8 ugunsdrošības noteikumi piebūvētai garāžai: siena, durvis un izplūdes gāzes

Garāža zem viena jumta ar māju ir ērta, bet tikai tad, ja siena, pārsegums un durvis to droši atdala no dzīvojamām telpām. Astoņi noteikumi, kas jāizlemj jau projektā.

Ziemas rīts Pierīgā: mašīna stāv siltā garāžā, no virtuves līdz tai ir trīs soļi, un ārā nav jāiet. Tieši tāpēc piebūvēta garāža ir viens no populārākajiem vēlmēm ģimenes mājai. Taču garāža ir telpa, kurā glabājas degviela, eļļas, riepas un dārza tehnika, un no kuras motora izplūdes gāzes var nonākt guļamistabās. Biežākā kļūda ir garāžu plānot kā vēl vienu istabu, nevis kā atsevišķu, no mājas atdalītu zonu.

Zemāk ir astoņi noteikumi, kas jāatrisina jau projekta stadijā. Precīzas prasības nosaka Latvijas būvnormatīvs par būvju ugunsdrošību (LBN 201-15) un citi noteikumi, tāpēc konkrētus risinājumus vienmēr saskaņojiet ar savu arhitektu un pārbaudiet aktuālās prasības būvvaldē.

1. Garāža ir atsevišķa ugunsdrošības zona

Ugunsdrošības izpratnē garāža un dzīvojamā daļa nav viena telpa. Starp tām jābūt norobežojošai konstrukcijai ar noteiktu ugunsizturību, ko apzīmē ar burtiem un minūtēm, piemēram, REI (nestspēja, blīvums, izolācija) vai EI (blīvums un izolācija). Skaitlis norāda, cik minūšu konstrukcija aptur uguni un karstumu. Privātmāju garāžām projektētāji parasti runā par 30 līdz 60 minūšu klasi, taču konkrēto prasību jūsu ēkai nosaka projektētājs atbilstoši normatīvam.

Svarīgi saprast, ka norobežojums ir tikpat stiprs kā tā vājākā vieta. Ja siena ir laba, bet virs tās ir parasts koka pārsegums vai caur to iet neaizpildīta caurule, visa siena faktiski nedarbojas.

2. Gāzbetona siena: vienkāršākais ceļš

Gāzbetons ir nedegošs materiāls, un pietiekami bieza gāzbetona bloku siena pati par sevi nodrošina augstu ugunsizturību. Tāpēc mājās no gāzbetona atdalošā siena starp garāžu un dzīvojamo daļu bieži vien neprasa papildu slāņus, tikai rūpīgi aizpildītas šuves un pareizi apstrādātas atveres.

Taču arī gāzbetona mājā jumts parasti ir koka. Ja garāžai un mājai ir kopīgi bēniņi, ugunsdrošajai sienai jāturpinās līdz jumta segumam vai arī garāžas griestiem jābūt ugunsdrošiem. Citādi uguns pa bēniņiem apiet mūri un nonāk virs dzīvojamām telpām. Kompakta vienstāva māja, piemēram, vienstāva projekts ar trim guļamistabām un divvietīgu garāžu, 150 m², ir tipisks gadījums, kur šis mezgls jāatrisina jumta konstrukcijā.

3. Koka karkasa māja: ugunsdrošība nāk no slāņiem

Latvijā koka karkasa mājas ir ļoti izplatītas, un rūpnīcā ražotie paneļi ir kvalitatīvi un ātri uzstādāmi. Koka karkass var būt ugunsdrošs, bet tā ugunsizturību nodrošina nevis koks, bet apšuvums un pildījums: ugunsdrošās ģipškartona vai ģipša šķiedras plāksnes, bieži divās kārtās garāžas pusē, un akmens vate starp statņiem. Konkrēto slāņu kombināciju ražotāji pārbauda testos, tāpēc projektā jāizmanto sertificēts mezgls, nevis "aptuveni tāds pats".

Lielākais risks karkasa mājā ir celtniecības laikā. Elektriķis izurbj caurumu kabelim, santehniķis izvelk cauruli, un neviens šo vietu neaizpilda ar ugunsdrošu masu vai manšeti. Pasūtot rūpnīcas paneļus, vienojieties, kurš atbild par šo caurumu blīvēšanu, un pirms sienas apdares to pārbaudiet paši.

4. Istabas virs garāžas: pārsegums prasa īpašu uzmanību

Pusotra stāva un divstāvu mājās bieži vien virs garāžas izvieto guļamistabu, darba kabinetu vai saimniecības telpu. Tad garāžas griesti kļūst par ugunsdrošu pārsegumu, un tam ir jāiztur ne tikai uguns, bet arī jānes slodze. Koka siju pārsegumā tas nozīmē ugunsdrošu apšuvumu no apakšas un rūpīgi noslēgtas sānu malas pie sienām.

Divstāvu māja ar četrām guļamistabām, piemēram, moderns divstāvu projekts ar divvietīgu garāžu, 214 m², vai kompaktāka divstāvu šalē stila māja ar vienvietīgu garāžu, 163 m², rāda, cik dažādi var būt telpu izkārtojumi. Izvēloties projektu, skatieties, kas atrodas tieši virs garāžas un vai šī telpa ir dzīvojamā.

