No priekšnama līdz viesistabai ir astoņi pakāpieni, un vēl astoņi ved līdz guļamistabām. Tā izskatās pusstāvu māja: grīdas līmeņi ir nobīdīti par pusstāvu, un katrā līmenī ir sava dzīves zona. Dzīvojamā daļa atrodas vienā līmenī, guļamistabas pusstāvu augstāk, bet garāža, tehniskā telpa vai pirts pusstāvu zemāk. Ideja ir vienkārša, taču ap to ir daudz aizspriedumu. Daži plānojumu padara pievilcīgāku, nekā tas ir, citi atbaida cilvēkus, kuriem tas derētu ļoti labi. Izskatīsim tos pēc kārtas.
Mīts: pusstāvu māja ir paredzēta tikai zemesgabalam nogāzē
Fakts: nogāzē pusstāvi rodas paši no sevis, jo reljefs jau dod divus ieejas līmeņus. Tomēr šis plānojums labi strādā arī līdzenā Pierīgas zemesgabalā. Pierīgā gan bieži ir augsts gruntsūdens līmenis, tāpēc apakšējo līmeni nav vērts dziļi rakt zemē. Praktiskāks risinājums ir pirmo līmeni novietot gandrīz uz zemes. Tajā ierīko ieeju, garāžu, katlu telpu un pirti. Dzīvojamo zonu paceļ pusstāvu augstāk, tāpēc no viesistabas paveras skats pāri žogam, nevis kaimiņu kokmateriālu kaudzei. Dārzam no viesistabas tad vajag terasi ar dažiem pakāpieniem vai nelielu reljefa uzbērumu. Šeit labi noder ainavu arhitekta padoms.
Mīts: pusstāvi nozīmē mazāk kāpņu
Fakts: kāpņu posmi ir īsāki, taču to ir vairāk. Ja stāva augstums ir ap 3 m, pusstāvs nozīmē aptuveni 1,4–1,5 m un astoņus vai deviņus pakāpienus. Ceļš no garāžas līdz guļamistabai var prasīt divus vai trīs šādus posmus. Daudziem tas šķiet vieglāk nekā viens garš kāpņu marš, jo pa ceļam ir atpūtas vieta un skats uz nākamo telpu. Tomēr ar iepirkumu maisiem, veļas grozu vai bērnu ratiem kāpnes jāmēro vairākas reizes dienā. Tāpēc vienkārša divstāvu māja, piemēram, kompakts 82 m² projekts ar abām guļamistabām augšstāvā, kāpju ziņā ir pat ērtāka: tajā ir viens kāpņu marš un viss.
Mīts: pusstāvi ir tikai arhitekta rotaļa
Fakts: galvenais pusstāvu ieguvums ir zonējums bez sienām. Dienas zona, nakts zona un tehniskā zona ir atdalītas ar līmeņu starpību, bet telpas tomēr redz viena otru. Vecāki virtuvē dzird, kas notiek pusstāvu augstāk, taču guļamistabās netraucē trauku mazgājamā mašīna. Līmeņi palīdz arī lielā, atvērtā telpā, jo ēdamzona dažus pakāpienus augstāk par viesistabu jūtas kā atsevišķa vieta. Šo principu labi parāda mājas, kurās dzīvošana sadalīta pa trim līmeņiem, piemēram, mūsdienīgs 194 m² projekts trīs līmeņos vai 227 m² māja ar četrām guļamistabām un izteikti atdalītu nakts zonu.
Mīts: apkuri var projektēt tāpat kā parastā divstāvu mājā
Fakts: siltais gaiss ceļas augšup, un pusstāvu mājā tas notiek pa visu atvērto kāpņu telpu. Ja nekas netiek darīts, augšējās guļamistabas pārkarst, bet apakšējais līmenis ar garāžu paliek vēss. Siltumsūkņa sistēmā ar grīdas apsildi katram līmenim vajag savu kontūru un savu termostatu, un dažkārt atsevišķu kontūru prasa arī pirts un vannas istaba. Garāža jāatdala no dzīvojamās daļas ar siltinātu sienu un hermētiskām durvīm. Ziemā mīnus divdesmit grādos tieši šī robeža visvairāk ietekmē rēķinu. Tas nav nekas neiespējams, taču apkures projektam jāsākas reizē ar plānojumu, nevis būvdarbu laikā.
Mīts: ventilāciju ar rekuperāciju var ielikt tāpat kā jebkurā mājā
Fakts: vienkāršā divstāvu mājā gaisa vadi iet pa pārsegumu un vienu vertikālu šahtu. Pusstāvu mājā pārsegumi ir nobīdīti, tāpēc vadiem jāšķērso pakāpieni un jāapiet kāpņu telpa. Ja par to nedomā laikus, būvdarbu beigās parādās piekārtie griesti, kas nozog augstumu. Labāk rekuperatoru novietot apakšējā, tehniskajā līmenī un jau skicē paredzēt vienu vai divas šahtas, kas iet cauri visiem līmeņiem. Atvērtā kāpņu telpa ietekmē arī gaisa plūsmu: pieplūdes gaiss jāpievada guļamistabām un viesistabai, bet nosūce jāveido no virtuves, vannas istabām un pirts.
