Pirmajā ziemā jaunajā mājā Pierīgā ģimene atklāj, ka rekuperators dūc viesu istabas drēbju skapī, boileris aizņem pusi gaiteņa, bet atdzelžošanas filtrs stāv garāžā, kur janvārī temperatūra tuvojas nullei. Tā nav montāžnieku vaina, jo projektā tehniskajai telpai vienkārši neatrada vietu. Pagrabs Latvijā privātmājās būvēts arvien retāk: augsts gruntsūdens, dārga hidroizolācija un lēnāka būvniecība. Tāpēc visa mājas tehnika jānovieto pirmajā stāvā vai jumta stāvā, un tai vajag savu telpu. Šajā rakstā ir reāli izmēri, apkopes zonas, durvju platums un labākās vietas plānojumā, kā arī kļūdas, kuras vēlāk vairs nevar izlabot.
Kas jāsaliek vienā telpā
Mūsdienu mājai, kas atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, tehnikas ir vairāk nekā vecajām mājām ar malkas katlu. Pirms sākat skicēt telpu, uzrakstiet sarakstu ar visām iekārtām, ko tajā novietosiet.
Siltumsūkņa iekšējais modulis un boileris
Gaiss–ūdens siltumsūknim ārā stāv āra bloks, bet iekšā ir hidromodulis vai iekšējā iekārta. Bieži boileris ir iebūvēts tajā pašā korpusā, un tad iekārta ir aptuveni ledusskapja izmērā. Ja boileris ir atsevišķs, 200–300 litru tvertnes diametrs parasti ir ap 60–65 cm un augstums no 1,5 līdz gandrīz 2 metriem. Zemes siltumsūknis ar urbumu vai horizontālo kolektoru visu kompresoru tur iekštelpā, tāpēc tas ir lielāks, smagāks un skaļāks. Dažām sistēmām vēl vajag buferi un izplešanās tvertnes.
Rekuperators un gaisa vadi
Ventilācijas iekārta ar siltuma atgūšanu pati par sevi nav liela. Vietu aizņem četri gaisa vadi, kas no tās iziet: pieplūde, nosūce, āra gaiss un izmešana. Āra gaisa un izmešanas vadiem vajag biezu izolāciju, lai uz tiem nekondensētos mitrums, tāpēc to diametrs ar izolāciju bieži ir 20–25 cm. Šie vadi ir jāizvada cauri ārsienai vai jumtam, tāpēc rekuperatoru nevar novietot jebkurā mājas vietā.
Ūdens no akas, sadalne un kolektors
Ārpus pilsētas ūdens parasti nāk no urbuma. Latvijā tajā bieži ir daudz dzelzs un mangāna, tāpēc vajag atdzelžošanas filtru, nereti arī mīkstinātāju un mehānisko priekšfiltru. Katrs kolonnas tipa filtrs ir apmēram 1,3–1,6 m augsts, un tam vajag kanalizācijas pieslēgumu skalošanai. Klāt nāk hidrofors vai spiediena tvertne. Šajā pašā telpā parasti ir arī elektrības sadalne un grīdas apsildes kolektors, vismaz pirmajam stāvam.
Cik kvadrātmetru patiesībā vajag
Normatīvos nav rakstīts, cik lielai tehniskajai telpai privātmājā jābūt. Telpas izmēru nosaka iekārtu skaits un ražotāju prasītās apkopes zonas. Praksē ģimenes mājai iznāk 4–8 m². Zem 4 m² izdodas sakārtot tikai ļoti vienkāršu komplektu, un arī tad iekārtas parasti stāv cieši viena pie otras.
| Situācija | Iekārtas | Reāla platība |
|---|---|---|
| Centralizēts ūdens, gaiss–ūdens siltumsūknis ar iebūvētu boileri | Iekšējā iekārta, rekuperators, sadalne, kolektors | 4–5 m² |
| Centralizēts ūdens, atsevišķs boileris | Hidromodulis, 200–300 l boileris, rekuperators, sadalne, kolektors | 5–6 m² |
| Aka ar ūdens attīrīšanu | Tas pats, kas iepriekš, plus 2–3 filtru kolonnas, hidrofors, sāls tvertne | 6–7 m² |
| Zemes siltumsūknis un aka | Siltumsūknis, boileris, buferis, rekuperators, filtri, sadalne | 7–8 m² un vairāk |
Telpas forma ir tikpat svarīga kā platība. Gara un šaura telpa, piemēram, 1,4 × 4 m, ir neērtāka nekā 2,2 × 2,5 m, jo iekārtām vajag brīvu vietu priekšā, nevis tikai pie sienas. Viens papildu kvadrātmetrs jaunā mājā 2025. gadā izmaksāja aptuveni 1300–2000 EUR atkarībā no apdares un būvnieka. Tā ir daudz mazāka summa nekā vēlāka tehnikas pārvietošana.
