Jūlija pēcpusdienā 400 litru boileris uz Pierīgas mājas jumta sakarsis līdz 80 °C, ģimene ir atvaļinājumā, un kolektoros šķidrums vārās. Decembrī tie paši kolektori dienā saražo tik maz siltuma, ka siltumsūknis to pat nemana. Šīs abas ainas ir svarīgākais, kas jāzina par saules kolektoriem Latvijā. Agrāk tie bija loģiska izvēle katram, kurš gribēja lētāku karsto ūdeni. Tagad saules paneļi ir kļuvuši lēti, un siltumsūknis karsto ūdeni sagatavo ar elektrību, kuras paša saražoto daļu var palielināt bez neviena caurules metra uz jumta. Šajā rakstā aplūkojam, ko kolektori reāli dod, cik tie maksā un kad tie 2026. gadā vēl ir pamatota izvēle.
Ko saules kolektors dara un kā tas atšķiras no saules paneļa
Saules kolektors pārvērš saules starojumu siltumā. To uz boileri aiznes šķidrums, parasti glikola un ūdens maisījums. Saules panelis jeb fotoelementu modulis ražo elektrību, kuru māja var izmantot jebkam: siltumsūknim, rekuperācijas iekārtai, virtuvei vai elektroauto. Uz viena kvadrātmetra kolektors savāc vairākas reizes vairāk enerģijas nekā panelis. Tomēr no paneļa iegūto kilovatstundu siltumsūknis pārvērš divās vai trīs kilovatstundās siltuma, tāpēc lielā starpība uz papīra praksē ievērojami sarūk.
Plakanie kolektori
Plakanais kolektors ir izolēta kaste ar absorbētāju zem stikla. Tas ir lētāks, izturīgs un sniegu nomet ātrāk, jo stikla virsma silst un ir gluda. Vasarā un pavasarī tā ražība ir līdzīga vakuuma kolektoriem. Pārkarstot tas sasniedz zemāku stagnācijas temperatūru, tāpēc glikols tajā noveco lēnāk.
Vakuuma cauruļu kolektori
Vakuuma caurulēs siltuma zudumi ir mazāki, tāpēc tās labāk strādā vēsā laikā, izkliedētā gaismā, martā un oktobrī. Toties ziemā sniegs uz tām turas ilgāk, jo caurules no ārpuses paliek aukstas. Vasarā tās ļoti viegli pārkarst. Latvijā vakuuma caurules ir izdevīgākas tad, ja kolektorus gribat izmantot arī apkures atbalstam pavasarī un rudenī. Tikai karstajam ūdenim parasti pietiek ar plakanajiem.
Cik siltuma dod 4–8 m² kolektoru: no maija līdz decembrim
Latvijā lielākā daļa gada saules starojuma pienāk no aprīļa līdz septembrim. No novembra līdz janvārim tā ir tikai neliela daļa. Tabulā ir orientējošs aprēķins sešiem kvadrātmetriem plakano kolektoru uz dienvidiem vērstā jumtā ar 40–50° slīpumu. Salīdzinājumam ir ņemta četru cilvēku ģimene, kas karstajam ūdenim mēnesī patērē ap 250 kWh siltuma, ieskaitot boilera un cirkulācijas zudumus. Skaitļi ir aptuveni, un tie mainās atkarībā no gada, ēnojuma un uzstādīšanas.
| Mēnesis | Kolektoru ražība, kWh | Seguma daļa karstajam ūdenim |
|---|---|---|
| Decembris–janvāris | 15–30 mēnesī | līdz 10 % |
| Februāris, novembris | 30–80 | 10–30 % |
| Marts, oktobris | 100–180 | 40–70 % |
| Aprīlis, septembris | 200–280 | 80–100 % |
| Maijs–augusts | 300–360 | pārpalikums |
| Gadā kopā | ap 2000–2400 | ap 50–60 % |
No maija līdz augustam kolektori pilnībā sedz karstā ūdens vajadzību un saražo vēl vairāk. Decembrī to devums ir niecīgs, un visu darbu veic siltumsūknis. Tātad kolektori ietaupa enerģiju tieši tajos mēnešos, kad siltumsūknis karsto ūdeni sagatavo vislētāk, jo āra gaiss ir silts un tā lietderības koeficients ir augstākais.
Kāpēc 8 m² ne vienmēr ir labāk nekā 4 m²
Ja ģimene ir maza, otrie četri kvadrātmetri vasarā rada tikai vēl vairāk lieka siltuma. Ziemā tie maz ko maina. Parasti rēķina 1–1,5 m² kolektoru uz vienu cilvēku. Lielāku laukumu ir jēga likt tad, ja ir peldbaseins, kubls vai ja kolektori atbalsta arī grīdas apkuri pavasarī.
