300 bekereli kubikmetrā. Tik liels drīkst būt radona vidējais gada līmenis dzīvojamās telpās, jo tāds atsauces līmenis izriet no ES radiācijas drošības prasībām, ko piemēro arī Latvijā. Lielākā daļa jaunu māju šo robežu nekad nesasniedz. Daļa tomēr sasniedz, un parasti tās ir mājas ar pagrabu vai ļoti blīvas, energoefektīvas ēkas, kurās gaiss mainās lēni. Pirms precīzu skaitļu izmantošanas projektā pārbaudiet aktuālās prasības Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrā vai pajautājiet savam arhitektam.
Radons ir bezkrāsaina dabīga gāze bez smaržas. Tā no grunts caur plaisām un komunikāciju ievadiem nokļūst mājā. Skandināvijā par to runā daudz, Latvijā daudz mazāk, lai gan atsevišķās vietās ar gāzi caurlaidīgām smilts un grants kārtām koncentrācija var būt jūtama. Labā ziņa ir šāda: kamēr pamatu bedre ir atvērta, aizsardzība maksā dažus simtus vai pāris tūkstošus eiro. Kad grīda jau ir ieklāta, tie paši darbi izmaksā daudzkārt vairāk.
Zemāk salīdzināti četri galvenie pasākumi, ko var iekļaut jaunā mājā. Tie nav viens otra aizstājēji, tie viens otru papildina. Tomēr budžets ir ierobežots, tāpēc der zināt, ko katrs dod.
| Kritērijs | Radona necaurlaidīga membrāna | Blīvēti komunikāciju ievadi | Radona aka zem plātnes | Līdzsvarota ventilācija ar rekuperāciju |
|---|---|---|---|---|
| Aptuvenās izmaksas (2025) | aptuveni 4–10 EUR/m² ar darbu, vidējai mājai 600–2000 EUR | 10–40 EUR par ievadu, kopā parasti līdz 300 EUR | 150–500 EUR būvniecības laikā, ventilators vēlāk 250–600 EUR | aptuveni 5000–10 000 EUR, bet energoefektīvai mājai tā vajadzīga tik un tā |
| Kad jāizbūvē | tikai pirms plātnes betonēšanas | komunikāciju ievilkšanas laikā | pirms plātnes, ventilatoru var pievienot vēlāk | projektē kopā ar māju, montē apdares laikā |
| Ietekme uz radonu | vidēja, ja salaidumi ir rūpīgi noblīvēti | maza, bet bez tās membrāna zaudē jēgu | liela, ja aka darbojas aktīvi | vidēja, tā atšķaida jau ieplūdušo radonu |
| Piemērotība pagrabam | jā, zem grīdas un gar sienām | jā, īpaši svarīgi | jā, zem pagraba grīdas | jā, ar pieplūdi arī pagrabā |
| Uzturēšana | nav vajadzīga | nav vajadzīga | pasīvai nav, aktīvai jāmaina ventilators pēc daudziem gadiem | filtru maiņa, balansēšana |
| Ko var salabot vēlāk | praktiski neko | daļēji | ja aka ir iebūvēta, to var aktivizēt | regulēšanu var mainīt jebkurā laikā |
Izmaksas: cik maksā mērījums un cik aizsardzība
Verdikts: lētākais pasākums ir radona aka ar caurules izvadu, dārgākā ir ventilācija, bet tā jāiegādājas jebkurā gadījumā.
Sāciet ar mērījumu. Zemesgabalā speciālists var izmērīt radonu augsnes gaisā dažu metru dziļumā. 2025. gadā tas parasti izmaksāja aptuveni 150–400 EUR atkarībā no punktu skaita un attāluma līdz objektam. Jau uzbūvētā mājā izmanto pasīvos trekdetektorus. Tos uz dažiem mēnešiem novieto dzīvojamās telpās un pēc tam nosūta uz laboratoriju. Viens detektors ar analīzi maksā aptuveni 30–70 EUR, un mājai parasti pietiek ar diviem vai trim. Elektroniskais monitors maksā 150–300 EUR, un tas ērti parāda tendenci, taču oficiālam slēdzienam derīgāks ir ilgtermiņa mērījums.
