Trīsdesmit kvadrātmetri. Tik daudz otrā stāva grīdas pazuda no ģimenes plāna brīdī, kad viņi ieteica arhitektam: "Viesistabā gribam otro gaismu." Pāris ar diviem skolas vecuma bērniem jau piecus gadus dzīvoja Rīgas daudzdzīvokļu namā un sapņoja par māju Pierīgā ar augstiem griestiem, lieliem logiem uz dārzu un galeriju, no kuras redzama kamīna uguns. Šis stāsts ir par to, ko viņi uzzināja pa ceļam, un par to, kādus lēmumus pieņēma.
Zemes gabals un pirmais sapnis
Ģimene meklēja zemes gabalu ap 1500 m² Ķekavas un Mārupes virzienā. Izvēlējās gabalu ar dārzu uz dienvidrietumiem un ceļu ziemeļu pusē. Vēlāk izrādījās, ka tieši orientācija bija svarīgākā otrās gaismas priekšrocība: lieli logi uz dienvidiem ziemā ielaiž sauli un siltumu, bet uz ziemeļiem tie pārsvarā tikai atdod siltumu.
Pirms plānu izvēles viņi apmeklēja būvvaldi un pārbaudīja teritorijas plānojumu: atļauto apbūves augstumu, apbūves blīvumu un būvlaides. Būvvaldē paskaidroja, ka ģimenes mājai parasti vajadzīga būvatļauja un projekts Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), bet precīzās prasības ir atkarīgas no ēkas grupas un pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Šīs prasības jāpārbauda pirms projektēšanas, nevis pēc tās.
Mācība: otrā gaisma vislabāk strādā, ja augstie logi skatās uz dienvidiem vai rietumiem. Vispirms izvērtējiet zemes gabala orientāciju un pašvaldības noteikumus, tikai pēc tam izvēlieties plānu.
Cik kvadrātmetrus maksā tukšums
Ģimenei bija nepieciešamas trīs guļamistabas, darba vieta un sauna. Pirmā plānu kopa bija kompakta. Mūsdienīgā divstāvu māja ar trim guļamistabām, 149 m² uzreiz patika ar vienkāršo apjomu, kas ir piemērots koka karkasa rūpnīcas elementiem. Tradicionālākā divstāvu māja ar trim guļamistabām un garāžu, 163 m² deva vairāk vietas saimniecības telpām.
Arhitekts ar zīmuli uzzīmēja, ko otrā gaisma nozīmē šādā mājā. Ja viesistaba ir 5 × 6 metri, tad otrajā stāvā pazūd 30 m², kas ir praktiski viena guļamistaba ar garderobi. Gandrīz visa ārējā čaula paliek tā pati: sienas, jumts, pamati. Tāpēc tukšums nozīmē nevis lielu ietaupījumu būvniecībā, bet augstāku cenu katram izmantojamajam kvadrātmetram. Ja 2026. gadā Pierīgā mājas izbūve līdz pilnai apdarei maksā aptuveni 1600–2300 EUR/m² (atkarībā no konstrukcijas un apdares), tad zaudētā platība ir ievērojama summa, ko maksājat par gaisu un gaismu.
Tāpēc ģimene apsvēra arī lielākas mājas. Minimālistiskā trīsstāvu māja ar trim guļamistabām, 167 m² un mūsdienīgā trīsstāvu māja ar četrām guļamistabām, 193 m² ļāva upurēt daļu platības, nezaudējot nevienu istabu. Tomēr vairāki stāvi nozīmēja vairāk kāpņu, un ģimene vēlējās dzīvot galvenokārt vienā līmenī.
Mācība: otrā gaisma "apēd" otrā stāva platību, bet neatņem būvniecības izmaksas. Aprēķiniet, cik maksās katrs izmantojamais m², un jautājiet arhitektam, kā tukšums tiks uzrādīts projekta platību aprēķinā.
Janvāra pārbaude uz papīra
Lielākās bažas bija par siltumu. Vai gaiss-ūdens siltumsūknis ar grīdas apsildi spēs uzsildīt piecus metrus augstu telpu, ja ārā ir mīnus divdesmit? Atbilde bija: jā, ja māja ir būvēta kā gandrīz nulles enerģijas ēka, kas jaunbūvēm Latvijā ir obligāta prasība. Tas nozīmē labu siltumizolāciju, rūpīgu gaisa necaurlaidību un trīskāršo stiklojumu. Grīdas apsilde silda no apakšas, tieši tur, kur cilvēki uzturas, tāpēc augstums pats par sevi nav problēma.
Problēma ir augsti logi. Gar lielu stikla plakni ziemā plūst lejup vēsa gaisa strāva, un pie dīvāna jūtama "vilkme". Projektētājs ieteica pie augstākā loga ierīkot grīdā iebūvētu konvektoru vai sabiezinātu apsildes cilpu, un ģimene ieklausījās. Siltumsūkņa un apkures sistēmas jaudu aprēķināja siltuma zudumu speciālists, nevis būvnieks pēc pieredzes.
Otrs efekts ir siltais gaiss zem kores. Siltums uzkrājas augšā, tāpēc galerija bieži ir par dažiem grādiem siltāka nekā viesistaba. Risinājums jau bija paredzēts ventilācijā ar rekuperāciju: nosūces vārsts zem griestiem otrās gaismas augstākajā punktā, pieplūde zemāk. Tādējādi rekuperators atgūst silto gaisu, nevis ļauj tam stāvēt pie jumta. Tika ielikta arī elektroinstalācija griestu ventilatoram, ko ziemā var iestatīt lēnam režīmam.
