Bieži gadās tā: ģimene uzceļ vienstāva māju bez sliekšņiem un uzskata, ka tā ir pieejama. Tikai pēc pārcelšanās atklājas, ka ratiņkrēsls neiegriežas vannasistabā, gaitenī nav vietas apgriezties un loga rokturis ir par augstu. Mājai, kurā dzīvos ratiņkrēsla lietotājs, vajag vairāk nekā līdzenu grīdu. Tālāk ir atbildes uz jautājumiem, ko visbiežāk uzdod tie, kas Latvijā plāno šādu mājokli: no centimetriem līdz pašvaldības atbalstam.
Ar ko ratiņkrēslam pielāgota māja atšķiras no vienkārši bezsliekšņu mājas?
Galvenā atšķirība ir vieta kustībai: bezsliekšņu māja tikai novērš pakāpienus, bet ratiņkrēslam vajag vietu apgriezties, platas ailes un ierīces, ko var aizsniegt sēžot. Bezsliekšņu risinājums der arī senioriem vai ģimenēm ar bērnu ratiem. Ratiņkrēsla lietotājam katrai telpai jādarbojas no sēdus pozīcijas.
Praksē tas nozīmē, ka plānu jāpārbauda kopā ar mēbelēm. Jāskatās, vai pie gultas, poda un darba virsmas paliek brīvs laukums, vai durvis var atvērt, nepārvietojot ratiņus atpakaļ, un vai blakus durvju roktura pusei ir apmēram 0,5 m brīvas sienas, lai varētu piebraukt.
Kāpēc labāk vienstāva, nevis pusotra stāva māja?
Vienstāva māja ir labāka, jo visām ikdienā vajadzīgajām telpām jābūt vienā līmenī, bet pacēlājs vai lifts privātmājā ir dārgs gan uzstādīšanā, gan apkopē. Pusotra stāva māja Pierīgā ir populāra, jo uz neliela zemesgabala dod vairāk platības. Tomēr ratiņkrēsla lietotājam augšstāvs paliek nesasniedzams.
Pareizais princips ir šāds: guļamistaba, vannasistaba, virtuve, dzīvojamā istaba, izeja uz terasi un garāža atrodas vienā plaknē. Piemēram, vienstāva projektā ar divām vannasistabām vienu var pilnībā pielāgot pie galvenās guļamistabas, bet otra paliek pārējai ģimenei. Pārim pietiek arī ar kompaktu 79 m² māju, kurā katrai guļamistabai ir sava vannasistaba.
Cik liels apgriešanās laukums ir vajadzīgs?
Plānā jāparedz 1,5 m diametra aplis, jo tik daudz vietas vajag, lai ratiņkrēslā apgrieztos par 180 grādiem. Šādu brīvu laukumu ieplāno priekšnamā, vannasistabā, virtuvē, guļamistabā un ārā pie ieejas durvīm.
Laukumu nedrīkst aizņemt mēbeles, tāpēc arhitektam lūdziet zīmēt plānu ar reālu iekārtojumu. Guļamistabā gultas pusē, no kuras pārsēžas, atstājiet vismaz apmēram metru, bet labāk visus 1,5 m. Garderobes stieņus un plauktus plānojiet zemāk vai ar nolaižamiem mehānismiem.
Cik platām jābūt durvīm un gaiteņiem?
Durvju brīvajam platumam jābūt vismaz 0,9 m, gaitenim vismaz 1,2 m, bet vietās, kur jāapgriežas, 1,5 m. Svarīgs ir tieši brīvais platums starp kārbu un atvērtu vērtni, nevis durvju izmērs katalogā. Parastas 80 cm iekšdurvis dod krietni mazāku ailu, tāpēc parasti izvēlas 90 vai 100 cm vērtni.