Pašas aizsardzības izmaksas ir mazas, ja tās salīdzina ar visu māju. Membrāna, blīves un radona aka kopā vidējai mājai bieži nepārsniedz 1–3 tūkstošus eiro. Ja radonu atklāj jau dzīvojamā mājā, grīdas atvēršana vai urbumi zem plātnes izmaksā vairākas reizes vairāk.
Efektivitāte: kas tiešām samazina radonu
Verdikts: aktīva radona aka zem plātnes ir visspēcīgākā, membrāna un blīves strādā tikai kopā.
Membrāna ir laba tikai tad, ja salaidumi ir noblīvēti visā tās platībā. Pietiek ar dažiem caurdurumiem vai nenoblīvētu kanalizācijas cauruli, un gāze atrod ceļu. Tāpēc vienā komplektā jāskatās gan membrāna, gan speciālas blīvējošas manšetes katram ievadam: ūdenim, kanalizācijai, elektrībai un, ja tāds ir, siltumsūkņa grunts kontūram.
Radona aka ir neliela savākšanas kamera šķembu kārtā zem plātnes. No tās caur māju vai gar ārsienu uz augšu ved caurule. Pasīvā režīmā to darbina vilkme, aktīvā režīmā neliels ventilators rada zem grīdas zemāku spiedienu. Tad radons tiek izvadīts ārā, pirms tas sasniedz telpas. Būvnieku pieredze rāda, ka tas parasti ir iedarbīgākais risinājums, ja mērījums uzrāda augstu līmeni.
Ventilācija ar rekuperāciju neaptur radona ieplūdi, bet atšķaida to. Tai ir arī otra, mazāk zināma loma: ja nosūce ir spēcīgāka par pieplūdi, mājā rodas neliels zemspiediens un radons tiek iesūkts no grunts vēl vairāk. Pareizi sabalansēta sistēma šo risku novērš.
Laiks: kas jāizdara, kamēr pamati ir atvērti
Verdikts: membrāna un aka ir jāievieto tagad vai nekad, ventilāciju var noregulēt vēlāk.
Būvniecības secība nosaka gandrīz visu. Kad šķembu pamatne ir sablīvēta, tajā ieliek radona aku un perforētu cauruli, virsū klāj membrānu un tikai tad liek siltumizolāciju un betonē plātni. Izvadcaurules vertikālo daļu izbūvē uzreiz, pat ja ventilatoru neplānojat. Tā ir apdrošināšana par dažiem simtiem eiro: ja vēlāk mērījums parāda paaugstinātu līmeni, pietiek pievienot ventilatoru, un grīda nav jāatver.
Mērījumu pēc būvniecības veiciet apkures sezonā, kad mājā ir siltāks nekā ārā un radons tiek iesūkts visvairāk. Detektorus novietojiet zemākajā stāvā, kurā cilvēki uzturas, piemēram, guļamistabā vai viesistabā, nevis tehniskajā telpā. Mērīšanas laikā ventilācijai jādarbojas parastajā režīmā.
Pagrabs pret plātni uz grunts: kur risks ir lielāks
Verdikts: pagrabs prasa visas četras aizsardzības kārtas, māja uz siltinātas plātnes parasti iztiek ar membrānu, blīvēm un rezervētu aku.
Pagrabam gruntī ir ne tikai grīda, bet arī sienas, tāpēc radonam ir vairāk ceļu, kā iekļūt. Ja pagrabā plānojat sporta zāli, viesu istabu vai pirti, tā kļūst par dzīvojamu telpu, un uz to attiecas tas pats atsauces līmenis. Tas jāatceras, izvēloties projektu ar apakšstāvu. Piemēram, kompaktajā divstāvu mājā ar 193 m² platību pagrabs galvenokārt ir tehniskām un saimniecības vajadzībām, bet klasiskajā mājā ar trim guļamistabām un 215 m² zemākajā stāvā ērti iekārtot vēl vienu dzīvojamo zonu. Šajā gadījumā aktīva radona aka ir pamatoti ieplānojama jau no paša sākuma.
