Cik eiro gadā prasa jaunas 150 m² mājas apkure Latvijā? Vienam tie ir 500 eiro, citam 1200 eiro. Atšķirību nosaka divas lietas: cik daudz siltuma māja patērē un ar ko šo siltumu ražo. Pirmo izšķir projekts un būvniecības kvalitāte, otro jūsu izvēle starp siltumsūkni, granulām, gāzi un malku. Šis plāns iet cauri visiem lēmumiem secīgi, sākot ar aprēķinu un beidzot ar katlu telpu rasējumā. Cenas ir orientējošas un attiecas uz 2025.–2026. gadu. Pirms līguma slēgšanas tās vienmēr pārbaudiet pie piegādātājiem.
1. solis: aprēķiniet, cik siltuma māja patērēs
Apkures sistēmas izvēle sākas ar mājas gada siltuma patēriņu. Jauna, labi siltināta Pierīgas māja ar rekuperāciju 2025. gadā parasti patērē aptuveni 40–60 kWh/m² gadā telpu apsildei. 150 m² mājai tas ir 6000–9000 kWh. Karstajam ūdenim ģimenei ar diviem bērniem vajag vēl 2500–3500 kWh. Turpmākajos aprēķinos izmantosim vidējo skaitli, 11 000 kWh siltuma gadā.
Elektriskā pirts krāsns un baseins nāk klāt atsevišķi. Ja pirti kurināt katru nedēļu, rēķiniet ar vēl dažiem simtiem kWh gadā.
Laiks: 1–2 nedēļas projektēšanas sākumā. Izmaksas: energoefektivitātes aprēķins jebkurā gadījumā ir daļa no projekta.
2. solis: pārbaudiet, ko pieļauj gandrīz nulles enerģijas prasības
Jaunām ēkām Latvijā jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas (GNEĒ) prasībām. Tās ierobežo neatjaunojamās primārās enerģijas patēriņu un prasa noteiktu atjaunojamās enerģijas daļu. Praksē tas nozīmē sekojošo:
- Siltumsūknis prasībās iekļaujas visvieglāk, jo lielāko daļu siltuma tas ņem no gaisa vai zemes.
- Granulas un malka skaitās atjaunojams kurināmais, tāpēc parasti der. Hermētiskā mājā tomēr jāparedz atsevišķa gaisa padeve katlam.
- Dabasgāze ir fosilais kurināmais. Ar gāzes katlu vienu pašu sasniegt prasības ir grūtāk, tāpēc bieži vajag saules paneļus vai kombināciju ar siltumsūkni. Tas sadārdzina risinājumu.
Konkrētās robežvērtības un aprēķina metodiku pārbaudiet ar savu arhitektu vai energoauditoru, jo noteikumi tiek precizēti. Nav svarīgi, vai būvējat ar būvatļauju vai mazākai mājai iesniedzat paskaidrojuma rakstu: energoefektivitātes daļai jāiekļaujas prasībās jebkurā gadījumā.
3. solis: salīdziniet uzstādīšanas izmaksas
Grīdas apsilde, sadalītāji un ūdens sistēma ir vajadzīgi visiem variantiem, tāpēc tālāk salīdzinām tikai siltuma avotu un ar to saistītos darbus. Orientējošās cenas 2025.–2026. gadā, ar uzstādīšanu:
| Risinājums | Iekārta un uzstādīšana | Papildu izmaksas |
|---|---|---|
| Siltumsūknis gaiss-ūdens | 8000–13 000 EUR | nav vajadzīgs skurstenis |
| Siltumsūknis zeme-ūdens | 15 000–24 000 EUR | urbumi vai kolektors zemē |
| Granulu katls ar degli un tvertni | 6000–9000 EUR | skurstenis 2000–4000 EUR |
| Malkas gazifikācijas katls ar akumulācijas tvertni | 4500–8000 EUR | skurstenis 2000–4000 EUR, malkas nojume |
| Gāzes kondensācijas katls | 2500–4500 EUR | pieslēgums 1500–5000 EUR atkarībā no attāluma |
Gāze ir reāla izvēle tikai tad, ja vads iet gar jūsu zemesgabalu. Daudzos Pierīgas ciemos un lauku teritorijās tā nav.
