Desmit, dažreiz pat piecpadsmit grādi. Par tik daudz augstāka turpgaitas temperatūra mēdz būt jaunā mājā Pierīgā, kur gaiss-ūdens siltumsūknis uzstādīts pareizi, bet apkures līkne palikusi tāda, kādu to iestatīja rūpnīcā. Mājā ir silti, un neviens nesūdzas. Tikai pavasarī izrādās, ka elektrības rēķins ir par trešdaļu lielāks, nekā solīja aprēķins. Apkures līkne ir viens no lētākajiem veidiem, kā uzlabot siltumsūkņa efektivitāti, un tieši par to klīst visvairāk maldīgu priekšstatu.
Mīts: rūpnīcas iestatījumi jau ir optimāli
Fact: rūpnīcas līkne ir drošības rezerve, kas paredzēta jebkurai mājai, arī vecai un slikti siltinātai. Apkures līkne nosaka, cik siltu ūdeni siltumsūknis sūta apkures sistēmā pie katras āra temperatūras: jo aukstāks laiks ārā, jo karstāks ūdens. Rūpnīcas iestatījums bieži nozīmē 40–45 °C pie 0 °C, bet labi siltinātai jaunai mājai ar grīdas apkuri pietiek ar daudz mazāk. Uzstādītājs parasti nepazīst jūsu ģimenes paradumus un nedzīvo mājā ziemu, tāpēc līkni noregulēt varat tikai jūs paši vai jūsu speciālists pirmās sezonas laikā.
Mīts: jo karstāks ūdens, jo ātrāk un komfortablāk
Fact: karstāks ūdens māju nesasilda ātrāk, ja ir jāuztur stabila temperatūra, un pie zemas temperatūras komforts ir tieši tāds pats. Siltumsūknim katrs papildu grāds turpgaitā prasa vairāk elektrības, jo kompresoram jāpaceļ siltums augstāk. Orientējošas vērtības labi siltinātai mājai Latvijā izskatās šādi, bet precīzus skaitļus dod jūsu projekta siltuma aprēķins:
| Apkures sistēma | Turpgaita pie 0 °C | Turpgaita pie −20 °C |
|---|---|---|
| Grīdas apkure betona klonā | 26–30 °C | 32–36 °C |
| Zemas temperatūras radiatori | 33–38 °C | 42–48 °C |
| Parastie radiatori, kas izvēlēti ar rezervi | 38–42 °C | 48–55 °C |
Ja jūsu sistēma pie 0 °C strādā ar 40 °C grīdas apkurē, tas gandrīz noteikti ir pārāk daudz.
Mīts: katrā istabā jāliek termostats, kas grīdas cilpas aizver un atver
Fact: telpu termostati, kas aizver cilpas, pārņem vadību no līknes, un siltumsūknis to izjūt kā cīņu. Kad puse cilpu ir aizvērtas, ūdens plūsma samazinās, iekārta biežāk ieslēdzas un izslēdzas, un īpašnieks bieži reaģē, paceļot līkni augstāk. Labāka pieeja ir hidrauliski sabalansēt cilpas un atstāt lielāko daļu atvērtu, lai temperatūru noteiktu līkne. Vienstāva mājā ar vienkāršu, kompaktu plānojumu, piemēram, trīs guļamistabu bungalo ar 146 m², visa grīda bieži var strādāt kā viena zona. Termostatu ir vērts atstāt tikai vienai vai divām telpām ar lielu saules ienesumu vai krāsni, piemēram, dzīvojamai istabai ar kamīnu.
Mīts: līkni var iestatīt vienā vakarā
Fact: grīdas apkures sistēmai ir liela inerce, tāpēc katra izmaiņa ir jāvērtē dažas dienas, un līkne jāpielāgo visu pirmo ziemu. Rīkojieties tā:
- Sāciet ar pieticīgu līkni. Grīdas apkurei pie 0 °C mērķējiet uz aptuveni 30 °C.
- Mainiet tikai vienu parametru un tikai par vienu soli: nobīdi par 1–2 °C vai slīpumu par 0,1–0,2.
- Pēc katras izmaiņas nogaidiet 2–3 dienas un pierakstiet āra temperatūru, telpu temperatūru un patēriņu.
- Ja ir par vēsu mērenā laikā, bet salā ir labi, mainiet nobīdi uz augšu. Ja mērenā laikā ir labi, bet salā kļūst vēsi, palieliniet slīpumu.
- Ja ir par siltu, rīkojieties tieši pretēji un samaziniet, nevis atveriet logu.
Ņemiet vērā, ka jaunas mājas klons un sienas pirmajā ziemā vēl izžūst. Tāpēc otrajā sezonā līkni bieži var pazemināt vēl par grādu vai diviem.
