Pirmais janvāris jaunajā mājā Pierīgā. Bankas maksājums ir tieši tāds, kādu rādīja kalkulators, bet e-pastā jau gaida elektrības rēķins, atkritumu izvešana, apdrošināšanas atgādinājums un ziņa no pašvaldības par nekustamā īpašuma nodokli. Daudzas ģimenes šos izdevumus novērtē "uz aci" un vēlāk ir pārsteigtas. Tālāk – deviņi izplatīti mīti par mājas uzturēšanu un tas, ko par tiem var droši teikt 2026. gadā.
Mīts: galvenais izdevums ir kredīts, pārējais ir sīkums
Fakts: jaunā, labi siltinātā mājā ar gaiss–ūdens siltumsūkni visi pārējie rēķini kopā gadā viegli sasniedz divus līdz četrus tūkstošus eiro. Zemāk – aptuvens aprēķins četru cilvēku ģimenei Pierīgā, pieņemot, ka elektrība kopā ar sadales maksu un PVN izmaksā ap 0,20–0,25 EUR/kWh (2025.–2026. gada līmenis). Skaitļi ir orientējoši, nevis solījums.
| Izdevumi mēnesī, EUR | 100 m² | 150 m² | 200 m² |
|---|---|---|---|
| Elektrība (apkure, karstais ūdens, sadzīve), gada vidēji | 80–100 | 105–135 | 130–165 |
| Elektrība janvārī | 150–190 | 200–260 | 250–330 |
| Elektrība jūlijā | 55–75 | 70–90 | 80–105 |
| Fiksētā maksa par pieslēguma jaudu | 10–30 | 10–30 | 10–30 |
| Ūdens un kanalizācija vai aka un septiķis | 20–35 | 20–35 | 20–35 |
| Atkritumu izvešana | 10–15 | 10–15 | 10–15 |
| NĪN (gada summa / 12) | 3–15 | 5–20 | 8–30 |
| Mājas apdrošināšana (gada summa / 12) | 12–20 | 15–25 | 18–32 |
| Internets | 20–30 | 20–30 | 20–30 |
| Apkope: filtri, sniegs, sīkie remonti | 10–20 | 12–25 | 15–30 |
| Kopā vidēji mēnesī | 165–265 | 195–315 | 230–370 |
Gadā tas nozīmē aptuveni 2000–3200 eiro mazākai mājai un 2750–4400 eiro lielākai. Šo summu vērts ielikt ģimenes budžetā jau tad, kad izvēlaties projektu, nevis pēc ievākšanās.
Mīts: ar siltumsūkni apkure ir gandrīz par velti
Fakts: siltumsūknis ir izdevīgs, bet ne bezmaksas. Gaiss–ūdens iekārta mūsu klimatā gada vidējā griezumā no vienas kilovatstundas elektrības iegūst apmēram trīs siltuma kilovatstundas, taču stiprā salā šī attiecība krītas, un tieši tad apkure vajadzīga visvairāk. Tāpēc janvāra rēķins mēdz būt trīs reizes lielāks nekā jūlija. Zemes siltumsūknis strādā vienmērīgāk un ziemā patērē mazāk, bet tā uzstādīšana izmaksā ievērojami vairāk, tāpēc atmaksāšanās jārēķina katrai mājai atsevišķi.
Mīts: ja patērē maz elektrības, rēķins būs mazs
Fakts: daļa no elektrības rēķina ir fiksēta un atkarīga no pieslēguma jaudas, nevis no patēriņa. Pat vasarā, kad siltumsūknis gandrīz stāv, šī maksa paliek. Projektēšanas laikā vērts kopā ar inženieri izvērtēt, cik ampēru tiešām vajag: siltumsūknis ar elektrisko rezerves sildītāju, indukcijas plīts un elektroauto lādētājs prasa vairāk, bet "ar rezervi" pasūtīts pieslēgums maksā katru mēnesi gadiem ilgi. Aktuālos tarifus pārbaudiet pie sadales sistēmas operatora.
Mīts: divreiz lielāka māja nozīmē divreiz lielākus rēķinus
Fakts: lielākā daļa izdevumu – internets, atkritumi, ūdens, fiksētā elektrības maksa – no platības nemaz nav atkarīgi. Ar platību aug apkure, nodoklis un apdrošināšana, bet arī tie ne lineāri. Svarīgāka ir mājas forma: jo kompaktāks apjoms un mazāk stūru, jo mazāk siltuma aiziet caur sienām un jumtu. Piemēram, kompakta 124 m² māja ar trim guļamistabām ziemā patērēs krietni mazāk nekā izstiepta tāda paša lieluma ēka. Ļoti ekonomisks variants ir dvīņu māja ar 148 m² katrā pusē – kopīgā siena nozīmē, ka viena no lielākajām ārsienām vispār nezaudē siltumu.
Vienstāva mājai, piemēram, 144 m² bungalo ar visu vienā līmenī, ir lielāks jumts un pamati uz kvadrātmetru nekā pusotra stāva mājai, tāpēc tur īpaši svarīga laba siltumizolācija tieši šajās vietās.