Laiks: 2–4 nedēļas piedāvājumu savākšanai. Prasiet vismaz trīs piedāvājumus ar vienādu jaudu un vienādu karstā ūdens tvertni.
4. solis: saskaitiet gada ekspluatācijas izmaksas
Rēķinām ar 11 000 kWh siltuma gadā. Elektrības cenu pieņemam 0,20–0,25 EUR/kWh ar sadali un nodokļiem, granulas 280–340 EUR/t, sausu bērza malku 50–70 EUR par steru un gāzi aptuveni 0,07–0,09 EUR/kWh plus pastāvīgos maksājumus.
| Risinājums | Patēriņš gadā | Izmaksas gadā |
|---|---|---|
| Gaiss-ūdens siltumsūknis (SCOP ap 3) | 3500–4000 kWh elektrības | 700–950 EUR |
| Zeme-ūdens siltumsūknis (SCOP ap 4) | 2500–3000 kWh elektrības | 500–700 EUR |
| Granulas | 2,5–2,7 t | 850–1050 EUR ar apkopi |
| Malka | 7–9 steri | 450–650 EUR |
| Dabasgāze | 11 500–12 000 kWh | 900–1200 EUR ar pastāvīgajiem maksājumiem |
Malkai ir vēl viena izmaksu pozīcija. Vasarā karsto ūdeni nav praktiski gatavot ar katlu, tāpēc parasti strādā elektriskais boilers, un tas ir vēl 100–200 EUR gadā. Granulām un malkai klāt nāk arī skursteņslauķa pakalpojumi.
Kompakta vienstāva māja ar vienkāršu jumtu zaudē mazāk siltuma nekā izstiepta. Labs piemērs ir vienstāva māja 150 m² ar divām guļamistabām mūsdienīgā stilā. Arī bungalo 154 m² ar trim guļamistabām un bez garāžas ir vienkāršas formas, un šādam apjomam pietiek ar gaiss-ūdens siltumsūkni.
5. solis: novērtējiet savu laiku, ja izvēlaties malku vai granulas
Malka ir lētākā degviela, bet tā maksā laikā. Tipiska gada slodze 150 m² mājai:
- 8 steru pasūtīšana, izkraušana un sakraušana: 10–15 stundas;
- malkas pienešana un katla kurināšana apkures sezonā (ap 200 dienām) pa 15–20 minūtēm dienā: 50–65 stundas;
- pelnu iznešana un katla tīrīšana: vēl dažas stundas mēnesī.
Kopā sanāk 60–80 stundas gadā. Ja aizbraucat uz nedēļu, kādam jākurina jūsu vietā vai jāieslēdz elektriskā rezerves apsilde. Malkai jāžūst vismaz gadu, tāpēc nojumei jāietilpina divu sezonu krājums, un tie ir 10–15 m² zem jumta.
Granulām darba ir mazāk, ap 15–25 stundām gadā. Tas ir maisu bēršana tvertnē, pelnu iztukšošana un sezonas apkope. Ja granulas iepērkat 15 kg maisos, sanāk ap 170 maisu gadā, kas jānes un jāglabā sausumā.
6. solis: aprēķiniet, kas atmaksājas visātrāk
Salīdzināsim ar gaiss-ūdens siltumsūkni, kas jaunās mājās Latvijā ir izplatītākā izvēle:
- Siltumsūknis pret gāzi. Ja gāzes vads ir blakus, gāzes sistēma sanāk par 2000–4000 EUR lētāka. Siltumsūknis gadā ietaupa 200–350 EUR, tāpēc starpība atmaksājas aptuveni 8–12 gados. Ja vads nav tuvu, siltumsūknis ir lētāks jau no pirmās dienas.