Mīts: naktī temperatūru vajag pazemināt, lai ietaupītu
Fact: mājai ar grīdas apkuri un siltumsūkni nakts pazemināšana parasti neko neietaupa un dažreiz pat palielina patēriņu. Rītā sistēmai ir jāatgūst zaudētie grādi, tāpēc tā strādā ar augstāku turpgaitu un sliktāku lietderību, turklāt bieži vien tieši tad, kad ārā ir visaukstāk. Gandrīz nulles enerģijas ēkā siltums naktī tik un tā zūd lēni. Stabila temperatūra visu diennakti ir gan komfortablāka, gan lētāka. Ja guļamistabās gribat vēsāk, noregulējiet tur cilpu plūsmu, nevis visu sistēmu.
Mīts: SCOP brošūrā ir tas pats, kas manā mājā
Fact: brošūras SCOP ir aprēķināts standarta apstākļiem un konkrētai turpgaitas temperatūrai, bieži 35 °C. Ja jūsu sistēma reāli strādā ar 45 °C, arī reālais SCOP būs ievērojami zemāks. Praktisks īkšķa likums: katrs grāds zemāka turpgaita samazina elektrības patēriņu par aptuveni 2–3 %. Lai novērtētu, cik tas maksā, iedomājieties jaunu, labi siltinātu 150 m² māju ar rekuperāciju, kurai gadā apkurei vajag ap 8 000 kWh siltuma, un elektrības cenu ar sadales tarifu ap 0,22 EUR/kWh (2025. gada līmenis):
| Turpgaita pie −20 °C | Aptuvenais SCOP | Elektrība gadā | Izmaksas gadā |
|---|---|---|---|
| 35 °C | 4,5 | ~1 780 kWh | ~390 EUR |
| 40 °C | 4,0 | ~2 000 kWh | ~440 EUR |
| 45 °C | 3,5 | ~2 290 kWh | ~500 EUR |
| 50 °C | 3,1 | ~2 580 kWh | ~570 EUR |
Tātad katrs lieks grāds šādai mājai maksā aptuveni 10–15 EUR gadā, un 10–15 lieki grādi jau veido 150–180 EUR gadā katru gadu. Šie skaitļi ir orientējoši, un jūsu iekārtas, mājas un tarifa gadījumā tie atšķirsies. Reālo SCOP noskaidrosiet tikai tad, ja mērīsiet gan saražoto siltumu, gan patērēto elektrību. Daudzi siltumsūkņi to rāda savā izvēlnē, bet vēl precīzāk to parāda atsevišķs elektroenerģijas skaitītājs. Līdzīga lieluma vienstāva mājai, piemēram, tradicionālai 145 m² mājai ar trim guļamistabām, aprēķins būs ļoti līdzīgs.
Mīts: ar radiatoriem siltumsūknim nav jēgas
Fact: siltumsūknis lieliski strādā ar radiatoriem, ja tie ir izvēlēti zemai temperatūrai, tātad lielāki, nekā būtu vajadzīgi gāzes katlam. Pusotra un divstāvu mājās bieži dara tā, ka pirmajā stāvā ierīko grīdas apkuri, bet otrajā stāvā radiatorus. Tā tas varētu būt, piemēram, pildrežģa stila mājā ar trim guļamistabām divos stāvos vai mūsdienīgā divstāvu mājā ar 194 m². Šādā gadījumā līkni nosaka prasīgākā daļa, proti, radiatori. Tāpēc tos ir vērts projektēt dāsni, lai visa sistēma varētu strādāt ar pēc iespējas zemāku turpgaitu. Ja radiatori ir pārāk mazi, katru ziemu par to maksāsiet elektrības rēķinā.
Mīts: mazai mājai līkne nav svarīga
Fact: mazā mājā absolūtais ietaupījums ir mazāks, bet proporcija ir tā pati, un pārāk augsta līkne mazā mājā vēl biežāk izraisa pārkaršanu un iekārtas biežu ieslēgšanos un izslēgšanos. Kompaktā lauku mājā, piemēram, 59 m² skandināvu stila mājiņā vai minimālistiskā vienstāva mājā ar 113 m², siltuma vajadzība ir tik maza, ka pat jaudīgākais siltumsūknis ar augstu līkni strādā īsos ciklos. Šādā mājā vislabāk palīdz zema, lēzena līkne un stabila plūsma.
Apkures līkne nav iekārtas noslēpums, bet vienkārša sakarība starp āra temperatūru un ūdens temperatūru jūsu apkures sistēmā. Pirmajā ziemā izvēlieties pieticīgu sākumpunktu, mainiet pa vienam solim, ļaujiet līknei vadīt sistēmu un pierakstiet rezultātus. Ja vēl tikai projektējat māju, pārrunājiet ar arhitektu un apkures projektētāju, kādu turpgaitas temperatūru sistēma ir paredzēta pie −20 °C. Šis viens skaitlis vēlāk lielā mērā noteiks, cik maksās jūsu siltums.