Boileris, pārkaršana un glikola apkope
Saules boilera tilpums
Saules sistēmai vajag lielāku boileri nekā parastajam siltumsūknim, jo saulainās dienas siltums ir jāuzkrāj mākoņainajām dienām. Parasti rēķina 50–80 litrus uz kolektora kvadrātmetru. Četriem līdz sešiem kvadrātmetriem tas nozīmē 300–500 litrus, astoņiem – 500 litrus vai vairāk. Vajadzīgs bivalentais boileris ar diviem siltummaiņiem: apakšējo silda saule, augšējo – siltumsūknis. Šāds boileris ir augsts un smags. Jau plānojot māju, tehniskajā telpā tam jāparedz vieta, griestu augstums un stabila grīda.
Stagnācija: kas notiek, kad ūdens jau ir karsts
Kad boileris sasniedz maksimālo temperatūru, sūknis apstājas, un kolektors sāk karst līdz stagnācijas temperatūrai. Plakanajiem tā var pārsniegt 150 °C, vakuuma caurulēm – 200 °C. Ja tas notiek bieži, glikols sadalās, kļūst skābs un sāk bojāt cauruļvadus. Lai to novērstu, izmanto vairākus risinājumus:
- kolektorus uzstāda stāvāk, ap 55–65°: tad tie vasarā saražo mazāk, bet pavasarī un rudenī vairāk;
- regulatorā ieslēdz atvaļinājuma režīmu, kas naktī atdzesē boileri caur kolektoriem;
- lieko siltumu novirza uz baseinu, kublu vai zemes kontūru;
- izvēlas sistēmu ar pašiztukšošanos, kurā šķidrums dīkstāvē notek atpakaļ tvertnē.
Glikols un ikgadējā pārbaude
Siltumnesēja salizturību un skābumu ieteicams pārbaudīt reizi gadā vai divos. Maisījumu parasti nomaina ik pēc 5–8 gadiem, bet biežāk, ja sistēma bieži stagnē. Jāpārbauda arī spiediens, izplešanās trauks un sūknis. Šī apkope maksā naudu un prasa uzmanību. Saules paneļiem līdzīgas apkopes praktiski nav.
Izmaksas: kolektori pret saules paneļiem un siltumsūkni
2025.–2026. gadā Latvijā uzstādīta saules kolektoru sistēma ar 4–6 m² kolektoru, bivalento boileri, sūkņu grupu un regulatoru parasti maksā ap 3500–6500 EUR. Cena atkarīga no kolektoru veida un no tā, cik sarežģīta ir montāža uz jumta. Jāņem vērā, ka siltumsūknim boileris vajadzīgs tik un tā, tāpēc daļa šīs summas ir izdevumi, kas rastos jebkurā gadījumā.
Tagad aprēķins. Četru cilvēku ģimenei karstajam ūdenim gadā vajag ap 2500–3500 kWh siltuma. Gaiss-ūdens siltumsūknis to saražo, patērējot aptuveni 900–1300 kWh elektrības. Ja kilovatstunda ar tīkla maksām izmaksā 0,18–0,25 EUR, tas ir ap 170–320 EUR gadā. Kolektori sedz pusi vai nedaudz vairāk, turklāt lielāko daļu vasarā, kad siltumsūknis strādā visefektīvāk. Tātad reālais ietaupījums ir ap 90–180 EUR gadā. Ar 3000–4000 EUR papildu izmaksām atmaksāšanās laiks ir garāks par 20 gadiem, un tas ir pārāk ilgi, jo pa to laiku būs jāmaina gan glikols, gan sūkņi.
Ko par to pašu naudu dod saules paneļi
Par 1500–2500 EUR uz jumta var uzlikt papildu 1,5–2 kWp saules paneļu, kas Latvijā gadā saražo ap 1400–1900 kWh elektrības. Ja siltumsūknis boileri silda pusdienlaikā, kad paneļi ražo visvairāk, liela daļa šīs elektrības nonāk karstajā ūdenī. Pārējā daļa noder mājai visu gadu. Šo elektrību var izmantot arī elektroauto un ventilācijai, un rudenī tā palīdz apkurei. Turklāt nav glikola, stagnācijas vai caurulēm jumtā. Cik izdevīgi ir pārdot vai uzkrāt elektrības pārpalikumu tīklā, ir atkarīgs no aktuālajiem norēķinu noteikumiem, kas pēdējos gados ir mainījušies. Tie jānoskaidro pie sava elektrības tirgotāja un sadales tīkla.
Kad saules kolektori tomēr atmaksājas
Kolektori nav kļuvuši bezjēdzīgi. Tie vienkārši piemērojami šaurākām situācijām. Tie ir loģiska izvēle šādos gadījumos.
- Liela ģimene ar lielu karstā ūdens patēriņu. Piecu vai sešu cilvēku ģimenē ar vairākām vannas istabām vasaras patēriņš var būt divreiz lielāks, un kolektoru siltums neaiziet zudumā.
- Baseins, kubls vai āra duša. Vasaras pārpalikums kļūst par ieguvumu, nevis problēmu.
- Lauku māja ar malkas vai granulu katlu. Kolektori ļauj vasarā katlu nekurināt, un te ietaupījums ir daudz lielāks nekā mājā ar siltumsūkni.
