Jūlija pēcpusdienā kolektoru loks uz jumta var uzsildīt 300 litru tvertni līdz 70 grādiem, un neviens nezina, kur likt pārpalikumu. Decembrī tie paši kolektori dod tik maz siltuma, ka dušas ūdeni pilnībā silda siltumsūknis. Šī pretruna ir būtiska, ja jāizvēlas starp saules kolektoriem un saules paneļiem, kas darbina siltumsūkņa boileri.
Pirms desmit gadiem saules kolektori bija pašsaprotama izvēle zaļi domājošam mājas būvētājam. Šodien jaunā mājā jau ir gaiss-ūdens siltumsūknis, rekuperācija un bieži arī saules paneļi uz jumta. Tāpēc jautājums ir šāds: vai kolektoru sistēma vēl dod ko tādu, ko paneļi un siltumsūknis nevar? Zemāk ir septiņas plānošanas idejas, un katrā ir projekts, kas palīdz ieraudzīt atbildi.
1. Vispirms saskaitiet, cik daudz karstā ūdens patērē ģimene
Četru cilvēku ģimenei gadā karstā ūdens sildīšanai parasti vajag aptuveni 2500–3500 kWh siltuma. Siltumsūkņa boileris ar lietderības koeficientu ap 2,5–3,5 no tīkla vai paneļiem ņem tikai trešdaļu no šī daudzuma elektrības. Ja ietaupāmā summa ir tik maza, kolektoru sistēmai, kas 2025. gadā ar montāžu parasti maksāja 3000–5000 EUR, atmaksāties ir grūti. Kompaktā ģimenes mājā, piemēram, divstāvu mājā ar 193 m² un vienu pilnu vannas istabu, karstā ūdens patēriņš ir mērens. Tur pilnīgi pietiek ar siltumsūkņa boileri vai ar apkures siltumsūkni un parastu tvertni.
2. Paneļi strādā visu gadu, kolektori tikai vasarā
Latvijā viens saules paneļu kilovats gadā parasti saražo apmēram 900–1050 kWh. Lielākā daļa no tā nāk no maija līdz septembrim, taču arī pavasarī un rudenī ražošana ir ievērojama. Elektrību var izmantot visam: veļas mašīnai, ventilācijai, apkurei un karstajam ūdenim. Kolektora siltumu var izmantot tikai karstajam ūdenim, un tad, kad tvertne ir pilna, sistēma vienkārši apstājas. Tipiskā divstāvu ģimenes mājā, piemēram, četru guļamistabu projektā ar 251 m², loģiskāk ir likt paneļus uz jumta un elektrības pārpalikumu dienā novirzīt uz boileri. Tā jūs palielināt pašpatēriņu, jo pārdot pārpalikumu tīklā ir maz izdevīgi.
3. Pagrabs ir laba vieta lielai tvertnei
Kolektoru sistēmai vajag bivalento boileri ar diviem siltummaiņiem. Ģimenei parasti der 300–500 litru tvertne: tas ir 1,5–2 reizes vairāk par dienas patēriņu, lai varētu uzkrāt saulaina dienas siltumu vakaram un nākamajam rītam. Šāda tvertne ir ap 70 cm diametrā un līdz diviem metriem augsta. Blakus vēl jābūt sūkņu grupai, izplešanās traukam un vietai apkopei. Projektā ar pagrabu, piemēram, tradicionālā mājā ar 255 m² un pazemes stāvu, šim aprīkojumam var atvēlēt atsevišķu tehnisko telpu, un tā neaizņem vietu dzīvojamajos stāvos. Mājā bez pagraba tehniskās telpas izmēri jāplāno jau skicē, nevis pēc tam, kad sienas ir uzbūvētas.
4. Garš dienvidu jumts der abiem, bet ne vienlaikus
Vienstāva mājai ar plašu jumta plakni ir priekšrocība, jo uz tās var izvietot gan paneļus, gan kolektorus. Tomēr jumta laukums ir ierobežots. Katrs kvadrātmetrs, ko aizņem kolektors, ir laukums, ko vairs neaizņem panelis. Projektā, kā zemā vienstāva mājā ar 304 m² un horizontālām līnijām, dienvidu slīpums var nest ievērojamu paneļu jaudu. Ja ģimene tomēr grib kolektorus, tos labāk novietot jumta daļā tuvāk tehniskajai telpai, lai caurules būtu īsas un siltuma zudumi mazi.
5. Liela ģimene ir galvenais iemesls izvēlēties kolektorus
Situācija mainās, kad mājā dzīvo pieci, seši vai vairāk cilvēki un katru rītu notiek vairākas dušas pēc kārtas. Vasarā šāda ģimene patērē visu, ko kolektori saražo, un sistēma strādā ar pilnu atdevi, nevis stāv karsta un dīkā. Piemēram, vienstāva mājā ar piecām guļamistabām vai trīsstāvu mājā ar četrām vannas istabām karstā ūdens patēriņš var būt divreiz lielāks nekā vidusmēra ģimenei. Te 6–8 m² kolektoru un 500 litru tvertne var vasarā segt gandrīz visu karstā ūdens vajadzību, bet gadā aptuveni pusi.
6. Pirts un baseins pārvērš pārkaršanu par priekšrocību
Kolektoru lielākā problēma Latvijas vasarā ir stagnācija. Kad tvertne ir pilna un ģimene ir aizbraukusi atvaļinājumā, šķidrums kolektoros var uzkarst virs 150 grādiem. Glikols tad noveco, blīves cieš, un sistēmai vajag regulāru apkopi. Risinājumi ir drenāžas sistēma, kas iztukšo kolektorus, vai siltuma novadīšana citur. Ja mājai ir baseins vai pirts ar dušām un atpūtas telpu, pārpalikums kļūst noderīgs: baseina ūdens vasarā var uzņemt visu lieko siltumu. Plašā villā, kā trīsstāvu projektā ar 646 m² un sešām guļamistabām, pagrabā ir vieta gan atpūtas zonai, gan baseina tehnikai. Šādā mājā kolektori atmaksājas daudz labāk nekā parastā ģimenes mājā.
7. Vasaras māja laukos dzīvo saules ritmā
Ja lauku māja tiek izmantota galvenokārt no maija līdz septembrim, ģimene tur dzīvo tieši tad, kad kolektori ražo visvairāk. Ziemā māja ir slēgta un apkure darbojas minimālā režīmā, tāpēc zemā ražošana ziemā nav problēma. Šādai mājai, piemēram, vienstāva lauku mājai ar plašu verandu un četrām guļamistabām, kolektori ar drenāžas sistēmu ir vienkāršs veids, kā vasarā dabūt karstu ūdeni dušām un pirtij. Tomēr jāatceras, ka sistēma, kas ziemā stāv, prasa rūpīgu iztukšošanu vai salturīgu siltumnesēju.
Kopumā Latvijā jaunai ģimenes mājai noklusējuma izvēle šodien ir saules paneļi un siltumsūknis, jo tie strādā visu gadu un palīdz sasniegt gandrīz nulles enerģijas ēkas prasības. Kolektori joprojām ir izdevīgi, ja ģimene ir liela, mājā ir pirts vai baseins, vai māja tiek izmantota galvenokārt vasarā. Pirms lēmuma aprēķiniet patēriņu, rezervējiet vietu tehniskajai telpai un pārrunājiet energoefektivitātes aprēķinu ar arhitektu vai energoauditoru, jo prasības un atbalsta nosacījumi var mainīties.
