Februāra vakars Pierīgā. Bērni ienāk no ārā ar slapjiem zābakiem, sniegotām jakām un hokeja somu, un jau pēc trim soļiem stāv uz dzīvojamās istabas grīdas. Durvis atveras tieši tur, kur stāv dīvāns. Šādu ainu daudzi jaunu māju īpašnieki apraksta kā pirmo lielo vilšanos, un tā gandrīz vienmēr sākas ar zīmējumu, kuram uzmanību pievērsa par vēlu.
Plānojuma kļūdas ir dārgas tāpēc, ka pēc būvniecības tās vairs nevar izlabot ar mēbelēm. Tālāk apkopoti biežākie mīti par to, kā izvēlēties divstāvu vai pusotra stāva ģimenes mājas projektu. Lai Latvijas pieredze būtu redzamāka, to salīdzinām ar Kanādu, Lietuvu, Vāciju un Rumāniju, kur ģimenes pieļauj līdzīgas kļūdas, tikai citos apstākļos.
Mīts: ieeja tieši dzīvojamā zonā ir mūsdienīga un ietaupa kvadrātmetrus
Fakts: atvērts plānojums ir labs viesistabai un virtuvei, bet ne pie ārdurvīm. Kanādā, kur ziemas ir vēl skarbākas, ģimenes māja bez mudroom jeb netīrās priekštelpas ar soliņu, apavu vietu un skapi virsdrēbēm bieži vien vispār netiek uzskatīta par pilnvērtīgu. Latvijā šo lomu pilda vējtveris un priekštelpa. Pat 4–6 m² starp ārdurvīm un dzīvojamo zonu pasargā no aukstuma, smiltīm un sāls, kā arī no tā, ka viesi jau no sliekšņa redz visu māju. Pārbaudiet, vai projektā pie ieejas ir vieta virsdrēbēm visai ģimenei, nevis tikai vienam pakaramajam. Tas attiecas arī uz kompaktām mājām, piemēram, divstāvu māju ar 147 m² platību, kur katrs metrs ir rūpīgi jāsadala.
Mīts: siltumsūknim un rekuperācijai pietiks ar skapi zem kāpnēm
Fakts: jaunām mājām Latvijā jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, tāpēc gaiss-ūdens siltumsūknis ar karstā ūdens tvertni un ventilācija ar rekuperāciju ir kļuvuši par normu. Lietuvā ir līdzīgi: prasības jaunbūvēm ir stingras, un ģimenes tur bieži sūdzas tieši par pārāk šauru "katilinę". Iekšējais bloks, tvertne, buferis, sadalītāji, elektrības sadalne un rekuperators kopā aizņem vairāk vietas, nekā šķiet zīmējumā. Turklāt rekuperatoram vajag piekļuvi filtru maiņai un vietu gaisa vadiem. Praksē tehniskajai telpai bieži vajag ap 5–8 m², taču precīzu izmēru labāk saskaņot ar inženieri, kas projektēs sistēmas.
Mīts: veļas mazgājamā mašīna vislabāk jāliek pagrabā vai pie garāžas
Fakts: veļa rodas guļamistabās un vannas istabās, nevis garāžā. Ja mašīna atrodas pirmajā stāvā pretējā mājas galā, katrs mazgāšanas cikls nozīmē grozus pa kāpnēm vairākas reizes nedēļā. Latvijā pagrabus būvē reti, un, ja māja ar pagrabu tomēr tiek izvēlēta, kā klasiska stila projekts ar četrām guļamistabām un pagrabstāvu, veļas telpa tur ir ērta tikai tad, ja to izmanto galvenokārt sezonas lietām. Ģimenei ar bērniem parasti labāk der neliela veļas telpa vai niša otrajā stāvā blakus vannas istabai, kur jau ir ūdens un kanalizācija.
Mīts: viesu tualete ir lieka greznība
Fakts: Vācijā ģimenes mājas projekts bez Gäste-WC pie ieejas ir retums, un pircēji to uztver kā trūkumu. Iemesls ir vienkāršs: ciemiņiem, meistariem un bērniem, kas ieskrien no dārza, nav jāiet cauri privātajai zonai uz otro stāvu. Tomēr pašai tualetei jābūt pareizā vietā. Viena no biežākajām nožēlām ir tualetes durvis, kas redzamas no ēdamgalda vai atveras tieši virtuvē. Pievērsiet uzmanību projektiem, kuros pirmajā stāvā ir atsevišķa tualete, piemēram, šalē stila mājai ar 143 m² vai tradicionālam projektam, kurā papildus vannas istabai ir arī atsevišķa tualete. Arī pildrežģa stila māja ar 160 m², kas atgādina Vācijas lauku arhitektūru, labi parāda, cik ierasti tur ir sadalīt sanitārās telpas pa stāviem.