- Jumta laukums ir mazs, bet ēnojuma nav. Uz viena kvadrātmetra kolektors savāc vairāk enerģijas nekā panelis, tāpēc tas ir piemērots tur, kur jumts paneļiem ir par šauru.
Lielai ģimenei der apskatīt, piemēram, trīsstāvu māju ar sešām guļamistabām un vairāk nekā četrām vannas istabām. Tajā karstā ūdens patēriņš ir tik liels, ka vasaras saules siltums tiek izmantots pilnībā. Līdzīga situācija ir plašajā piecu guļamistabu mājā ar 308 m², kur vasarā ģimenei bieži pievienojas vēl arī viesi. Kompaktāks variants ar tikpat daudz guļamistabām ir 186 m² māja ar piecām guļamistabām. Tās tehniskajā telpā jāparedz vieta lielam boilerim jau projektēšanas laikā.
Mazākā vienstāva mājā, kur dzīvo trīs vai četri cilvēki, aprēķins parasti nosliecas par labu paneļiem. Kompaktajā 124 m² vienstāva mājā karstā ūdens patēriņš ir mērens, un pāris papildu paneļu siltumsūknim nāks par labu visu gadu. Vienstāva māja ar 167 m² un plašu divslīpju jumtu uz dienvidiem vērstajā jumta pusē var ietilpināt pietiekami lielu saules elektrostaciju gan siltumsūknim, gan mājsaimniecībai. Pusotra stāva mājās, kur jumta logi aizņem daļu slīpnes, ir vērts pārbaudīt, cik vietas paliek moduļiem. Piemērs ir neliela divstāvu māja ar 111 m², kuras jumts ir kompakts.
Saules kolektori un gandrīz nulles enerģijas ēkas aprēķins
Jaunai mājai Latvijā jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām. Būvprojektā energoefektivitātes aprēķinā novērtē gan apkures un karstā ūdens vajadzību, gan primārās enerģijas patēriņu un uz vietas saražoto atjaunojamo enerģiju. Gan saules kolektori, gan saules paneļi šajā aprēķinā samazina no ārpuses saņemto enerģiju un palielina atjaunojamās enerģijas daļu. Siltumsūknis ar rekuperāciju un labi siltināta koka karkasa vai gāzbetona māja bieži jau paši par sevi nodrošina atbilstību. Saules sistēma tad dod rezervi.
Kas aprēķinā dod lielāku efektu, ir atkarīgs no metodikas, ēkas un izvēlētajiem koeficientiem. Tāpēc šo lēmumu nevajag pieņemt pēc pārdevēja solījumiem. Lūdziet energoauditoram vai projektētājam izrēķināt abus variantus vēl pirms būvprojekta saskaņošanas. Aktuālās prasības un aprēķina kārtību pārbaudiet pie sava būvvaldes speciālista vai sertificēta energoauditora, jo normatīvi tiek regulāri pārskatīti.
Ko paredzēt projektā jau tagad
- Jumta slīpni uz dienvidiem vai dienvidrietumiem bez skursteņiem, jumta logiem un ēnas no kokiem.
- Caurules vai kabeļu kanālu no jumta līdz tehniskajai telpai, lai sistēmu varētu uzstādīt vēlāk.
- Tehnisko telpu, kurā var novietot 300–500 litru boileri.
- Pareizu jumta konstrukcijas nestspēju, ja vēlāk plānots likt paneļus vai kolektorus.
BUJ
Vai saules kolektori strādā arī ziemā?
Formāli jā, taču no decembra līdz janvārim to devums ir niecīgs. Bieži tie ir zem sniega vai saule ir pārāk zemu. Ziemā karsto ūdeni praktiski pilnībā sagatavo siltumsūknis, un ar to jārēķinās jau aprēķinos.
Ko izvēlēties: plakanos vai vakuuma cauruļu kolektorus?
Tikai karstajam ūdenim mājā ar siltumsūkni parasti pietiek ar plakanajiem kolektoriem, jo tie ir lētāki un vienkāršāki. Vakuuma caurulēm ir jēga tad, ja gribat siltumu iegūt arī martā un oktobrī vai atbalstīt apkuri, un tad pret vasaras pārkaršanu jāplāno papildu risinājumi.
Vai var likt gan kolektorus, gan saules paneļus?
Var, ja jumts ir pietiekami liels. Tomēr parastai ģimenei izdevīgāk ir visu dienvidu slīpni atvēlēt paneļiem un ļaut siltumsūknim karsto ūdeni sildīt pusdienlaikā. Kombinācija ir pamatota galvenokārt lielām ģimenēm, mājām ar baseinu vai lauku mājām ar cietā kurināmā katlu.
Cik ilgi kalpo saules kolektori?
Kvalitatīvi kolektori kalpo 20–25 gadus un ilgāk. Sūkņi, regulators un siltumnesējs šajā laikā gan būs jāmaina vienu vai vairākas reizes. Tas jāiekļauj kopējās izmaksās, salīdzinot tos ar saules paneļiem.