Durvis, apkopes zonas un augstums
Iekārtas ir jāapkalpo, un daļa no tām agrāk vai vēlāk būs jānomaina. Precīzās apkopes zonas norāda katra ražotāja montāžas instrukcija, tāpēc pirms projekta pabeigšanas izvēlieties konkrētu siltumsūkni un rekuperatoru vai vismaz pieņemiet lielāko iespējamo izmēru.
- Brīva zona iekārtu priekšā. Parasti vajag 60–80 cm. Pie elektrības sadalnes šī zona nedrīkst būt aizstāvēta ar plauktiem.
- Rekuperatora filtri. Daudziem modeļiem filtri izvelkami no sāniem vai no priekšpuses. Ja iekārtu pieskrūvē pie sienas stūrī, filtru maiņa divreiz gadā kļūst par akrobātiku.
- Durvis. Durvju ailes gaismas platumam jābūt vismaz 80 cm, bet labāk 90 cm. Iekšējā iekārta ar boileri iepakojumā ir platāka, nekā izskatās katalogā, un 70 cm durvis to nereti neizlaiž.
- Augstums. Rekuperatora vadi un pievienojumi virs boilera aizņem vietu zem griestiem. Ja griestus nolaiž, tehniskajā telpā labāk tos atstāt augstākus.
- Grīda. Pilns 300 litru boileris sver vairāk nekā 300 kg. Koka karkasa mājā tas jāņem vērā pārseguma aprēķinā, ja telpa ir otrajā stāvā.
Neaizmirstiet grīdas trapu. Filtru skalošanai, drošības vārstiem, kondensātam un iespējamām noplūdēm ūdenim jānonāk kanalizācijā, nevis zem parketa blakus telpā. Flīzēta grīda ar nelielu kritumu uz trapu ir viena no lētākajām apdrošināšanām visā mājā.
Kur tehniskā telpa strādā vislabāk
Ziemeļu pusē, bet siltajā kontūrā
Ziemeļu puse ir vieta, kur logi dod vismazāk, tāpēc dzīvojamās istabas labāk pagriezt pret dienvidiem, bet ziemeļos novietot tehniku, vējtveri, garderobi un vannas istabu. Tehniskajai telpai jābūt apsildāmās ēkas daļā. Neapsildāmā garāžā vai saimniecības piebūvē ūdens caurules un filtri var aizsalt, un rekuperatora vadi zaudē siltumu. Ziemeļu sienā ir ērti izvadīt arī rekuperatora gaisa vadus, jo tā parasti nav galvenā fasāde.
Blakus vannas istabai un virtuvei
Jo tuvāk boilerim ir dušas un virtuves izlietne, jo ātrāk tur pienāk karstais ūdens un jo mazāk siltuma zūd caurulēs. Labākais variants ir, ja tehniskā telpa, pirmā stāva vannas istaba un otrā stāva vannas istaba atrodas vienā vertikālē. Kompaktā divstāvu mājā ar 152 m² un trim vannas istabām ir vērts pārbaudīt tieši to, vai mitrās telpas ir sakrautas viena virs otras. Ja mājā ir pirts, arī tai der būt tuvumā, jo tai vajag ūdeni, trapu un nereti pastiprinātu ventilāciju.
Prom no guļamistabām
Siltumsūkņa kompresors, cirkulācijas sūkņi un rekuperators rada troksni, kas dienā nav dzirdams, bet naktī var traucēt. Neplānojiet tehnisko telpu blakus guļamistabai bez skaņas izolācijas sienā. Tāpat nenovietojiet āra bloku zem guļamistabas loga. Starp tehnisko telpu un guļamistabu labi strādā starptelpa, piemēram, gaitenis, garderobe vai vannas istaba.
Viena telpa vai vairākas vietas: pusotra stāva un divstāvu mājas
Ne vienmēr visu tehniku vajag likt vienā telpā. Pusotra stāva mājā rekuperatoru bieži novieto jumta stāvā, kur gaisa vadus īsā ceļā var aizvest uz augšējām istabām un jumtu. Ar nosacījumu, ka telpa ir siltinātajā daļā, nevis neapsildītajā bēniņu stūrī aiz jumta slīpnes. Tad pirmajā stāvā paliek siltumsūknis, boileris, filtri un sadalne, un pietiek ar 4–5 m².