Mīts: guļamistaba virs garāžas ir tikpat silta kā pārējās
Fakts: garāža parasti ir neapkurināta vai apkurināta minimāli, tāpēc istabai virs tās grīda faktiski ir ārsiena, kas vērsta pret aukstu telpu. Kanādā istabas virs garāžām ir izplatītas, un īpašnieki tur sūdzas par aukstu grīdu un caurvēju biežāk nekā par jebko citu. Ja izvēlaties projektu ar iebūvētu garāžu, kā četru guļamistabu māju ar dubultgarāžu, pārliecinieties, ka pārsegumam virs garāžas ir paredzēta pilnvērtīga siltumizolācija un ka durvis starp garāžu un māju ir blīvas. Tad šī telpa var būt silta un klusa. Garāžas izplūdes gāzes un mitrums nedrīkst nonākt dzīvojamās telpās, tāpēc arī ventilācija jāprojektē atsevišķi.
Mīts: visa mansarda platība ir dzīvojamā platība
Fakts: Rumānijā ļoti populāras ir P+M mājas, proti, pirmais stāvs un mansarda. Daudzas ģimenes tur vēlāk atklāj, ka guļamistabās zem slīpajiem griestiem pilnā augstumā var nostāvēt tikai pusē telpas. Latvijas pusotra stāva mājām ir tieši tā pati problēma. Skaitlis projektā vēl nenozīmē, ka telpā var ērti novietot gultu, skapi un rakstāmgaldu. Pārbaudiet griezumu: kur jumta slīpne nolaižas zem aptuveni 1,5–1,6 m, platība derēs tikai glabāšanai. Ja vēlaties guļbūves sajūtu, tradicionāls projekts guļbūves stilā ar pilnu otro stāvu bieži ir praktiskāks par līdzīgas platības mansardu. Kā platība tiek uzskaitīta jūsu gadījumā, noskaidrojiet ar arhitektu vai būvvaldi.
Mīts: kāpnes dzīvojamās zonas vidū ir skaists akcents
Fakts: kāpnes, kas sadala viesistabu divās daļās, paņem vairāk platības, nekā aizņem pašas. Ap tām jāatstāj eja, tāpēc mēbeles nevar novietot brīvi. Turklāt siltais gaiss un trokšņi no virtuves ceļas augšup uz guļamistabām. Visās salīdzinātajās valstīs ģimenes, kas jau būvējušas, iesaka vienu un to pašu: kāpnes ir labāk novietot pie priekštelpas vai gaitenī, lai no ārdurvīm uz guļamistabām var nokļūt, nešķērsojot dzīvojamo zonu. Tas noder arī tad, kad pusaudži atgriežas mājās vēlu vakarā.
Mīts: glabāšanai pietiks ar skapjiem guļamistabās
Fakts: Latvijas ģimenei ir jānovieto ziemas un vasaras riepas, slēpes, velosipēdi, dārza instrumenti, pirts piederumi, sezonas apģērbs un gurķu burkas. Ja projektā nav pieliekamā pie virtuves, skapja gaitenī un saimniecības telpas, tas viss nonāk garāžā vai uz bēniņiem, un pēc pāris gadiem automašīna stāv ārā. Pārbaudot projektu, saskaitiet glabāšanas vietas katrā stāvā, ne tikai skapjus guļamistabās. Mūsdienīgā četru guļamistabu mājā ar 217 m² to izdarīt ir viegli, jo plānojums ir skaidri sadalīts zonās. Taču tas pats princips attiecas arī uz mazākām mājām.
Kontrolsaraksts pirms projekta iegādes
Kanādas ziemas, Lietuvas energoefektivitātes prasības, Vācijas viesu tualete un Rumānijas mansardas ir dažādas, bet kļūdas visur ir līdzīgas. Latvijā tās vienkārši sakrīt vienā mājā. Pirms pērkat vai pielāgojat divstāvu ģimenes mājas projektu, izejiet tam cauri pa telpām:
- ieeja: vējtveris vai priekštelpa, vieta virsdrēbēm un apaviem visai ģimenei;
- tehniskā telpa: pietiekami vietas siltumsūknim, tvertnei un rekuperatoram, kā arī piekļuve apkopei;
- pirmais stāvs: tualete, kas nav redzama no ēdamgalda;
- veļa: tuvu guļamistabām, nevis mājas pretējā galā;
- garāža: siltināts pārsegums un blīvas durvis, ja virs tās ir istabas;
- mansarda: reālā platība pilnā augstumā, nevis tikai kopējā platība;
- kāpnes: pie ieejas, nevis viesistabas vidū;
- glabāšana: pieliekamais, gaiteņa skapji un saimniecības telpa.
Lielāko daļu šo izmaiņu var ieviest projekta pielāgošanas laikā, pirms dokumenti tiek iesniegti būvvaldē. Pēc tam katra pārbūve kļūst krietni dārgāka. Ja izmaiņas skar ēkas konstrukciju vai inženiersistēmas, apspriediet tās ar arhitektu un pārbaudiet, kādi dokumenti jūsu pašvaldībā būs nepieciešami.
