Divas tāmes vienai un tai pašai mājai. Vienā siltās grīdas maksā 30 eiro par kvadrātmetru, otrā maksā 65. Parasti atšķirību nerada meistara alkatība. To rada tas, kas ierakstīts katrā rindā. Viens skaitlis ietver klonu, kolektoru un regulēšanu, otrs ietver tikai caurules un to ieklāšanu. Tāpēc šeit ūdens grīdas apsilde ir sadalīta pa pozīcijām ar 2026. gada cenām Latvijā. Aprēķins domāts mājām no 100 līdz 200 m², lai jūs varētu salīdzināt piedāvājumus rindu pret rindu.
Visas cenas ir orientējošas, ar PVN, un attiecas uz jaunbūvi. Pierīgā darba izmaksas parasti ir augstākas nekā reģionos, un materiālu cenas mainās vairākas reizes gadā. Pirms līguma slēgšanas paprasiet vismaz divus vai trīs detalizētus piedāvājumus.
Izmaksu tabula pa pozīcijām
| Pozīcija | Kas ietilpst | EUR par m² (2026) | Piezīmes |
|---|---|---|---|
| Pamata siltumizolācija uz grunts | EPS vai XPS 150–250 mm | 15–30 | Bieži jau iekļauta pamatu vai plātnes tāmē |
| Sistēmas plātnes vai plēve ar rastru | Profilētas plātnes vai folija, stiprinājumi | 4–12 | Profilētās plātnes paātrina ieklāšanu |
| Caurules | PEX vai PE-RT 16–17 mm, 5–8 m uz m² | 4–9 | Atkarīgs no ieklāšanas soļa |
| Kolektors un maisīšanas mezgls | Kolektors ar plūsmas mērītājiem, sūknis, skapis | 4–10 | Vienai mājai kopā ap 600–1500 EUR |
| Telpu termostati | Termostati, izpildmehānismi, vadības bloks | 3–12 | Bezvadu sistēma parasti dārgāka |
| Malu lenta un dilatācija | Demfera lenta, profili durvju ailēs | 1–2 | Bieži aizmirsta rinda |
| Klons ar darbu | Cementa vai anhidrīta, 50–70 mm | 14–25 | Lielākā atsevišķā pozīcija |
| Montāžas darbs | Cauruļu ieklāšana, kolektora pieslēgšana | 7–14 | Mazām platībām cena par m² augstāka |
| Pārbaude un regulēšana | Spiediena pārbaude, balansēšana, protokols | 0,5–2 | Vienai mājai parasti 150–400 EUR |
| Kopā bez pamata izolācijas | Grīda uz grunts, pilns komplekts | 40–80 | Tipiski ap 50–60 |
Rēķiniet pēc apsildāmās platības, nevis pēc mājas kopējās platības. Zem virtuves skapjiem, iebūvētiem skapjiem un vannas cauruli neliek. Garāža parasti paliek bez apsildes vai saņem atsevišķu, temperētu loku. Tāpēc reālā cauruļu platība parasti ir par 10–20% mazāka par kopējo platību.
Pamatne nosaka cenu: grīda uz grunts pret koka pārsegumu
Pirmais stāvs uz grunts
Uz grunts siltās grīdas izmaksā vislētāk. Izolācija tur jāliek jebkurā gadījumā, klonu lej vienā reizē, un caurules var stiprināt tieši pie putuplasta plātnēm. Šī iemesla dēļ vienstāva mājās viss pirmais stāvs atrodas uz plātnes un cena par m² ir viszemākā. Piemērs ir vienstāva māja ar 161 m², kur visas dzīvojamās telpas ir vienā līmenī. Tur viens kolektors mājas centrā var apkalpot visas istabas ar īsiem pievadiem.
Uzmanieties ar pamata siltumizolāciju. Daži izpildītāji to ieraksta grīdas apsildes tāmē, citi atstāj pamatu sadaļā. Ja vienā piedāvājumā tā ir, bet otrā nav, starpība var sasniegt 20–30 eiro par kvadrātmetru.