Mīts: energoefektivitātes klase ir tikai formalitāte būvatļaujai
Fakts: jaunajām mājām jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, bet arī šo prasību robežās izpildījums atšķiras. Ja 150 m² mājas apkures vajadzība ir, teiksim, 40 kWh/m² gadā, nevis 70 kWh/m², starpība ir ap 4500 kWh siltuma, kas ar siltumsūkni nozīmē aptuveni 300–350 eiro gadā. Trīsdesmit gados tā ir summa, par kuru var nopirkt jaunu auto. Liela daļa atšķirības rodas būvlaukumā: gaisa necaurlaidība, aukstuma tilti ap logiem un pamatiem, rūpīgi ieklāta izolācija. Gaisa necaurlaidības tests pirms apdares darbiem ir lēts veids, kā to pārbaudīt.
Mīts: sava aka un septiķis nozīmē, ka ūdens ir bez maksas
Fakts: rēķina no ūdenssaimniecības nav, bet izdevumi paliek. Sūknis patērē elektrību, Latvijā bieži sastopamais dzelzs saturs un cietība prasa filtrus un mīkstinātāju ar regulāru reaģentu vai patronu maiņu, un ik pa laikam vērts veikt ūdens analīzes. Septiķis jāiztukšo, un pašvaldības var prasīt pierādījumus par to, ka tas darīts. Bioloģiskajai attīrīšanas iekārtai vajadzīga elektrība un apkope. Kopā gadā tas parasti ir vairāki simti eiro, tāpēc aka ar septiķi bieži izmaksā līdzīgi kā centralizētais pieslēgums ciematā.
Mīts: nekustamā īpašuma nodoklis par māju sagraus budžetu
Fakts: NĪN aprēķina no kadastrālās vērtības, kas parasti ir zemāka par tirgus cenu, un likmi noteiktās robežās nosaka pašvaldība. Daudzos novados ir atvieglojumi, piemēram, deklarētajiem iedzīvotājiem vai ģimenēm ar bērniem. Ģimenes mājai gada summa bieži ir no dažiem desmitiem līdz dažiem simtiem eiro, bet tā var atšķirties pat starp kaimiņu pagastiem, tāpēc pirms zemes iegādes paskatieties savas pašvaldības saistošos noteikumus. Apdrošināšana jaunai mājai parasti izmaksā vairāk nekā nodoklis – izvēlieties polisi, kas sedz arī inženiertīklus un iekārtas.
Mīts: rekuperācija un siltumsūknis strādā paši, apkope nav vajadzīga
Fakts: ventilācijas iekārtas ar rekuperāciju filtri jāmaina vairākas reizes gadā – putekļainā vietā vai pie lauku ceļa biežāk –, un viens komplekts maksā dažus desmitus eiro. Siltumsūknim vērts regulāri veikt profesionālu apkopi. Lauku mājai jāpieskaita arī sniegs: garāks piebraucamais ceļš nozīmē vai nu sniega pūtēju, vai sarunu ar kaimiņu ar traktoru. Tāpēc plānojot vērts domāt, kur māja atradīsies uz zemes gabala: plaša vienstāva 202 m² māja ar divvietīgu garāžu dziļi zemes gabalā prasīs vairāk tīrīšanas nekā tā, kas novietota tuvāk ielai.
Mīts: dzīvoklis Rīgā vienmēr ir lētāks par māju
Fakts: uz kvadrātmetru jauna māja bieži ir lētāka. Sērijveida 60 m² dzīvoklī ziemas mēneša kopējais rēķins – centralizētā siltumapgāde, apsaimniekošana, ūdens, elektrība un atkritumi – 2024.–2025. gadā nereti bija 150–250 eiro, kas ir 2,5–4 eiro par m². Jaunā 150 m² mājā tajā pašā mēnesī var sanākt ap 300–400 eiro jeb 2–2,7 eiro par m². Kopsumma mājai ir lielāka, jo lielāka ir platība, bet ģimene par šo naudu iegūst divreiz vairāk telpas, savu dārzu un kontroli pār izdevumiem. Ja salīdzināt ar jaunu projektu dzīvokli, starpība ir mazāka.
Mīts: tikai lielai mājai ir vērts domāt par uzturēšanu
Fakts: jo mazāka māja, jo lielāku daļu rēķinā veido fiksētie izdevumi, tāpēc arī 100 m² mājai mēnesī būs vismaz 160–170 eiro. Savukārt 200 m² un lielākām mājām, piemēram, 255 m² vienstāva mājai ar četrām guļamistabām, katrs procents energoefektivitātes nozīmē jau jūtamu naudu. Pusotra stāva 188 m² māja ar četrām guļamistabām vai 163 m² māja ar stāvu jumtu un divām dzīvojamām līmeņiem ļauj iegūt vietu lielai ģimenei bez liekiem kvadrātmetriem, kas jāapsilda.
Ikmēneša mājas izmaksas nosaka trīs lietas: platība, forma un būvniecības kvalitāte. Pirms projekta izvēles saskaitiet gaidāmos rēķinus tikpat rūpīgi kā kredīta maksājumu, pārbaudiet savas pašvaldības nodokļa likmes un atvieglojumus, un ar arhitektu vai energoauditoru izrēķiniet konkrētās mājas apkures vajadzību. Tā ģimenes budžets būs reāls jau no pirmās ziemas.