Daudzviet vietu ietaupa bīdāmās durvis sienas kasetē. Rokturiem jābūt sviras tipa, nevis apaļiem. Jo mazāk garu gaiteņu, jo labāk. Ja zemesgabals atļauj lielāku apbūvi, tādam projektam kā plašā 197 m² skandināvu minimālisma mājā ir rezerve platākām ailēm bez kompromisiem istabu izmēros.
Kā panākt līmenisku ieeju, ja mājai ir siltinātā pamatu plātne un ziemā snieg?
Līmenisku ieeju panāk, paceļot zemi pie ieejas, nevis pazeminot māju: celiņš lēzenā slīpumā pienāk tieši līdz durvīm, un pie paša sliekšņa ir lineārā noteka ar restēm. Siltinātās plātnes virsmu parasti atstāj kādus 20–30 cm virs apkārtējās zemes, lai pasargātu konstrukciju no mitruma. Šo augstumu nolīdzina ar celiņu, kura slīpums nav lielāks par 1:20 (5%). Tāds celiņš ir ērts bez margām, un pa to var braukt arī ziemā.
Sniegotiem apstākļiem vajag vēl dažas lietas. Pirmā ir jumtiņš vai nojume virs ieejas, lai pie durvīm neveidotos kupenas. Otrā ir celiņa segums ar slīpumu prom no mājas. Trešā ir durvis ar zemu sliekšņa profilu vai nolaižamu automātisko blīvi, kas aizver spraugu bez pakāpiena. Sniega kušanas kabelis rampā vai celiņā maksā papildus, bet atbrīvo no ledus. Hidroizolācijas un siltumtiltu mezglu pie durvīm noteikti jāuzzīmē konstruktoram, nevis jāatstāj būvnieka ziņā.
Kā izveidot terasi bez pakāpiena?
Terases klāju ieklāj iekštelpu grīdas līmenī, un ūdens novadīšanai pie sienas atstāj restotu spraugu. Koka vai kompozīta klāju uz regulējamiem balstiem var precīzi pacelt līdz vajadzīgajam augstumam. Zem tā paliek vieta ūdenim un sniega kušanai.
Izejai uz terasi labi der paceļami bīdāmās durvis ar gandrīz līdzenu sliekšņa profilu. Tās turklāt dod plašu brīvo ailu. Ja virs daļas terases ir jumts, to var lietot arī lietainā rudenī, un ziemā tā nav jātīra.
Kā plānot pieejamu vannasistabu?
Pieejamai vannasistabai vajag 1,5 m brīvu apli, dušu bez paliktņa un vietu pārsēsties uz poda, tāpēc praksē tā reti iznāk mazāka par 5–6 m². Dušas zonas grīda ir vienā līmenī ar pārējo, ar 1–2% slīpumu uz lineāro trapu. Mājā ar pamatu plātni trapa un kanalizācijas vietai jābūt precīzi zināmai pirms betonēšanas, jo vēlāk to pārvietot ir ļoti grūti.
Pie poda vienā pusē atstājiet apmēram 0,8–0,9 m brīvas vietas pārsēšanās vajadzībām un paredziet nolaižamus rokturus. Izlietnei nevajag skapīti apakšā, un spogulim jābūt zemāk nekā parasti. Durvīm jāveras uz āru vai jābīdās. Koka karkasa mājā sienās starp statņiem jau būvniecības laikā iestrādā plātņu pastiprinājumu, lai rokturus vēlāk varētu piestiprināt jebkur. Lielāka platība šeit ļoti palīdz: piemēram, 186 m² mājā ar tikai divām guļamistabām katrai telpai paliek vairāk vietas.
Kāda virtuve ir ērta no ratiņkrēsla?
Ērtā virtuvē darba virsma ir 0,8–0,85 m augstumā vai regulējama, un zem izlietnes un plīts ir brīva vieta ceļgaliem. Šai vietai jābūt apmēram 0,7 m augstai un 0,6 m dziļai. Izlietnes sifonam jābūt plakanam vai novirzītam pie sienas, lai nespiestu ceļus.