Lielākām divstāvu mājām, piemēram, tradicionālajai mājai ar četrām guļamistabām un pagrabu zem visas ēkas, membrānas platība ir lielāka, taču izmaksas uz kvadrātmetru paliek tādas pašas. Galvenais ir, lai būvnieks ievērotu pagraba sienu hidroizolācijas un radona barjeras salaiduma detaļu.
Vienstāva mājai ir liels grīdas laukums, kas saskaras ar grunti, tāpēc pret radonu tā ir jutīgāka, nekā šķiet. Plašā vienstāva māja ar piecām guļamistabām ir labs piemērs: guļamistabas atrodas tieši uz plātnes, tātad pirmajā stāvā jāmēra tieši tur.
Gandrīz nulles enerģijas māja: hermētiskums kā divasmeņu zobens
Verdikts: jo blīvāka māja, jo svarīgāka ir pareizi sabalansēta rekuperācija.
Gandrīz nulles enerģijas ēkas prasības un siltumsūkņa apkure nozīmē, ka norobežojošajām konstrukcijām jābūt ļoti blīvām. Tas attiecas gan uz rūpnīcā ražotu koka karkasa māju, gan uz gāzbetona māju. Vecā, caurvējaina lauku māja radonu izvēdināja pati. Jaunā māja to dara tikai caur ventilāciju. Tāpēc ventilācijas projektā jāiekļauj gaisa apmaiņa visās dzīvojamās telpās, arī pagrabā, ja tas tiek izmantots, un pēc montāžas sistēma jānoregulē ar mērījumiem.
Mūsdienīgos projektos ar lieliem stikla laukumiem un atvērtu plānojumu, piemēram, vienstāva mājā ar tīrām līnijām un trim guļamistabām, gaisa apjoms ir liels un tas sajaucas labi. Mājās, kur apakšstāvs iziet uz nogāzi, kā modernajā mājā ar četrām guļamistabām un atvērtu apakšstāvu, daļa pagraba sienu ir virs zemes, tāpēc radona barjera jāizbūvē tikai tajā daļā, kas atrodas gruntī.
Uzturēšana un kontrole gadu gaitā
Verdikts: membrāna un blīves nav jāapkopj, aka un ventilācija gan prasa uzmanību.
Aktīvas radona akas ventilators strādā nepārtraukti un patērē maz enerģijas, bet pēc daudziem gadiem tas būs jānomaina. Rekuperatoram filtri jāmaina regulāri, un pēc lielākām izmaiņām, piemēram, ja pagrabu pārbūvē par dzīvojamu telpu, sistēma jānobalansē no jauna. Kontrolmērījumu ieteicams atkārtot pēc jebkādiem pamatu vai grīdas remontdarbiem un ik pēc vairākiem gadiem, jo īpaši tad, ja mājā ir pagrabs.
Kam ko izvēlēties
- Māja uz siltinātas plātnes bez pagraba, zemesgabals ar zemu vai nezināmu radona līmeni: membrāna zem plātnes, blīvēti ievadi un rezervēta radona aka ar izvadcauruli. Pēc pirmās ziemas izmēriet radonu dzīvojamās telpās.
- Māja ar pagrabu, ko izmanto kā dzīvojamu telpu: visi četri pasākumi, aka uzreiz ar ventilatoru vai ar gatavu pieslēgumu tam, radona barjera arī uz pagraba sienām.
- Gandrīz nulles enerģijas koka karkasa vai gāzbetona māja: blīvi ievadi un rekuperācija, kas noregulēta tā, lai mājā nerastos zemspiediens. Membrānu un aku izvēlieties atbilstoši zemesgabala mērījumam.
- Zemesgabals, kurā mērījums augsnes gaisā uzrāda paaugstinātu līmeni: aktīva radona aka ir obligāta, un ar arhitektu vai konstruktoru jāapspriež, vai pagrabs vispār ir labākā izvēle.
- Neliels budžets: ja jāizvēlas tikai viens pasākums, ieguldiet radona akā ar izvadcauruli un rūpīgi noblīvētos ievados. Tas ir lētākais veids, kā vēlāk nebūtu jāatver grīda.