Mīts: pusstāvu māja maksā tikpat, cik divstāvu kaste
Fakts: vienkāršs taisnstūra apjoms ar diviem pilniem stāviem un divslīpju jumtu joprojām ir lētākais veids, kā iegūt dzīvojamos kvadrātmetrus. Pusstāvu mājai ir pakāpjveida pamati, vairāk kāpņu, sarežģītāki pārsegumu mezgli un bieži arī divi jumta apjomi. Gāzbetona mūrējumā tas nozīmē vairāk griezumu un pārsedžu. Koka karkasā rūpnīcā ražoti paneļi ar sarežģītu ģeometriju tiek galā, taču katra nestandarta detaļa palielina cenu. Gandrīz nulles enerģijas ēkai katrs līmeņu savienojums ir arī vieta, kur jānodrošina gaisa necaurlaidība. 2025.–2026. gadā Latvijā par sarežģītāku formu nereti jāpiemaksā aptuveni 5–15 % salīdzinājumā ar tādas pašas platības vienkāršu kasti. Precīzo starpību parādīs tikai tāme konkrētam projektam. Ja budžets ir cieši izplānots, apsveriet tradicionālu divstāvu māju ar 157 m² un vienkāršu jumtu vai vēl kompaktāku 95 m² modernu projektu trīs guļamistabām.
Mīts: pusstāvus neskaita kā stāvus, tāpēc var apiet augstuma ierobežojumu
Fakts: pašvaldības teritorijas plānojums apbūves augstumu parasti nosaka gan metros, gan stāvu skaitā. Pusstāvu māja no šiem ierobežojumiem neizvairās. Kā stāvs tiek skaitīts katrs līmenis, ko normatīvi uzskata par stāvu, un tas atkarīgs no līmeņa augstuma attiecībā pret zemes virsmu. Daļēji iedziļināts apakšējais līmenis var būt cokolstāvs vai pagrabstāvs, bet jumta stāvs ar guļamistabām var tikt uzskatīts par mansardu. Šie jautājumi ietekmē arī to, vai pietiek ar vienkāršoto kārtību ar paskaidrojuma rakstu vai vajag būvatļauju. Tāpēc stāvu skaitu un kopējo augstumu vienmēr precizējiet būvvaldē vai ar arhitektu, pirms gala lēmuma par plānojumu. Mājas ar daļēji iedziļinātu līmeni, piemēram, četru guļamistabu projekts ar pagrabu, šajā ziņā jāvērtē tieši pēc konkrētā zemesgabala reljefa.
Mīts: pusstāvu māja der katrai ģimenei
Fakts: pusstāvi vislabāk der ģimenēm ar skolas vecuma bērniem un pusaudžiem. Viņiem patīk sava teritorija un tas, ka līdz virtuvei ir tikai daži pakāpieni. Tie der arī tiem, kas strādā no mājām un vēlas kabinetu nošķirt no dienas zonas, un tiem, kam pie mājas ir pirts un lielāka tehniskā telpa. Mazāk piemērots šis plānojums ir ģimenēm ar maziem bērniem, jo kāpņu vārtiņi vajadzīgi katrā posmā. Tas der arī senioriem vai tiem, kas plāno mājā dzīvot līdz vecumam. Šādā gadījumā vismaz vienai guļamistabai un vannas istabai jābūt dzīvojamās zonas līmenī. Ja to nevar panākt, prātīgāk izvēlēties vienstāva vai pusotra stāva māju.
Secinājums
Pusstāvu māja ir laba izvēle, ja vēlaties skaidri nodalītas zonas, skatu no paaugstinātas viesistabas un mājas apjomu, kas izceļas uz līdzena zemesgabala fona. Par to būs jāmaksā ar vairāk kāpņu posmiem, rūpīgāk izplānotu apkuri un ventilāciju un dārgākiem būvdarbiem. Pirms izvēles pārbaudiet trīs lietas. Uzziniet pašvaldības prasības stāvu skaitam un augstumam. Novērtējiet gruntsūdens līmeni savā zemesgabalā. Un padomājiet, vai pēc desmit vai divdesmit gadiem jūsu ģimene joprojām vēlēsies kāpt pa kāpnēm vairākas reizes dienā. Ja visās trijās jomās atbilde ir labvēlīga, pusstāvi var kļūt par jūsu mājas lielāko priekšrocību.
