Jūlija pusdienlaiks Pierīgā: saules paneļi uz jumta ražo 6–7 kW, mājā strādā tikai ledusskapis un rekuperators, un gandrīz visa elektrība aizplūst tīklā. Neto norēķinu sistēmā par šo pārpalikumu saņem biržas cenu, kas saulainās vasaras dienās bieži ir ļoti zema, dažkārt pat tuvu nullei. Vakarā to pašu kilovatstundu pērk atpakaļ par pilnu cenu ar sadales tarifu un nodokļiem. Tāpēc izdevīgāk ir izlietot saules elektrību pašā mājā. Lielākā daļa tā sauktā pašpatēriņa nāk no siltumsūkņa, karstā ūdens tvertnes un pareizi ieplānotas sadzīves tehnikas, nevis no akumulatora.
Šis saraksts sakārtots pēc posmiem, kādos to vajag ņemt vērā: no projekta līdz ikdienas iestatījumiem.
1. Projektēšanas posms: ko ierakstīt projektā jau tagad
- Jumta forma un orientācija. Vienkāršs divslīpju vai vienslīpes jumts ar slīpni uz dienvidiem vai austrumiem un rietumiem sniedz vietu paneļiem bez ēnojuma no skursteņiem un jumta logiem.
- Kabeļu kanāli. Projektā paredz tukšu cauruli no jumta vai bēniņiem līdz tehniskajai telpai, kā arī no sadales skapja līdz garāžai un vietai pie ārsienas, kur var nākt elektroauto lādētājs.
- Tīkla kabelis. Pie invertora, siltumsūkņa iekšējā bloka un galvenā sadales skapja ievelk LAN kabeli. Wi-Fi tehniskajā telpā bieži ir vājš, un vadības sistēmas no tā cieš.
- Vieta tvertnei. Ģimenei parasti vajag 200–300 litru karstā ūdens tvertni, tāpēc tehniskajā telpā paredz vietu arī bufertvertnei vai lielākam boilerim.
- Atsevišķas ķēdes. Sildelementam, veļasmašīnai, trauku mazgājamajai mašīnai un lādētājam paredz atsevišķas grupas sadales skapī un vietu enerģijas mērītājam aiz galvenā skaitītāja.
- Pieslēguma jauda. Pieslēguma jaudu un mikroģeneratora pieslēgšanas nosacījumus pārbauda pie sadales tīkla operatora vēl pirms iekārtu iegādes.
Visvieglāk šo ir izdarīt kompaktā vienstāva mājā, kur tehniskā telpa ir blakus mazgāšanas telpai un virtuvei. Piemēram, plašā vienstāva mājā ar garu, vienkāršu jumta slīpni paneļiem pietiek vietas, bet kabeļu ceļi ir īsi. Līdzīgi ir arī kompaktajā 116 m² mājā ar minimālistisku apjomu, kur visa tehnika sakoncentrēta vienā zonā. Pēc apdares darbiem caurules un kabeļus ievilkt ir dārgi, bet projektā tie maksā dažus desmitus eiro.
2. Siltumsūknis ar SG-Ready un eksporta vadību
- SG-Ready ieeja. Iepērkot siltumsūkni, pārliecinās, ka tam ir SG-Ready kontakti vai cits dokumentēts ārējās vadības interfeiss (piemēram, Modbus). Ar diviem kontaktiem invertors vai vadības bloks var dot signālu "ir pārpalikums, strādā vairāk".
- Enerģijas mērītājs. Invertoram vajag mērītāju pieslēguma punktā, lai tas redz reālo plūsmu uz tīklu, nevis tikai savu ražošanu.
- Karstā ūdens pārkarsēšana. Pusdienlaikā, kad ir pārpalikums, tvertni uzsilda līdz 55–60 °C ierasto 45–48 °C vietā. 300 litru tvertnē 15 grādu kāpums ir apmēram 5 kWh siltuma, ko siltumsūknis saražo ar aptuveni 1,5–2 kWh elektrības.
- Grīdu priekšsildīšana. Aprīlī, maijā un septembrī SG-Ready signāls var paaugstināt apkures līkni par 1–2 grādiem. Betona grīda ar apsildi uzkrāj siltumu un vakarā atdod to atpakaļ.
- Robežas. Iestata augšējo temperatūras robežu telpām un tvertnei, lai pārpalikuma izmantošana nekļūst par pārkaršanu.
Siltumsūknis ir lielākais elektrības patērētājs mājā, tāpēc tas ir labākais pārpalikuma izlietotājs. Tvertnes uzsildīšana ar siltumsūkni ir aptuveni trīs reizes efektīvāka nekā ar sildelementu. Pārbaudiet, vai siltumsūkņa ražotāja dokumentācijā aprakstīts, ko tieši iekārta dara katrā SG-Ready režīmā: dažiem modeļiem "ieteiktais ieslēgšanas" režīms maina tikai karstā ūdens iestatījumu, citiem arī apkures.
3. Novirzītājs un sildelements karstā ūdens tvertnē
- Sildelements tvertnē. Tvertnei vajag elektrisko sildelementu, parasti 2–3 kW, kas savienots ar atsevišķu ķēdi.
