Divi vai trīs kilovati. Tik liela bieži ir starpība starp siltumsūkni, ko mājai iesaka "pēc pieredzes", un to, ko parāda aprēķins. Jaunā gandrīz nulles enerģijas mājā šī starpība nav sīkums: tā ietekmē gan iekārtas cenu, gan elektrības rēķinu katru ziemu. Šeit apkopoti biežākie jautājumi, ko uzdod topošie mājas īpašnieki Pierīgā un citviet Latvijā, kad jāizvēlas siltumsūkņa jauda.
Cik kW siltumsūkņa vajag 120, 180 un 250 m² mājai?
Labi siltinātai jaunai mājai ar rekuperāciju Latvijā parasti pietiek ar 3–9 kW atkarībā no platības un formas. Gandrīz nulles enerģijas mājas siltuma slodze aukstākajās dienās bieži ir aptuveni 25–40 W uz apkurināmās platības kvadrātmetru. Vecākās vai vāji siltinātās ēkās šis skaitlis var būt divreiz lielāks, tāpēc kaimiņa padoms "man ir 12 kW, un ir labi" jaunai mājai neder.
| Apkurināmā platība | Aptuvenā apkures slodze | Ar karstā ūdens rezervi |
|---|---|---|
| 120 m² | 3–5 kW | 4–6 kW |
| 180 m² | 4,5–7 kW | 6–8 kW |
| 250 m² | 6–9 kW | 7–10 kW |
Šie ir orientējoši diapazoni 2025.–2026. gada praksei, nevis projektēšanas norma. Precīzu skaitli dod tikai konkrētas mājas siltuma zudumu aprēķins.
Kā aprēķina mājas siltuma slodzi?
Siltuma slodzi aprēķina, saskaitot zudumus caur norobežojošām konstrukcijām, ventilācijas un infiltrācijas zudumus un, ja vajag, rezervi karstajam ūdenim. Katrai sienai, jumtam, grīdai, logam un durvīm reizina tās laukumu ar siltuma caurlaidības koeficientu (U vērtību) un ar temperatūru starpību starp iekštelpu un āru. Klāt nāk aukstuma tilti: pamatu mezgli, balkonu un logu iebūves vietas.
Profesionāls projektētājs to dara pa telpām, nevis visai mājai kopā, jo tas vajadzīgs arī grīdas apkures cilpu vai radiatoru izvēlei. Ja jums piedāvā jaudu, kas izrēķināta tikai no kvadrātmetriem, tas ir tikai minējums.
Kāda āra temperatūra jāņem par pamatu Latvijā?
Aprēķinos izmanto aprēķina āra temperatūru no Latvijas būvklimatoloģijas normatīva, un dažādās vietās tā parasti ir aptuveni no -19 līdz -23 °C. Piejūras rajonos ziemas ir maigākas, Latgalē un Vidzemes augstienē bargākas. Precīzu vērtību savai vietai pārbaudiet spēkā esošajā normatīvā vai pajautājiet projektētājam.
Svarīgi saprast, ka šī ir reta, aukstākā perioda temperatūra. Lielāko sezonas daļu ārā ir no 0 līdz +5 °C, un tad mājai vajag tikai trešdaļu vai pusi no maksimālās jaudas. Tieši tāpēc invertora siltumsūknim jāspēj labi strādāt arī ar mazu jaudu.
Cik daudz siltuma aiznes ventilācija, ja ir rekuperācija?
Ar labu rekuperatoru ventilācijas zudumi samazinās vairākas reizes, bet līdz nullei nenokrīt. Piemēram, 180 m² mājā ar 2,6 m griestiem ir ap 470 m³ gaisa. Ja to apmaina pusi stundā, tie ir ap 235 m³/h, un pie -20 °C ārā bez rekuperācijas zudumi būtu ap 3,3 kW. Ar rekuperatoru, kas atgūst ap 80% siltuma, paliek ap 0,6–0,7 kW.
Tāpēc gandrīz nulles enerģijas mājā ventilācija un siltumsūknis jāprojektē kopā. Ja rekuperatoram ir elektrisks priekšsildītājs pret apledošanu, arī tā patēriņš jāņem vērā, kaut vai rēķinā, ne siltumsūkņa jaudā.
Vai karstajam ūdenim jāpieskaita jauda?
Parasti jā, bet mazāk, nekā daudzi domā. Četru cilvēku ģimene dienā patērē apmēram 150–200 litrus karstā ūdens, un tā uzsildīšanai vajag aptuveni 8–10 kWh. Ja siltumsūknis silda 200 litru boileri ar prioritāti, apkure uz stundu apstājas, un labi siltināta māja to nejūt.
Lielākas rezerves vajag, ja mājā ir vairākas vannasistabas, liela vanna vai grīdas apkure pirts mazgātavā. Pašu pirti parasti silda ar krāsni, nevis ar siltumsūkni, tāpēc to slodzei nepieskaita.
Vai vienstāva un pusotra stāva mājai jauda atšķiras?
Jā, pie vienādas platības vienstāva mājai siltuma zudumi parasti ir nedaudz lielāki, jo tai ir vairāk jumta un grīdas uz kvadrātmetru. Piemēram, vienstāva māja ar 3 guļamistabām un 167 m² pēc slodzes būs tuvu 180 m² kompaktai divstāvu mājai. Savukārt divstāvu māja ar 4 guļamistabām un 179 m² ar kompaktu apjomu var iztikt ar mazāku iekārtu.
