Piektdienas vakars. Cepeškrāsnī cepas gaļa, tvaika nosūcējs strādā pilnā jaudā, pie galda bērns cīnās ar matemātiku, bet dīvānā kāds mēģina noskatīties hokeju. Ja tas viss notiek vienā 50 m² lielā telpā, atvērtais plānojums vairs neliekas tik pašsaprotams. Lielākā daļa Pierīgā un laukos būvēto ģimenes māju šodien tiek projektētas ar apvienotu virtuvi, ēdamzonu un dzīvojamo istabu. Tas ne vienmēr ir labākais risinājums. Šeit atbildam uz jautājumiem, kurus ģimenes visbiežāk uzdod, izvēloties pirmā stāva plānojumu.
Vai pilnībā atvērts pirmais stāvs ir piemērots ģimenei ar bērniem?
Jā, ja bērni ir mazi un vecākiem svarīgi viņus redzēt, taču ar gadiem tā priekšrocības sarūk. Kamēr bērns spēlējas uz grīdas, atvērta telpa ļauj gatavot ēst un vienlaikus pieskatīt. Kad bērni sāk mācīties skolā, klausīties mūziku un aicināt draugus, kopīgajā telpā kļūst šauri un skaļi.
Tāpēc labāk domāt par to, kā māja kalpos pēc desmit gadiem, nevis tikai pirmajā gadā. Plānojums, kurā dzīvojamo istabu vēlāk var daļēji norobežot, parasti noveco lēnāk nekā viena liela zāle.
Vai ēdiena smakas izplatīsies pa visu māju?
Izplatīsies, ja virtuve ir atvērta un nosūces risinājums ir vājš. Mūsdienu gandrīz nulles enerģijas mājās būtiska ir ventilācija ar rekuperāciju, un ventilācijas projektētājam jāzina, kur būs plīts, lai nosūces vārsti būtu pareizi izvietoti. Pats rekuperators ar cepšanas tvaikiem netiek galā, tam vajadzīgs atsevišķs tvaika nosūcējs.
Hermētiskā mājā ar ārējo izvadu nosūcējam vajag pieplūdes gaisu, citādi tas vienkārši nevelk vai sāk vilkt gaisu caur kamīna dūmvadu. Recirkulācijas nosūcējs ar ogles filtru ir vienkāršāks, taču smakas novērš vājāk. Šo jautājumu vērts pārrunāt ar ventilācijas speciālistu jau projekta stadijā, nevis tad, kad virtuves mēbeles jau pasūtītas.
Cik skaļa ir atvērta virtuve?
Skaļāka, nekā daudzi gaida, jo cietas virsmas un lieli logi skaņu atstaro. Trauku mazgājamā mašīna, nosūcējs, kafijas automāts un šķīvju šķindoņa dzīvojamā zonā dzirdama visu laiku. Koka karkasa mājā papildus jārēķinās ar to, ka skaņa pa pārsegumu pārvietojas uz otro stāvu.
Palīdz kluss aprīkojums, paklāji, mīksti mēbeļu materiāli un akustiski griestu paneļi. Tomēr visefektīvākais ir attālums: ja dīvāns stāv telpas pretējā galā vai aiz stūra, troksnis traucē krietni mazāk.
Kur bērniem pildīt mājasdarbus?
Daudzās ģimenēs mājasdarbi tiek pildīti pie virtuves galda, tāpēc tam jābūt ar labu dabisko gaismu un pietiekami tālu no plīts. Jaunāko klašu skolēniem patīk mācīties vecāku tuvumā, bet koncentrēties blakus strādājošam televizoram ir grūti.
Labs risinājums ir neliels darba stūris vai mācību niša pie ēdamzonas, ko var norobežot ar plauktu vai stikla sienu. Kompaktā divstāvu mājā, piemēram, 145 m² mājā ar trim guļamistabām, vērts pārbaudīt, vai pie ēdamgalda paliek vieta otram galdam vai vismaz plašai palodzei.
Kā skatīties televizoru, kad kāds gatavo ēst?
Nenovietojiet televizoru tā, lai virtuves darba virsma un ekrāns atrastos vienā rindā ar dīvānu. Tad tas, kas gatavo, redz ekrānu, bet skatītājam fonā skan cepšana. Labāk, ja atpūtas zona veido atsevišķu stūri vai atrodas pāris pakāpienu vai sienas izvirzījuma attālumā.
Ja ģimenē ir aktīvi skatītāji, apsveriet otru, mazāku atpūtas istabu vai kabinetu pirmajā stāvā. Lielākās mājās, piemēram, lauku stila mājā ar četrām guļamistabām, platība ļauj vienu dzīvojamo telpu atvēlēt sarunām un otru televizoram.
Ko darīt, lai viesi neredzētu netīros traukus?
Visvienkāršāk ir paslēpt darba zonu aiz salas ar paaugstinātu malu vai izvietot izlietni tā, lai tā nebūtu redzama no ēdamgalda. Sala ar 15 līdz 20 cm augstu bāra virsmu labi aizsedz darba virsmu, saglabājot telpas atvērtību.
Ja ģimenei patīk uzņemt viesus, garās svētku vakariņas un Jāņu svinības ātri pārliecina, ka slēgta vai pusslēgta virtuve nav vecmodīga. Tā ļauj saimniekiem aizvērt durvis un uz brīdi aizmirst par trauku kalnu.