- Siltumsūknis pret granulām. Uzstādīšanas izmaksas ar skursteni ir līdzīgas, bet gada izmaksas siltumsūknim parasti ir zemākas, un darba tam nav. Siltumsūknis uzvar.
- Siltumsūknis pret malku. Malka ietaupa 200–400 EUR gadā. Ja jums ir savs mežs un laiks kurināšanai, tas ir izdevīgi. Ja jārēķina pašu stundas, ietaupījums ir 3–6 EUR stundā.
- Zeme-ūdens pret gaiss-ūdens. Uzstādīšana sanāk par 7000–11 000 EUR dārgāka, bet gadā ietaupa tikai 150–250 EUR. Atmaksāšanās laiks bieži pārsniedz 25 gadus, tāpēc 150 m² mājai šis risinājums reti ir ekonomiski pamatots.
Saules paneļi uz jumta vēl vairāk uzlabo siltumsūkņa bilanci, jo pavasarī un rudenī tie sedz daļu patēriņa.
7. solis: ieplānojiet vietu mājas plānojumā
Šajā solī izvēle pārvēršas kvadrātmetros. Siltumsūknim telpā pietiek ar 3–4 m² tehnisko nišu iekšējam blokam un boilerim. Āra bloku novietojiet tālāk no guļamistabu logiem. Granulu katlam vajag 6–9 m² katlu telpu ar tvertni un ārdurvīm vai ērtu piekļuvi piegādei. Malkas katlam un akumulācijas tvertnei vajag 6–8 m², un katlu telpai labi, ja ir izeja uz āru tuvu malkas nojumei.
Ja izvēlaties cieto kurināmo, ieplānojiet arī skursteni, ideālā gadījumā mājas vidū, kur tas mazāk atdziest. Daudzi skursteni projektē arī tad, ja apkurei ir siltumsūknis, lai būtu kamīns vai krāsns, bet tas ir atsevišķs lēmums.
Vienstāva mājās ar garāžu tehnisko telpu ērti novietot starp garāžu un māju. Tā tas ir 136 m² bungalo ar trim guļamistabām un garāžu divām automašīnām un skandināvu stila vienstāva mājā 177 m² ar četrām guļamistabām. Divstāvu mājām ar kompaktu apjomu, piemēram, divstāvu mājai 159 m² ar piecām guļamistabām vai 152 m² mājai ar trim vannas istabām, ir mazāka ārsienu platība uz kvadrātmetru, tātad zemāks patēriņš.
8. solis: nostipriniet izvēli projektā un pasūtiet uzstādīšanu
Apkures sistēma jāiekļauj būvprojekta vai paskaidrojuma raksta inženiertīklu daļā kopā ar ventilāciju ar rekuperāciju. Gāzes gadījumā laikus pieprasiet tehniskos noteikumus no sadales operatora. Siltumsūkņa gadījumā pārbaudiet, vai pietiek ar esošo elektrības pieslēguma jaudu. Uzstādītājam lieciet aprēķināt jaudu pēc jūsu mājas siltuma zudumiem, nevis pēc platības, jo pārāk jaudīgs siltumsūknis strādā neefektīvi. Pirmajā ziemā vienojieties par vienu regulēšanas vizīti.
Laika grafiks
| Solis | Kad | Ilgums |
|---|---|---|
| Siltuma patēriņa aprēķins | projektēšanas sākumā | 1–2 nedēļas |
| GNEĒ prasību pārbaude | kopā ar arhitektu | 2–4 nedēļas |
| Piedāvājumu salīdzināšana | pirms projekta pabeigšanas | 2–4 nedēļas |
| Gāzes vai elektrības tehniskie noteikumi | projektēšanas laikā | 1–3 mēneši |
| Katlu telpas un skursteņa plānošana | projektā | kopā ar plānojumu |
| Skursteņa izbūve | karkasa vai mūra darbu laikā | 1–2 nedēļas |
| Apkures avota uzstādīšana | pēc grīdas apsildes ieklāšanas | 3 dienas – 2 nedēļas |
| Regulēšana | pirmajā apkures sezonā | 1–2 vizītes |
