinājās gandrīz līdz nullei.
- Lapas un notekteknes: rudenī divas reizes pa pusdienai. Uz vienstāva mājas teknēm var tikt no stabilām kāpnēm, divstāvu mājai vajag garas kāpnes vai palīgu.
- Sniegs: siltā mēnesī gandrīz nekas, sniegotā mēnesī 10–15 stundas pat ar īso ceļu. Sniega pūtējs atmaksājās jau pirmajā ziemā.
- Sīkie remonti un apkope: filtri, kāds pieskrūvēts eņģes skrūve, terases eļļošana, pirts tīrīšana. Kopā 3–5 stundas mēnesī.
Kopumā iznāca 10–25 stundas mēnesī atkarībā no sezonas. Dzīvoklī šo laiku viņi nebija skaitījuši, jo par lielāko daļu darbu atbildēja apsaimniekotājs. Viņi secināja, ka jumta forma un stāvu skaits ietekmē ne tikai būvniecības tāmi. Kaimiņi, kas uzcēla vienkāršu vienstāva māju ar 120 m² un taisnu divslīpju jumtu, teknes iztīra stundas laikā. Ģimenes draugi ar mūsdienīgu vienstāva māju ar 103 m² garāžas vietā uzbūvēja nojumi pie ieejas, un arī tā ziemā ietaupa lāpstas darbu.
Mācība: rēķinieties ar vismaz dažām stundām nedēļā mājas un pagalma darbiem un iekļaujiet budžetā tehniku, kas tās samazina. Kompakta forma, vienkāršs jumts un mazāks zāliens nozīmē mazāk brīvdienu ar kāpnēm un trimmeri.
Vai ģimene gribētu atgriezties dzīvoklī? Nē. Vakars pirtī pēc sniega tīrīšanas un bērni, kas paši izskrien dārzā, atsver lielāko daļu darbu. Taču viņi labprāt būtu zinājuši iepriekš to, ko tagad stāsta katram, kurš plāno pārcelties: izvēlieties zemes gabalu pēc reālā ceļa laika, māju novietojiet tuvu ielai un plānu vērtējiet pēc ikdienas maršrutiem, nevis tikai pēc istabu skaita.