Daudz ietekmē arī logu laukums. Lieli stikloti fasādes laukumi uz ziemeļiem palielina slodzi pat tad, ja logi ir trīskāršie. Tas pats attiecas uz karkasa un gāzbetona mājām: materiāls pats par sevi jaudu nenosaka, nosaka siltumizolācijas biezums un mezglu kvalitāte.
Kāpēc uzstādītāji bieži piedāvā lielāku iekārtu?
Tāpēc, ka pārāk liela iekārta uzstādītājam ir mazāks risks nekā pārāk maza. Ja klients ziemā sūdzas par aukstumu, zvanīs uzstādītājam; ja klients maksā vairāk par elektrību, to parasti neviens nesaista ar iekārtas izvēli. Turklāt bieži izmanto vecas īkšķa likumus, kas radīti mazāk siltinātām ēkām.
Vēl viens iemesls ir ražotāju jaudu rindas: ja aprēķins dod 5,5 kW, tuvākie modeļi var būt 6 un 8 kW. Pareizi ir izvēlēties to, kuram pietiek jaudas pie aprēķina temperatūras un kurš ar mazāko jaudu labi strādā rudenī un pavasarī.
Kas notiek, ja siltumsūknis ir par lielu?
Par lielu siltumsūknis siltajākās dienās bieži ieslēdzas un izslēdzas, un tas samazina efektivitāti un saīsina kompresora mūžu. Pat invertora kompresoram ir minimālā jauda; ja mājai vajag 1,5 kW, bet iekārta zemāk par 3 kW nevar, tā strādā īsos ciklos. Katrs starts patērē enerģiju un nolieto kompresoru.
Turklāt lielāka iekārta ir dārgāka iegādē. Papildu kilovati nozīmē lielāku cenu, kuru jūs nekad neizmantosiet. Labi saplānotā sistēmā ar pietiekamu ūdens tilpumu un pareizi iestatītu apkures līkni īscikli ir retums.
Un ja siltumsūknis ir par mazu?
Par mazs siltumsūknis aukstākajās dienās saņem palīdzību no elektriskā sildelementa, un tas silda trīs reizes dārgāk. Siltumsūknis no 1 kWh elektrības ziemā dod 2–3 kWh siltuma, bet sildelements tikai 1 kWh. Ilustrācijai: ja sildelements ziemā patērē 1500 kWh un elektrība ar sadali maksā ap 0,20 EUR/kWh, tie ir ap 300 EUR, kamēr siltumsūknis to pašu siltumu dotu par aptuveni 100–150 EUR.
Neliels sildelements kā rezerve ir normāls, īpaši gaiss-ūdens sistēmām. Problēma rodas, ja tas ieslēdzas nevis dažas dienas gadā, bet katru salnu nedēļu. Pajautājiet, pie kādas āra temperatūras sistēma sāks izmantot sildelementu: labi izvēlētai iekārtai tas ir tuvu aprēķina temperatūrai, nevis pie -5 °C.
Kādus skaitļus no mājas projekta vajag projektētājam?
Projektētājam vajag apkurināmo platību, apsildāmo būvapjomu un visu norobežojošo konstrukciju U vērtības. To var atrast mājas projektā un ēkas energoefektivitātes aprēķinā, kas jaunai mājai ir nepieciešams. Noderīgs arī logu un durvju saraksts ar izmēriem un orientāciju pret debespusēm.
- Apkurināmā platība un telpu augstumi, arī otrā gaisma un jumta stāva slīpās sienas.
- U vērtības sienām, jumtam, grīdai uz grunts, logiem un durvīm.
- Gaisa caurlaidība: plānotā vai izmērītā blīvuma pārbaudes vērtība.
- Ventilācija: gaisa daudzums un rekuperatora efektivitāte.
- Apkures veids: grīdas apkure vai radiatori un turpgaitas temperatūra.
Ja izvēlaties gatavu projektu, piemēram, skandināvu stila vienstāva māju ar 194 m² vai divstāvu fermas stila māju ar 262 m², šie dati jāpielāgo Latvijas siltināšanas risinājumiem jau būvprojekta stadijā.
Kādus jautājumus uzdot apkures projektētājam?
Prasiet aprēķinu, nevis tikai iekārtas nosaukumu. Labs projektētājs uz šiem jautājumiem atbildēs bez aizvainojuma:
- Kāda aprēķina āra temperatūra un iekštelpu temperatūra izmantota?
- Vai siltuma zudumi aprēķināti pa telpām, un vai es varu saņemt šo aprēķinu?
- Kāda ir iekārtas minimālā jauda un vai tā atbilst manas mājas slodzei rudenī?
- Pie kādas āra temperatūras ieslēgsies elektriskais sildelements?
- Kāda ir paredzamā sezonas efektivitāte (SCOP) pie manas turpgaitas temperatūras?
- Vai vajadzīga bufertvertne, vai pietiks ar grīdas apkures ūdens tilpumu?
Pat kompaktai vienstāva mājai ar 176 m² un 3 guļamistabām šīs atbildes palīdzēs izvēlēties iekārtu, kas nebūs ne par lielu, ne par mazu. Normatīvās prasības un energoefektivitātes nosacījumus vienmēr pārbaudiet ar savu arhitektu vai būvvaldi, jo tie laiku pa laikam tiek precizēti.
