Janvāra nakts Pierīgā, termometrs aiz loga rāda −24 °C, un mājā ir silts. Pārsteigums atnāk vēlāk, kopā ar rēķinu: šonedēļ patērēts gandrīz divreiz vairāk elektrības nekā decembrī. Gandrīz vienmēr cēlonis ir viens un tas pats. Tas ir gaiss-ūdens siltumsūkņa iebūvētais elektriskais sildelements, kas visu nedēļu strādāja bez skaļas brīdināšanas. Tas nav bojājums, jo sildelements ir paredzēta sistēmas daļa. Taču no tā, kā sūknis izvēlēts un iestatīts, atkarīgs, vai sildelements ieslēdzas dažas stundas gadā vai katrā salnākā dienā.
Lūk, septiņas lietas, kas jāzina par rezerves sildītāju, ja būvējat ģimenes māju vai tikko tajā ievācāties.
1. Rezerves sildītājs ir vienkāršs elektriskais katls sūkņa iekšienē
Lielākajai daļai gaiss-ūdens siltumsūkņu iekšējā blokā vai hidromodulī ir caurplūdes sildītājs, un bieži ir arī sildelements karstā ūdens tvertnē. Tipiska jauda ir 3, 6 vai 9 kW, un to ieslēdz pakāpēs. Svarīgākais fakts ir šis: sildelements no vienas kilovatstundas elektrības dod tieši vienu kilovatstundu siltuma. Pats siltumsūknis pat stiprā salā dod divas līdz trīs, bet maigā ziemas laikā vēl vairāk.
Sildelements ieslēdzas vairākos gadījumos. Tas strādā, kad āra temperatūra nokrīt zem bivalentā punkta, un tad, kad karstajam ūdenim jāsasniedz temperatūra, kuru kompresors nespēj sasniegt. Tas strādā arī pretlegionellu ciklā, grīdas žāvēšanas programmā un avārijas režīmā, ja kompresors apstājies. Katrs no šiem gadījumiem ir pamatots, taču neviens no tiem nedrīkst kļūt par ikdienu.
2. Bivalentais punkts ir āra temperatūra, zem kuras sūknim vairs nepietiek
Ārā kļūstot aukstākam, mājas siltuma zudumi aug, bet gaiss-ūdens sūkņa jauda krītas. Abas līknes kaut kur krustojas, un šo āra temperatūru sauc par bivalento punktu. Virs tā sūknis tiek galā viens, bet zem tā trūkstošo daļu piepilda sildelements. Labs uzstādītājs bivalento punktu nosaka pēc mājas siltuma zudumu aprēķina un ražotāja jaudas tabulas pie jūsu turpgaitas temperatūras. Ar grīdas apkuri tie ir ap 35 °C, bet radiatoriem vajag 45–50 °C. Uz uzlīmes norādītie kilovati parasti attiecas uz +7 °C. Pie −20 °C tas pats sūknis bieži dod tikai divas trešdaļas no šīs jaudas vai vēl mazāk.
Latvijā aprēķina āra temperatūra atkarībā no vietas ir aptuveni −20 °C vai nedaudz zemāka. Precīzu vērtību nosaka būvnormatīvi, tāpēc to vērts noskaidrot pie projektētāja. Praksē bivalento punktu bieži plāno kaut kur starp −15 un −20 °C. Ņemiet vērā, ka zudumi atkarīgi no mājas formas, ne tikai no kvadrātmetriem. Kompaktā divstāvu mājā ar pieciem guļamistabām 185 m² platībā ārsienu un jumta ir krietni mazāk nekā plašā vienstāva mājā ar 213 m², kur viss izvietots uz zemes un virs galvas ir liels jumts. Abām vajag atsevišķu aprēķinu.
3. Sildelements nosaka, cik lielu pieslēgumu jums vajag
Ja sildelements ir 9 kW un kompresors salā patērē vēl 3–4 kW, siltumsūknis vien var paprasīt 12–13 kW. Saskaitiet to ar elektrisko plīti un pirts krāsni, kas bieži ir 6–9 kW. Pieskaitiet arī elektroauto lādētāju, un trīsfāzu 16 A pieslēgums ar apmēram 11 kW jaudu kļūst par šauru. 25 A pieslēgums dod aptuveni 17 kW. Pieslēguma jaudas palielināšana maksā naudu un prasa laiku, un ikmēneša sadales maksa ir saistīta ar pieslēguma lielumu. Aktuālos nosacījumus noskaidrojiet pie sadales sistēmas operatora.
Lētāks ceļš ir parasti vadīt slodzi, nevis pirkt lielāku pieslēgumu. Kontrolierī var ierobežot sildelementu līdz 3 vai 6 kW. Var arī ielikt slodzes releju, kas bloķē sildelementu, kamēr kurināta pirts. Tas jāizlemj jau projektā, kopā ar elektriķi.
4. Aprēķins: 180 m² māja salta janvāra nedēļā
Paņemsim tipisku jaunu māju, piemēram, skandināvu stila divstāvu māju ar 183 m². Tā būvēta no gāzbetona vai koka karkasa, siltināta gandrīz nulles enerģijas ēkas līmenī, ar grīdas apkuri un ventilāciju ar rekuperāciju. Pieņemsim, ka tās siltuma zudumi pie −25 °C un 21 °C iekšā ir ap 7 kW. Nedēļā, kad vidējā temperatūra ir −20 °C un naktīs −25 °C, vidēji vajag apmēram 6 kW. Tie ir ap 145 kWh siltuma diennaktī. Kopā ar karsto ūdeni nedēļā sanāk aptuveni 1 070 kWh siltuma.
