Jūlija vakars Pierīgā. Lejā, dzīvojamā istabā, ir patīkami 23 grādi, bet guļamistabā zem jumta termometrs rāda 27, un logs vaļā tikai ielaiž odus. Daudzi, kas uzbūvējuši jaunu māju ar gaiss-ūdens siltumsūkni, tieši pirmajā vasarā sev jautā: vai tā pati iekārta, kas ziemā silda grīdas, nevarētu arī dzesēt? Var, taču ne katra iekārta un ne katrā telpā vienlīdz labi. Visvieglāk to izlemt projekta stadijā, kad vēl var mainīt apkures loku sadalījumu, cauruļu izolāciju un paredzēt vietu fankoiliem. Šeit ir septiņas idejas, kas palīdz vasaras dzesēšanu iebūvēt mājā jau no paša sākuma.
1. Reversīvs siltumsūknis: lēmums, ko pieņem, izvēloties iekārtu
Lai siltumsūknis dzesētu, tam jāspēj darboties pretējā virzienā, proti, jābūt reversīvam. Daudzi mūsdienu gaiss-ūdens modeļi to jau prot, bet funkcija ne vienmēr ir aktivizēta vai atbalstīta vadības blokā, tāpēc tas jāpārbauda specifikācijā. Pati iekārta parasti nesadārdzinās daudz. Naudu prasa viss pārējais: mitruma sensori, vadība pa zonām, fankoili, izolētas caurules un kondensāta novadīšana. Pēc 2025.–2026. gada piedāvājumiem vidēja izmēra ģimenes mājā tas uzstādīšanas tāmei parasti pieliek aptuveni 1500–5000 EUR, atkarībā no zonu un fankoilu skaita. Kompaktā mājā, piemēram, mūsdienīgā divstāvu projektā ar trim guļamistabām uz 132 m², summa paliks tuvāk apakšējai robežai, jo loku un telpu ir maz.
2. Grīdas dzesēšana pirmajā stāvā: maigi, klusi un bez caurvēja
Ja pirmajā stāvā jau ir ūdens grīdas apsilde, vasarā pa tām pašām caurulēm var laist 17–20 °C ūdeni. Grīdu nedrīkst atdzesēt zem rasas punkta, tāpēc jauda ir neliela, aptuveni 20–40 W uz kvadrātmetru. Ar to pietiek, lai noņemtu karstuma virsotni dzīvojamā istabā un virtuvē, it īpaši zem flīzēm vai plānas grīdas seguma. Bieza parkete un lieli paklāji efektu manāmi samazina. Jo vairāk grīdas laukuma ir dienas zonā, jo labāk tas strādā. Tāpēc šī ideja labi der tādam projektam kā 199 m² māja divos stāvos ar četrām guļamistabām, kur plašais pirmais stāvs kalpo par lielu, vienmērīgi vēsu virsmu.
3. Mansarda guļamistabas: kāpēc grīda tur netiek galā
Pusotra stāva mājās Latvijā guļamistabas bieži atrodas zem jumta slīpnēm, un tieši tur vasarā ir viskarstāk. Siltais gaiss ceļas uz augšu, saule silda jumtu, un vēsa grīda pie kājām gandrīz neko nemaina pie griestiem. Tāpēc otrajam stāvam labāk paredzēt fankoilus: vienu gaitenī vai pa vienam katrā guļamistabā. Tie strādā ar aukstāku ūdeni, apmēram 7–12 °C, tāpēc var izdalīt kondensātu. Vajag drenāžu un caurules ar slēgtu šūnu izolāciju, citādi pilēs no griestiem. Kompaktā trīs guļamistabu mājā uz 100 m² ar diviem līmeņiem viens labi novietots fankoils augšējā gaitenī un atvērtas durvis naktī bieži jau dod jūtamu atšķirību.
4. Rasas punkta kontrole katrā zonā
Latvijas vasaras ir mitras. Pēc lietus pērkona dienā rasas punkts var pakāpties līdz 16–18 °C, un tad vēsa grīda kļūst slidena vai sāk mitrumu uzsūkt koka segums. Risinājums ir mitruma un temperatūras sensori zonās un vadība, kas automātiski paaugstina turpgaitas temperatūru, tiklīdz gaiss kļūst par mitru. Vannas istabu lokus vasarā labāk izslēgt pavisam. Tas ir īpaši svarīgi mājās ar vairākām sanitārajām telpām, piemēram, tradicionālā 140 m² projektā ar divarpus vannas istabām. Tur katrs mitrais mezgls ir atsevišķa zona, kuru vadība nedrīkst aizmirst.