Kas ir pusatvērts plānojums un vai stikla starpsiena atmaksājas?
Pusatvērts plānojums nozīmē, ka virtuve ir vizuāli saistīta ar dzīvojamo zonu, bet to var norobežot. Populārākais veids ir bīdāma stikla starpsiena, bieži ar plānu melnu metāla rāmi, kas ielaiž gaismu un ikdienā stāv atvērta, bet cepot vai viesu laikā tiek aizvērta.
2025. gadā kvalitatīva bīdāma stikla siena standarta virtuves ailai parasti maksāja vairākus tūkstošus eiro, atkarībā no izmēra, stikla un mehānisma. Lētāka alternatīva ir plašas divviru durvis vai pietiekami plata aila, kurai vēlāk var piemontēt durvis. Galvenais ir paredzēt vietu sienā vai griestos sliedēm jau projektā.
Kad virtuves niša ir labākais risinājums?
Virtuves niša der mazākās mājās, kur katrs kvadrātmetrs ir dārgs. Tā ir atvērta pret dzīvojamo zonu tikai no vienas puses, tāpēc darba virsma, plaukti un tehnika paliek aiz sienām, bet telpa nezaudē saikni.
Kompaktā 133 m² mājā ar garāžu vai tradicionālā 160 m² divstāvu mājā šāda pieeja ļauj izmantot dzīvojamās zonas sienas mēbelēm un logiem. Nišai ir viens trūkums: tajā grūti strādāt diviem cilvēkiem vienlaikus, tāpēc tās dziļumam jābūt vismaz 2,5 līdz 3 m.
Vai vajag palīgvirtuvi vai pieliekamo?
Jā, ja vēlaties atvērtu virtuvi, kurā vienmēr ir kārtība. Palīgvirtuve ir neliela telpa blakus galvenajai virtuvei ar izlietni, krājumu plauktiem, otru ledusskapi vai saldētavu un vietu sīkajai tehnikai. Tur var nolikt netīros traukus, glabāt ievārījumus un dārza ražu, kā arī novietot daļu trokšņainās tehnikas.
Laukos un Pierīgā, kur daudzas ģimenes audzē dārzeņus un taisa krājumus ziemai, šāda telpa ir praktiskāka par vēl vienu guļamistabu. Ideāli, ja tā ir saistīta ar ieeju no saimnieciskās puses vai garāžas, kā tas bieži redzams plašākās mājās, piemēram, mūsdienīgā divstāvu mājā ar divvietīgu garāžu.
Vai atvērts plānojums ir lētāks un siltāks?
Ne vienmēr. Mazāk iekšsienu nozīmē nedaudz mazāk materiālu, bet lielākiem laidumiem bieži vajag stiprākas sijas vai līmētā koka elementus, kas izmaksas atkal palielina. Gāzbetona un koka karkasa mājās tas ir līdzīgi: atvērtība maksā konstrukcijā.
Siltuma ziņā atvērta telpa ar zemgrīdas apkuri un siltumsūkni sasilst vienmērīgi, jo siltais gaiss brīvi cirkulē. Tomēr kamīns vai krāsns ar ūdens apvalku atvērtā telpā mēdz pārkurināt zonu ap sevi. Pārbaudiet aprēķinus ar apkures projektētāju, īpaši ja mājai vajadzīgs gandrīz nulles enerģijas līmenis.
Kā pirms pirkšanas izlasīt divstāvu mājas pirmā stāva plānu?
Izdrukājiet plānu un ar zīmuli "izdzīvojiet" vienu parastu dienu. Šis saraksts palīdz pamanīt problēmas, pirms tās iebetonētas:
- Ceļš ar iepirkumiem. Cik soļu no ārdurvīm vai garāžas līdz ledusskapim? Vai jāiet cauri dzīvojamai istabai?
- Plīts un dīvāns. Vai starp tiem ir vismaz 6 līdz 8 m vai siena? Vai no dīvāna redzama izlietne?
- Ēdamgalds. Vai pie tā sēž visa ģimene un vēl četri viesi? Vai blakus ir logs dienasgaismai mājasdarbiem?
- Iespēja norobežot. Vai virtuves ailu var vēlāk aizvērt ar durvīm vai stikla sienu?
- Kāpnes. Vai tās neiet tieši no virtuves zonas? Atvērtas kāpnes nogādā smakas un troksni uz guļamistabām.
- Glabāšana. Vai ir pieliekamais vai palīgvirtuve, un kur stāvēs putekļsūcējs un gludināmais dēlis?
- Tualete un pirts. Vai viesu tualete nav tieši pie ēdamgalda? Ja pirmajā stāvā ir pirts, vai uz to var aiziet, nešķērsojot virtuvi?
- Tehniskā telpa. Kur būs siltumsūknis un rekuperators, un cik tālu tie ir no guļamistabām?
Piemēram, salīdziniet mūsdienīgu 194 m² māju ar trim guļamistabām un tradicionālu 175 m² māju: līdzīgā platībā pirmā stāva zonas var būt sakārtotas ļoti atšķirīgi. Pirms galīgā lēmuma pārrunājiet izvēlēto plānu ar arhitektu un pārbaudiet aktuālās būvniecības prasības savā pašvaldības būvvaldē.