Labāka ir indukcijas plīts, jo uz tās katlus var bīdīt, nevis celt. Cepeškrāsni ar sānu atvēršanos ieliek apmēram darba virsmas augstumā. Apakšējo skapju vietā ērtākas ir atvelkamās atvilktnes. L vai U formas virtuvē vidū jāpaliek 1,5 m aplim.
Kādā augstumā likt slēdžus, kontaktligzdas un logus?
Slēdžus liek 0,8–1,1 m augstumā, kontaktligzdas ne zemāk par 0,4 m, bet logu rokturiem jābūt sasniedzamiem sēžot, tas ir, ne augstāk par apmēram 1,2 m. Ja logs ir augstāk, ērtāka ir elektriskā vadība. Palodzi dzīvojamās telpās vērts nolaist līdz 0,6–0,8 m, lai no ratiņkrēsla būtu redzams dārzs.
Tas pats attiecas uz tehniku, kas vajadzīga gandrīz nulles enerģijas mājai. Siltumsūkņa un rekuperācijas iekārtas pults jānovieto pieejamā augstumā. Rekuperatoru labāk likt tehniskajā telpā pirmajā stāvā, nevis bēniņos, lai filtrus varētu nomainīt pats. Grīdas apkure ir ideāla, jo sienas paliek brīvas no radiatoriem.
Vai pieejamības prasības privātmājai ir obligātas un kas jāieraksta projektā?
Stingrās vides pieejamības prasības attiecas galvenokārt uz publiskām ēkām, tāpēc privātmājā visi vajadzīgie izmēri jāieraksta projektēšanas uzdevumā pašiem. Vai jums būs vajadzīga būvatļauja vai pietiks ar paskaidrojuma rakstu, atkarīgs no mājas lieluma un atrašanās vietas. Aktuālās prasības pārbaudiet savā būvvaldē.
Arī gatavs projekts Latvijā jāpielāgo vietējām normām un zemesgabalam, un tieši tad ir īstais brīdis paplašināt ailes un pārplānot vannasistabu. Neliels budžets? Tad pamatā var ņemt kompaktu 98 m² māju ar trim guļamistabām. Ja projektā ir garāža, kā 121 m² skandināvu mājā ar divvietīgu garāžu, pārliecinieties, ka no garāžas mājā var iebraukt bez pakāpiena. Vienā automašīnas pusē jāpaliek apmēram 1,5 m durvju pilnai atvēršanai. Vairāku paaudžu ģimenei vietu dod 287 m² moderna māja ar trim vannasistabām.
Ko var apmaksāt pašvaldība?
Pašvaldība var daļēji vai pilnībā segt mājokļa pielāgošanu personai ar invaliditāti, taču apjomu un nosacījumus katra nosaka savos saistošajos noteikumos. Biežāk atbalsts attiecas uz esoša mājokļa pārbūvi, nevis jaunbūvi. Parasti tas paredzēts cilvēkiem ar noteiktu invaliditāti un pārvietošanās traucējumiem. Ar to var apmaksāt uzbrauktuvi, durvju paplašināšanu, vannasistabas pielāgošanu, dažreiz arī pacēlāju. Maksimālā summa un līdzfinansējuma daļa dažādās pašvaldībās atšķiras.
Svarīgi ir pieteikties pirms darbu sākšanas. Parasti vajag iesniegumu sociālajā dienestā, dokumentus par invaliditāti un funkcionālajiem traucējumiem, kā arī darbu tāmi. Pēcfaktā atmaksu saņemt ir grūti. Tehniskos palīglīdzekļus, piemēram, ratiņkrēslu vai pārvietošanas pacēlāju, piešķir atsevišķi valsts sistēmā pēc speciālista atzinuma. Ja plānojat jaunu māju, aprunājieties ar savas pašvaldības sociālo dienestu jau projektēšanas laikā. Tā uzzināsiet, vai kāda daļa izmaksu var būt atbalstāma, un ko tieši ierakstīt projektā.