- Proporcionāla vadība. Saules novirzītājs (diverter) maina sildelementa jaudu atkarībā no pārpalikuma, piemēram, 800 W vai 1,7 kW, nevis tikai ieslēdz vai izslēdz.
- Prioritāte. Vispirms strādā siltumsūknis, tikai pēc tam sildelements. Tas sasilda tvertni līdz augstākai temperatūrai, kad siltumsūknis savu darbu jau padarījis.
- Legionellas cikls. Reizi nedēļā tvertni uzsilda līdz 60 °C vai vairāk. Saulainā dienā to var izdarīt bez maksas.
- Termostatiskais maisītājs. Uz karstā ūdens izejas uzstāda termostatisko maisītāju, lai no krāna neplūst 70 grādu ūdens.
Novirzītājs ir vienkāršs un lēts, bet ne efektīvs: viena kilovatstunda elektrības dod tikai vienu kilovatstundu siltuma. Tas ir piemērots kā otrais solis, kas saņem to, ko siltumsūknis vairs nevar izlietot. Īpaši noder lielākās ģimenēs ar lielu karstā ūdens patēriņu, piemēram, divstāvu mājā ar četrām guļamistabām, kur vakarā dušā iet vairāki cilvēki pēc kārtas un vasarā ir arī pirts dušas.
4. Sadzīves tehnika un elektroauto
- Atliktā starta funkcija. Trauku mazgājamo mašīnu un veļasmašīnu ieslēdz no rīta ar atlikto startu uz 11:00–14:00, vai izmanto ražotāja lietotni ar saules režīmu.
- Veļas žāvētājs. Siltumsūkņa žāvētājs patērē mazāk, bet arī to izdevīgāk darbināt dienā.
- Lādētājs ar saules režīmu. Elektroauto uzlādes stacijai vajag funkciju, kas lādē tikai no pārpalikuma vai maina strāvu atkarībā no paneļu ražošanas.
- Fāžu pārslēgšana. Lādētājs, kas var pārslēgties starp vienas un trīs fāžu uzlādi, sāk lādēt jau pie 1,4 kW pārpalikuma, nevis tikai no aptuveni 4 kW.
- Kopīga vadība. Ja iekārtām ir dažādi ražotāji, pārbauda, vai tās var savienot ar kopīgu enerģijas vadības sistēmu.
Elektroauto ir lielākais elastīgais patērētājs mājā, bet tikai ja tas pusdienlaikā ir mājās. Ja auto katru dienu brauc uz Rīgu, saules režīms strādās nedēļas nogalēs un atvaļinājumā. Mājās ar garāžu, kā skandināviska stila mājā ar divvietīgu garāžu vai plašā mājā ar četrām guļamistabām un garāžu diviem auto, lādētāja vietu un kabeli ieplāno jau tagad, pat ja auto vēl nav.
5. Kādu pašpatēriņu gaidīt no aprīļa līdz septembrim
- Bez vadības. Mājā ar 8–10 kW saules elektrostaciju un siltumsūkni, kas strādā pēc parastā grafika, siltajā sezonā pašu izlietotā daļa parasti ir aptuveni 25–40%.
- Ar SG-Ready un tvertni. Ja siltumsūknis uzsilda tvertni un grīdas pusdienlaikā, pašpatēriņš var pieaugt līdz aptuveni 40–55%.
- Ar visiem rīkiem. Pievienojot novirzītāju, sadzīves tehnikas grafiku un elektroauto lādēšanu no pārpalikuma, iespējams sasniegt 55–70%.
- Ar akumulatoru. Akumulators vēl palielina daļu, bet tā izmaksas jāsalīdzina ar ietaupījumu.
Šie skaitļi ir orientējoši aprēķini 2026. gadam, nevis garantija. Rezultāts atkarīgs no paneļu jaudas, ģimenes ieradumiem, mājas siltuma noturības un tā, vai kāds ir mājās dienas laikā. Mazāka saules stacija, kas pielāgota patēriņam, gandrīz vienmēr dod augstāku pašpatēriņa daļu. Tāpēc pirms jaudas izvēles aprēķinu labāk veikt kopā ar projektētāju vai iekārtu uzstādītāju. Vienstāva mājā ar divām vannas istabām, piemēram, 117 m² mājā trim cilvēkiem vai jaunai ģimenei, ar mērenu staciju un labi vadītu boileri var izlietot lielāko daļu vasaras ražošanas.
Biežākās kļūdas
- Siltumsūknis bez ārējās vadības. Iekārta tiek izvēlēta tikai pēc cenas un jaudas, un vēlāk izrādās, ka to nevar savienot ar invertoru.
- Mazs boileris. 150 litru tvertne nespēj uzkrāt pietiekami daudz siltuma, lai izmantotu pusdienlaika pārpalikumu.
- Nav mērītāja pieslēguma punktā. Bez tā neviena vadības sistēma nezina, cik elektrības patiešām aizplūst tīklā.
- Pārāk liela stacija. Jauda izvēlēta "rezervē", lai gan vasarā pārpalikumu nav kur likt un tā vērtība ir maza.
- Nav ieplānoti kabeļi. Lādētāja vai sildelementa ķēdes vēlāk jāvelk pa sienām pēc apdares darbiem.