Otrais stāvs vai mansarda uz koka sijām
Pusotra stāva un divstāvu mājās augšējā stāva grīda bieži ir koka starpstāvu pārsegums. Uz tā ir divi ceļi. Pirmais ceļš ir mitrais klons. 60 mm cementa klons sver ap 120 kg/m², tāpēc konstruktoram tas jāiekļauj aprēķinā jau projektā, nevis būvlaukumā. Otrais ceļš ir sausā sistēma ar alumīnija siltumvadošajām plāksnēm rievotās plātnēs un sausās grīdas plātnēm virsū. Sausā sistēma maksā aptuveni 35–60 EUR/m² bez virsējā seguma. Tā ir vieglāka un ātrāka, bet atdod siltumu nedaudz lēnāk. Tāpēc caurules jāliek ciešāk vai jārēķinās ar nedaudz augstāku turpgaitas temperatūru.
Skandināvu stilā veidotā divstāvu mājā ar 155 m² apmēram puse grīdas būs uz grunts un puse uz pārseguma. Tātad budžetā jāparedz divas atšķirīgas cenas, nevis viena vidējā.
Caurules un solis: kāpēc siltumsūknim vajag vairāk metru
Jaunā mājā, kas projektēta kā gandrīz nulles enerģijas ēka, siltumu visbiežāk ražo gaiss-ūdens siltumsūknis. Tas strādā efektīvāk, ja ūdens grīdā ir pēc iespējas vēsāks, parasti ap 30–35 °C. Lai zemā temperatūrā pietiktu siltuma, caurules liek ciešāk, 100–150 mm solī. Dzīvojamās istabās tas nozīmē 7–8 metrus caurules uz kvadrātmetru, nevis 5. Pašas caurules ir lēta pozīcija, tāpēc šie papildu metri izmaksā dažus eiro par m². Toties tie atmaksājas katru ziemu ar zemāku elektrības rēķinu.
PEX un PE-RT caurules cenas ziņā daudz neatšķiras. Svarīgāk ir izvēlēties cauruli ar skābekļa barjeru un nepārsniegt ieteicamo cilpas garumu. 16 mm caurulei tas parasti ir ap 100 metriem. Garākas cilpas grūti nobalansēt, un tālākā istaba paliek vēsāka.
Kolektors, sūknis un termostati: vadu vai bezvadu
Mājā līdz 200 m² parasti pietiek ar vienu kolektoru, ja tas novietots centrāli. Divstāvu mājai vajadzīgi divi kolektori, pa vienam katrā stāvā. Otrs kolektors ar skapi un pievadiem pievieno vēl 300–600 eiro. Ja siltumsūknis dod tieši grīdai piemērotu temperatūru, maisīšanas mezglu dažkārt var neizmantot. To izlemj apkures projektētājs, nevis pārdevējs.
Vadu termostati jaunbūvē ir lētāki. Viens termostats ar izpildmehānismiem izmaksā ap 50–110 EUR, un klāt nāk vadības bloks par 100–250 EUR. Tomēr kabeļi jāievelk līdz sienu apdarei, tāpēc tas jāsaskaņo ar elektriķi laikus. Bezvadu komplekts maksā aptuveni 1,5 reizes vairāk, un baterijas laiku pa laikam jāmaina. Toties tas glābj situāciju, ja vadi aizmirsti vai ja augšstāvā kabeļu vilkšana caur koka konstrukcijām ir sarežģīta. Labi siltinātā mājā ar rekuperāciju istabu temperatūras svārstās maz. Tāpēc dažās mazākās telpās, piemēram, gaiteņos, termostatu var arī nelikt.
Klons — lielākā pozīcija, ko bieži neieskaita
Klons kopā ar darbu veido trešdaļu vai pat pusi no visas summas. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc piedāvājumi "no 25 EUR/m²" izskatās tik pievilcīgi. Cementa smilšu klons ar šķiedru armējumu ir lētākais variants. Anhidrīta klons ir nedaudz dārgāks, bet ir plānāks, līdzenāks un ātrāk sasilst. Abos gadījumos jāparedz arī laiks. Klonam jāžūst nedēļām ilgi, un pirms grīdas seguma likšanas apsilde jāieslēdz pēc sakarsēšanas protokola. Ja to izlaiž, parkets vai flīzes var saplaisāt.