5. Durvis no garāžas uz māju: ugunsdrošas un pašaizveroties

Durvis ir vieta, kur ugunsdrošā siena visbiežāk tiek "pazaudēta". Parastas iekšdurvis ar dobu vidu dažās minūtēs izdeg cauri. Starp garāžu un māju vajadzīgas sertificētas ugunsdrošas durvis ar atbilstošu EI klasi, ar blīvēm visā perimetrā un ar aizvērēju, lai tās paliktu aizvērtas arī tad, ja kāds aizmirst. 2025. gadā šādas durvis ar kārbu un uzstādīšanu parasti maksāja aptuveni 500 līdz 1500 EUR atkarībā no klases, siltinājuma un dizaina.

Labs risinājums ir neliela priekštelpa vai saimniecības telpa starp garāžu un dzīvojamo zonu. Tā kalpo kā tambūrs: iekšā ienāk mazāk aukstuma un izplūdes gāzu, un ir vieta, kur novilkt slapjās virsdrēbes un zābakus. Garāžas durvis tieši uz virtuvi vai guļamistabu labāk neplānot.

6. Izplūdes gāzes: garāžas ventilācija ir atsevišķa

Gandrīz nulles enerģijas mājās gandrīz vienmēr ir mehāniskā ventilācija ar rekuperāciju. Garāžu nekad nedrīkst pievienot tai pašai sistēmai, kas apkalpo dzīvojamās telpas, citādi izplūdes gāzes un benzīna tvaiki var nonākt istabās. Garāžai vajadzīga sava ventilācija: dabiskās pieplūdes un nosūces restes pie grīdas un pie griestiem vai atsevišķs nosūces ventilators.

Ir vēl viens smalkums. Ja māja ventilācijas dēļ ir nedaudz zemspiedienā attiecībā pret garāžu, gaiss caur katru spraugu plūdīs no garāžas uz māju. Tāpēc sienas un durvis jānoblīvē gaisa necaurlaidīgi, un ventilācijas projektētājam jāzina, ka blakus ir garāža. Lēts un saprātīgs papildinājums ir tvana gāzes (CO) detektors priekštelpā pie garāžas durvīm, parasti dažu desmitu eiro vērtībā.

7. Aukstums: garāža parasti ir ārpus siltā kontūra

Lielākā daļa ģimeņu garāžu nekurina vai uztur tajā tikai nedaudz virs nulles. Tas nozīmē, ka siena un pārsegums starp garāžu un māju ir tikpat nozīmīga siltuma robeža kā ārsiena. Tie jāsiltina gandrīz kā ārējās norobežojošās konstrukcijas, un ugunsdrošās durvis jāizvēlas arī ar labu siltumizolāciju. Citādi gandrīz nulles enerģijas aprēķins neiznāks, un siena pret garāžu ziemā būs auksta un var rasot.

Vienstāva mājās garāža bieži aizņem lielu daļu fasādes, tāpēc šis mezgls ietekmē visu ēkas energobilanci. Paskatieties, piemēram, uz Skandināvu stila vienstāva māju ar trim guļamistabām un divvietīgu garāžu, 150 m² vai uz kompaktu vienstāva māju ar vienvietīgu garāžu, 138 m²: abos gadījumos garāža ir daļa no ēkas apjoma, un tās siltināšanas risinājums jāizvēlas apzināti.

8. Elektroauto lādētājs un tehniskā telpa blakus garāžai

Garāža ir dabiska vieta elektroauto lādētājam, un arvien biežāk tai blakus atrodas arī tehniskā telpa ar siltumsūkņa iekšējo bloku, boileri, ventilācijas iekārtu un elektrības sadalni. Lādētājam vajadzīga atsevišķa elektrības līnija ar atbilstošu aizsardzību, un to projektē un uzstāda sertificēts elektriķis. Jau projekta stadijā pārbaudiet, vai mājas pieslēguma jauda pietiks lādētājam kopā ar siltumsūkni un saunu, jo jaudas palielināšana vēlāk var izmaksāt ievērojami vairāk.

Tehniskā telpa, kas robežojas ar garāžu, arī ir jāatdala ar ugunsdrošu sienu un durvīm, it īpaši, ja tajā ir apkures katls vai liela akumulatoru sistēma saules paneļiem. Lādētāju novietojiet tā, lai kabelis nešķērsotu ugunsdrošo sienu bez blīvējuma, un atstājiet ap to brīvu vietu, kur nav uzkrātas riepas vai kanniņas ar degvielu. Plašāka māja, piemēram, vienstāva projekts ar divvietīgu garāžu un trim guļamistabām, 201 m², dod vairāk iespēju tehnisko telpu izvietot loģiski starp garāžu un māju.

Noslēgumā

Piebūvēta garāža ir ērtība, par kuru ģimene priecājas katru ziemu, ja tā ir pareizi atdalīta no mājas. Ugunsdroša siena līdz pat jumtam vai ugunsdrošs pārsegums, sertificētas pašaizverošās durvis, atsevišķa garāžas ventilācija, siltināta robeža un pārdomāti novietots lādētājs ir tas, kas jāatrisina jau projektā, nevis būvlaukumā. Neatkarīgi no tā, vai būvējat no gāzbetona vai koka karkasa, pārrunājiet šos mezglus ar arhitektu un pārbaudiet aktuālās prasības būvvaldē pirms paskaidrojuma raksta vai būvatļaujas iesniegšanas.

Skatīt visus māju projektus