5. Rekuperācija ar vasaras apvadu un dzesēšanas sekciju
Gandrīz nulles enerģijas mājā mehāniskā ventilācija ar rekuperāciju ir praktiski obligāta, un vasarā tā var palīdzēt divējādi. Pirmkārt, ar bypass jeb apvadu, kas naktī ielaiž vēso āra gaisu, nesildot to ar siltummaini. Otrkārt, pieplūdes kanālā var iebūvēt ūdens dzesēšanas sekciju, kas pieslēgta siltumsūknim. Tā gaisu vienlaikus atvēsina un nedaudz izžāvē, un vēsums nonāk katrā istabā, kur ir pieplūdes reste. Lielā ģimenes mājā ar daudzām guļamistabām, kā mūsdienīgajā 237 m² projektā ar piecām guļamistabām, tas ir veids, kā sasniegt visas telpas bez fankoila katrā no tām. Jāatceras gan, ka gaisa plūsma ir neliela, tāpēc tas ir papildinājums, nevis pilnvērtīgs kondicionieris.
6. Tehniskā telpa ar rezervi bufertvertnei un drenāžai
Dzesēšanas sistēma prasa vairāk vietas, nekā šķiet: bufertvertni, papildu sūkņus un vārstus, kondensāta novadīšanu un biezāk izolētas caurules. Ja tehniskā telpa uzzīmēta kā šaurs nišas skapis, tas viss tur nesatilps. Mājas ar pagrabu šeit ir priekšrocībā. Piemēram, četru guļamistabu mājā ar pagrabstāvu tehniku var izvietot zem zemes, kur ir vēss, kur ir pieejama kanalizācija kondensātam un kur sūkņu troksnis netraucē guļamistabām. Bez pagraba vismaz 5–6 m² tehniskajai telpai pirmajā stāvā ir saprātīgs minimums.
7. Jumts saules paneļiem un ēnojums logiem
Cik izmaksā vasaras dzesēšana? Labi siltinātā 150–200 m² mājā siltumsūknis sezonā patērē aptuveni 200–600 kWh elektrības, atkarībā no logu orientācijas, ēnojuma un tā, cik vēsu jūs vēlaties. Ar elektrības cenu, kas 2025. gadā kopā ar sadales tarifu parasti bija 0,15–0,25 EUR par kWh, tas ir apmēram 30–150 EUR vasarā. Šo summu labi sedz saules paneļi: Latvijā viens uzstādītās jaudas kilovats gadā saražo aptuveni 900–1000 kWh, lielāko daļu no aprīļa līdz septembrim, tieši tad, kad vajadzīga dzesēšana. Tāpēc dzesēšana kļūst par ērtu veidu, kā izlietot pašu saražoto enerģiju, nevis to atdot tīklā. Vienkāršs jumta siluets ar lielu, nepārtrauktu slīpni atvieglo paneļu izvietošanu. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc skandināvu stila projekts ar divām guļamistabām uz 183 m² ir pateicīgs saules enerģijai. Taču lētākais kilovats ir tas, kuru nav jātērē: ārējās žalūzijas vai jumta pārkare virs rietumu un dienvidu logiem samazina karstumu vēl pirms siltumsūknis vispār ieslēdzas.
Gaiss-ūdens siltumsūknis vasarā nekļūs par jaudīgu kondicionieri, un nevajag to no tā gaidīt. Ar reversīvu iekārtu, rasas punkta kontroli, fankoilu mansardā un saules paneļiem uz jumta tas tomēr var uzturēt mājā patīkamus 23–24 grādus par dažiem desmitiem eiro sezonā. Visi šie risinājumi ir lētāki un vienkāršāki, ja par tiem padomā pirms apkures cauruļu ieklāšanas. Pārrunājiet dzesēšanu ar arhitektu un apkures projektētāju jau tad, kad izvēlaties projektu, un pārbaudiet aktuālās energoefektivitātes prasības savā pašvaldības būvvaldē.