Ko tāmēs bieži aizmirst
- Vannas istabas sienu apsilde. Caurules sienā aiz flīzēm izmaksā aptuveni 40–80 EUR/m². Tās noder, ja grīdas platība ir maza un siltuma nepietiek.
- Malu lenta un dilatācijas šuves. Bez tām klons plaisā. Lenta maksā maz, bet bieži nav ierakstīta.
- Spiediena pārbaude pirms klona liešanas. Tā jāveic un jāprotokolē. Pēc liešanas sūci atrast ir dārgi.
- Kolektora skapis un pievadi no katla telpas līdz kolektoram.
- Balansēšana un sakarsēšanas protokols. Bez tiem sistēma strādā, bet nevienmērīgi.
- Elektriķa darbs termostatu kabeļiem un vadības blokam.
- Apkures projekts ar cilpu shēmu. Tas maksā dažus simtus eiro un novērš lielāko daļu kļūdu.
Paša spēkiem vai pilns darbuzņēmēja komplekts
Cauruļu ieklāšana pati par sevi nav sarežģīta. Daudzi to izdara paši un ietaupa 7–14 EUR/m², tātad 1000–2000 eiro mājai ar 150 m². Ir jēga pirkt materiālus kā komplektu pēc projektētāja shēmas un pašam izklāt caurules uz profilētām plātnēm. Kolektora pieslēgšanu, spiediena pārbaudi un balansēšanu tomēr labāk uzticēt speciālistam. Pārrunājiet arī garantiju. Ja caurules ieklājāt jūs, izpildītājs par sūci neatbildēs. Pilns komplekts no viena darbuzņēmēja ir dārgāks, bet par visu atbild viena puse, un tas klona gadījumā ir būtiski.
Cik tas iznāk konkrētām mājām
Kompaktā vienstāva mājā ar 109 m² un trim guļamistabām apsildāmā platība būs ap 90–95 m². Pilns komplekts uz grunts tad izmaksās aptuveni 4000–7000 EUR. Šai platībai pietiek ar vienu kolektoru un vienkāršu vadības sistēmu.
Plašākā vienstāvā mājā ar četrām guļamistabām un 167 m² cauruļu platība būs ap 140 m², un summa iznāks aptuveni 6000–10 500 EUR. Lielāko daļu atšķirības starp zemāko un augstāko cenu veido klons un termostatu izvēle.
Divstāvu mājas kā 164 m² plānojums ar trim vannas istabām vai mūsdienīgā māja ar 195 m² iznāks dārgākas. Iemesls ir augšstāva pārsegums, otrais kolektors un sienu apsilde vannas istabās. Rēķiniet ar 7000–13 000 EUR, atkarībā no tā, vai augšā lej klonu vai liek sauso sistēmu.
Kur var ietaupīt un kur nevajag
Ietaupīt var, ja izvēlaties vienstāva vai kompaktu plānojumu ar centrāli novietotu tehnisko telpu. Ietaupa arī pašu spēkiem ieklātas caurules un vadu termostati, kas ieplānoti jau elektroprojektā. Uz pirmā stāva ir jēga izmantot cementa klonu, nevis anhidrītu, ja grīdas augstums to atļauj. Nevajag taupīt uz izolācijas zem grīdas, uz projekta un uz spiediena pārbaudes. Šīs pozīcijas ir lētas salīdzinājumā ar to, ko maksā kļūdas labošana zem gatavas grīdas. Par konstrukcijām un prasībām konkrētam projektam konsultējieties ar savu projektētāju vai būvvaldi.
Īsumā
- Pilns ūdens siltās grīdas komplekts uz grunts 2026. gadā maksā aptuveni 40–80 EUR/m² bez pamata izolācijas.
- Klons ir lielākā pozīcija. Pārbaudiet, vai tas ir iekļauts piedāvājumā.
- Koka starpstāvu pārsegumam vajadzīgs konstruktora aprēķins vai sausā sistēma par 35–60 EUR/m².
- Siltumsūknim caurules jāliek ciešāk. Tas maksā maz un atmaksājas ar zemākiem rēķiniem.
- Bezvadu termostati ir ērtāki, bet dārgāki. Vadu termostati jāplāno laikus.
- Pieprasiet, lai tāmē būtu malu lenta, spiediena pārbaude, balansēšana un vannas istabas sienu apsilde.