Pareizi izvēlēts sūknis, kas pie +7 °C dod ap 8 kW, pie −20 °C un 35 °C turpgaitas vēl spēj ap 6 kW ar COP ap 2,1. Sildelements palīdz tikai aukstākajās nakts stundās, un tas ir aptuveni 80 kWh nedēļā. Elektrības patēriņš sanāk ap 550 kWh. Pie ilustratīvas pilnās cenas 0,22 EUR/kWh ar sadali un PVN tas ir apmēram 120 EUR. Pārrēķiniet to ar savu tarifu, jo 2025.–2026. gadā cenas ievērojami svārstījās.
5. Pārāk mazs vai slikti iestatīts sūknis: kur aiziet kilovatstundas
Ņemsim tajā pašā mājā sūkni ar 5–6 kW uz uzlīmes, kas pie −20 °C dod tikai ap 4 kW. Kompresors visā nedēļā saražo ap 670 kWh siltuma, un tam vajag ap 320 kWh elektrības. Atlikušās ap 400 kWh siltuma dod sildelements, un tās ir tikpat daudz kilovatstundu elektrības. Kopā tas ir ap 720 kWh jeb ap 160 EUR, kas ir par aptuveni 40 EUR vairāk tikai vienā nedēļā. Ja tādas nedēļas ziemā ir vairākas, starpība kļūst jūtama.
Tomēr biežāk vainīga ir nevis jauda, bet iestatījumi. Sildelements var būt atļauts jau no −5 °C, tam var nebūt aizkaves, vai arī karsto ūdeni var sildīt elektriski paralēli apkurei. Tad pat pareizi izvēlēts sūknis nedēļā var aizsūtīt sildelementam papildu 200–300 kWh. Daudzstāvu mājās, piemēram, trīs līmeņu mājā ar 196 m², jāpārbauda vēl kas. Ja augšstāvā ir radiatori, kam vajag augstāku turpgaitu, sūkņa jauda un COP krītas, un bivalentais punkts paceļas uz augšu.
6. Pārāk liels sūknis maksā vairāk, nekā ietaupa
Kāds var nolemt to vienkārši atrisināt un nopirkt 12 kW sūkni 8 kW vietā. Tā sildelements nekad neieslēgsies. Mūsu piemērā lielāks sūknis aukstā nedēļā ietaupītu tās pašas ap 80 kWh jeb ap 18 EUR. Tādu nedēļu gadā ir dažas, un dažās ziemās tādu nav vispār. Tikmēr cenas starpība starp sūkņiem kopā ar uzstādīšanu bieži mērāma tūkstošos eiro.
Lielāks trūkums parādās pavasarī un rudenī. Pie 0…+5 °C mājai vajag tikai 2–3 kW, bet liela sūkņa minimālā jauda var būt lielāka par šo vajadzību. Tad tas sāk bieži ieslēgties un izslēgties. Tas nolieto kompresoru un pazemina sezonas efektivitāti tieši tajos mēnešos, kad sūknis strādā visvairāk stundu. Lielāka jauda ir pamatota tikai tad, ja to rāda siltuma zudumu aprēķins. Tas notiek, piemēram, plašā vienstāva mājā ar 224 m², kur grīdas un jumta ir daudz. Pat divstāvu māja ar četrām guļamistabām un 236 m² ar labu siltinājumu var iztikt ar mazāku sūkni, nekā liecina platība.
7. Iestatījumi, kurus pārbaudīt pēc meistara aiziešanas
Pēc uzstādīšanas palūdziet meistaram parādīt kontroliera izvēlni un pierakstiet šādas vērtības:
- Sildelementa atļaušanas āra temperatūra jeb bivalentā temperatūra. Tai jāatbilst aprēķinam, parasti tā ir krietni zem nulles, nevis −5 °C.
- Aizkave un pakāpes. Sildelementam jāieslēdzas tikai pēc noteikta laika, piemēram, 30–60 minūtēm, un jauda jāierobežo līdz vajadzīgajai pakāpei.
- Apkures līkne. Ja līkne ir pārāk stāva, sūknis nevar sasniegt prasīto turpgaitu, un palīgā nāk sildelements.
- Karstā ūdens režīms. Iestatiet 45–50 °C un sildelementu atļaujiet tikai tad, ja kompresors netiek galā.
- Pretlegionellu cikls. Pietiek ar reizi nedēļā naktī, nevis katru dienu.
- Grīdas žāvēšanas programma. Tai jābūt izslēgtai, kad klons ir izžuvis, jo tā strādā galvenokārt uz elektrības.
- Avārijas režīms. Tam jābūt izslēgtam, ja kompresors darbojas normāli.
- Enerģijas skaitītāji. Atrodiet izvēlnē sildelementa kilovatstundas atsevišķi un pierakstiet tās katru mēnesi. Ja janvārī tās pārsniedz dažus procentus no kopējā patēriņa, ir iemesls zvanīt uzstādītājam.
Rezerves sildītājs nav ienaidnieks. Tā ir lēta apdrošināšana dažām salīdzinoši aukstām naktīm gadā. Problēmas sākas, kad tas aizstāj sūkni, jo sūknis ir par mazu, iestatījumi ir nolaidīgi vai neviens nepaskatās skaitītājā. Siltuma zudumu aprēķins, saprātīgs bivalentais punkts un desmit minūtes pie kontroliera pēc uzstādīšanas Latvijas ziemā izmaksā krietni mazāk nekā viena slikta janvāra nedēļa.