Mājās ar daudzām guļamistabām uz salīdzinoši nelielas platības, piemēram, piecu guļamistabu mājā ar 159 m², katrs kvadrātmetrs ir svarīgs, tāpēc šis sadalījums var būt izdevīgs. Līdzīgi plānot var arī 170 m² tradicionālā stila mājā ar četrām guļamistabām, kur otrajā stāvā rekuperatoram var atvēlēt nelielu telpu pie kāpnēm. Otrā stāva grīdas apsildes kolektoru parasti novieto nišā otrajā stāvā, nevis velk visus kontūrus uz leju.
Ja mājai ir apsildāma garāža, tehnisko telpu var ievietot starp garāžu un dzīvojamo daļu. Tad iekārtām ir ērta piekļuve no garāžas puses, un troksnis paliek tālu no istabām. Skandināvu stila mājā ar divām guļamistabām un divvietīgu garāžu šāds novietojums ir loģisks, jo garāža aizņem lielu daļu pirmā stāva. Ugunsdrošības prasības starp garāžu un dzīvojamām telpām pārbaudiet ar projektētāju.
Plānojuma kļūdas, ko vēlāk nevar izlabot
- Rekuperators drēbju skapī vai virs piekārtajiem griestiem. Filtrus nemaina laikā, troksnis iet uz istabām, un apkopei jāizjauc mēbeles.
- Boileris gaitenī vai kāpņu telpā. Tam nav trapa, bet drošības vārsts reizēm izlaiž ūdeni. Turklāt gaiteņa platība samazinās.
- Elektrības sadalne zem ūdens caurulēm. Šo jāizplāno kopā ar elektriķi, nevis jāatstāj montāžas brīdim.
- Ūdens attīrīšana bez kanalizācijas. Filtri skalojas ar ievērojamu ūdens daudzumu, un šis ūdens kaut kur jānovada.
- Telpa, kur caurulēm un vadiem nav ceļa uz āru. Ja aiz sienas ir dzīvojamā istaba, nevis ārsiena, rekuperatora vadi šķērsos visu māju.
- Telpa bez savas ventilācijas. Iekārtas izdala siltumu, un bez gaisa apmaiņas telpā vasarā kļūst karsti un mitri.
Lielākās mājās vietas parasti netrūkst, taču kļūdas atkārtojas. Tradicionālā stila 207 m² mājā vai modernā mājā ar četrām guļamistabām tehnisko telpu var atrast pie vējtvera vai garāžas, bet jāpārbauda, vai tā nonāk pareizajā mājas pusē. Ja izvēlētajā plānā tehniskās telpas nav vai tā ir pārāk maza, plānu var pielāgot, pirms to iesniedzat būvvaldē.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai tehnisko telpu var apvienot ar veļas telpu?
Var, un tas bieži ir izdevīgi, jo abām telpām vajag ūdeni, kanalizāciju un trapu. Taču tad pieskaitiet vismaz 2–3 m² veļas mašīnai, žāvētājam un plauktiem, un nodrošiniet labu nosūces ventilāciju, jo mitrums no veļas nedrīkst nonākt pie elektrības sadalnes.
Vai tehniskā telpa jāiezīmē būvprojektā vai paskaidrojuma rakstā?
Telpai jābūt redzamai plānojumā, un iekārtām jāatbilst inženiertīklu risinājumiem projektā. Kāda dokumentācija vajadzīga konkrētajai mājai un cik detalizēti jāapraksta inženiersistēmas, pārbaudiet savā būvvaldē vai ar arhitektu, jo prasības mēdz mainīties.
Vai āra bloku var novietot jebkurā vietā pie mājas?
Labāk tuvu tehniskajai telpai, lai caurules būtu īsas, uz stabila pamata un ar vietu, kur atkausēšanas laikā notecēt ūdenim. Neplānojiet to zem guļamistabu logiem un pie robežas ar kaimiņu mājām. Ja ir šaubas, ražotājs un uzstādītājs norādīs ieteicamos attālumus.
Vai var iztikt bez rekuperatora, lai ietaupītu vietu?
Jaunā energoefektīvā mājā tas reti ir labs risinājums. Bez siltuma atgūšanas grūtāk sasniegt prasīto energoefektivitāti, un hermētiskā mājā ar dabisko ventilāciju bieži ir problēmas ar mitrumu. Rekuperatoram vajag vien 1–1,5 m², tāpēc vietu labāk atrast jau plānojumā.