Mācība: labi siltināta māja ar siltumsūkni un grīdas apsildi otro gaismu sasilda, bet pie augstajiem logiem jāparedz papildu siltums, un ventilācijas nosūcei jābūt telpas augšpusē. Jaudu ļaujiet aprēķināt speciālistam.
Skaņa, logi un aizkari, par kuriem neviens nebrīdina
Kamēr ģimene salīdzināja otro plānu kopu, kas ietvēra klasisko divstāvu māju ar piecām guļamistabām, 185 m² un trīsstāvu māju ar četrām guļamistabām un divvietīgu garāžu, 227 m², viņi parunāja ar draugiem, kas jau dzīvoja mājā ar otro gaismu. Draugi minēja trīs lietas, kuras projektā nebija redzējuši.
Pirmā ir skaņa. Augsta telpa ar cietām virsmām darbojas kā skaļrunis: televizors, trauki virtuvē un bērnu balsis aizceļo līdz guļamistabām pie galerijas. Ģimene projektā iekļāva akustiskās plātnes uz vienas augstās sienas, smagākas guļamistabu durvis ar blīvēm un lielu paklāju. Koka karkasa mājā tika paredzēta skaņas izolācija arī galerijas pārsegumā.
Otrā ir logu mazgāšana. Logu augšējās daļas no iekšpuses nevar sasniegt ne ar kāpnēm, ne no galerijas. Ģimene izvēlējās veramus augšējos logus, pieejamus no galerijas, un fiksētās daļas iekļāva tikai tur, kur pie tām no ārpuses var piebraukt ar pacēlāju. Profesionāla mazgāšana reizi vai divas gadā tika iekļauta mājas budžetā.
Trešā ir žalūzijas. Vasarā augsti logi uz dienvidiem sakarsē galeriju, bet ziemas vakaros caur tiem aizplūst siltums. Rullo žalūzijas ar elektrisko piedziņu ir praktiski vienīgais ērtais risinājums, un kabeļi tām jāieliek pirms apdares. Draugi to nebija izdarījuši un vēlāk vilka vadus pa virsu.
Mācība: akustika, augsto logu mazgāšana un elektriskās žalūzijas jāplāno kopā ar arhitektu, nevis pēc pārcelšanās. Kabeļi un piekļuve logiem projektā maksā maz, bet vēlāk tie izmaksā dārgi.
Galerija, kas strādā, un galerija, kas traucē
Pēdējā projektēšanas sēdē ģimene ar arhitektu izskatīja vairākus galerijas variantus. Daži strādāja labi:
- Galerija kā lasīšanas vai darba stūris virs ēdamzonas, ar vietu galdam un plauktam. Tukšums kļūst par telpu, nevis tikai par skatu.
- Otrā gaisma tikai virs daļas viesistabas, piemēram, virs logu sienas, bet virtuve un ēdamzona zem zemākiem griestiem. Tā zaudē mazāk platības, un akustiku ir vieglāk kontrolēt.
- Galerija kā īss gaitenis uz bērnu istabām, kur durvis neatveras tieši virs televizora.
Citi varianti nestrādāja:
- Vecāku guļamistaba, kas atveras tieši uz galeriju virs virtuves. Smaržas un skaņas no rīta pamodina visus.
- Otrā gaisma virs ieejas halles. Tā aizņem platību, bet nedod ne gaismu, ne prieku.
- Gara, šaura galerija bez funkcijas, kas tikai savieno kāpnes ar vienu istabu.
Beigās ģimene izvēlējās pusotra stāva risinājumu: daļēju otro gaismu virs viesistabas logu zonas ar darba vietu galerijā. Otrajā stāvā tika zaudēti nevis 30, bet aptuveni 18 m².
Mācība: galerijai jāpiešķir funkcija, un guļamistabas nedrīkst būt tieši virs trokšņainām zonām. Daļēja otrā gaisma bieži sniedz to pašu iespaidu par mazāku platības cenu.
Pārcelšanās un pirmais janvāris
Koka karkasa sienas tika uzstādītas dažās dienās, bet apdares darbi, kā parasti, ilga vairākus mēnešus. Ģimene pārcēlās rudenī, un pirmais īstais pārbaudījums bija janvāris. Siltumsūkņa apkures līkne tika regulēta vairākas nedēļas, līdz viesistabā pastāvīgi bija 21–22 °C. Galerijā temperatūra bija par pāris grādiem augstāka, kas darba vietai izrādījās ērti. Pie augstā loga vilkme nebija jūtama, un rekuperators uzturēja gaisu svaigu, neatdzesējot telpu.
Ko viņi darītu citādi? Augstajai sienai izvēlētos vēl vairāk akustiskā materiāla un jau projektā iezīmētu vietu sienas kāpnēm vai stiprinājumiem logu tīrīšanai. Taču vakaros, kad saule rietumos iespīd caur augstajiem logiem līdz pat galerijai, neviens ģimenē nenožēlo zaudētos kvadrātmetrus.
Mācība: pirmo ziemu rēķiniet kā noregulēšanas laiku. Otrā gaisma ir apzināta izvēle: ja par platību, siltumu, skaņu un logiem domājat jau projektā, tā kalpo gadiem ilgi.
