Apmēram desmit tūkstoši eiro. Tik bieži vien ir starpība starp gaiss–ūdens siltumsūkni ar ūdens grīdas apsildi un pāris infrasarkanajiem paneļiem pie griestiem vai elektriskajiem sildkabeļiem zem flīzēm. Mazas mājas īpašniekam, kurš būvē 60–100 m² māju Pierīgā vai laukos, šī summa izklausās pārliecinoši. Tomēr lēmums par apkuri ietekmē ne tikai būvniecības tāmi. Tas nosaka arī elektrības rēķinus nākamajiem divdesmit gadiem un to, vai projekts vispār izturēs gandrīz nulles enerģijas ēkas (GNEĒ) prasības. Tālāk ir septiņas lietas, kas jāzina, pirms atsakāties no siltumsūkņa.
1. Kāpēc tiešā elektroapkure vispār šķiet loģiska
Mūsdienīga, labi siltināta maza māja patērē ļoti maz siltuma. Koka karkasa vai gāzbetona māja ar biezu siltumizolāciju, kvalitatīviem logiem un ventilāciju ar rekuperāciju bieži vien iztiek ar 3–5 kW apkures jaudu pat salā. Tik mazai slodzei siltumsūknis ar buferi, ūdens kontūriem un kolektoriem šķiet pārspīlēts risinājums. Tiešā elektroapkure ir vienkārša. Tai nav kustīgu daļu, nav jāveic apkope, un nav āra bloka, kas trokšņo zem guļamistabas loga.
Šī loģika ir pareiza, bet tikai līdz brīdim, kad sākat skaitīt kilovatstundas un primāro enerģiju. Abas tēmas ir aplūkotas tālāk.
2. Uzstādīšana: cik patiesībā var ietaupīt
2026. gada cenās infrasarkanie paneļi 80 m² mājai kopā ar termostatiem un elektroinstalāciju parasti izmaksā aptuveni 1500–3500 EUR. Elektriskie sildpaklāji vai kabeļi visā grīdas platībā izmaksā vairāk, orientējoši 30–60 EUR par m² ar termoregulatoriem, tātad 2500–5000 EUR. Gaiss–ūdens siltumsūknis ar ūdens grīdas apsildi un karstā ūdens tvertni tādai pašai mājai bieži vien izmaksā 10 000–16 000 EUR. Gaiss–gaiss siltumsūknis ir lētāka alternatīva, aptuveni 2000–4000 EUR par vienu iekšējo bloku.
Ir jārēķinās arī ar slēptajām izmaksām. Tiešajai elektroapkurei vajag lielāku pieslēguma jaudu, un par lielāku ampēru skaitu ir jāmaksā gan vienreizējā pieslēguma maksa, gan ikmēneša fiksētā daļa sadales rēķinā. Pirms izvēles pārbaudiet sava sadales tīkla operatora aktuālos tarifus.
3. Ekspluatācija: rēķins, kas atnāk katru ziemu
Pieņemsim, ka 80 m² mājai apkurei gadā vajag 4000–6000 kWh siltuma. Ar tiešo elektroapkuri 1 kWh elektrības dod 1 kWh siltuma. Ja kopējā elektrības cena ar sadali un nodokļiem 2026. gadā ir ap 0,20–0,28 EUR/kWh, apkure izmaksā aptuveni 800–1700 EUR gadā. Siltumsūknis ar sezonas efektivitāti ap 3 to pašu siltumu saražo no trīsreiz mazāka elektrības daudzuma, tātad apkure izmaksā aptuveni 270–560 EUR gadā. Tam jāpieskaita karstais ūdens. Ar parastu elektrisko boileri tas ir vēl pāris tūkstoši kWh gadā, kas arī ir jāapmaksā.
Starpība ir vairāki simti eiro katru gadu. Tātad ietaupījums uzstādīšanā atmaksājas aptuveni 10–20 gadu laikā atkarībā no elektrības cenas un tā, cik labi māja ir siltināta. Jo mazāka māja un jo mazāks siltuma patēriņš, jo lēnāk siltumsūknis atpelna savu cenu.
4. Primārā enerģija: kāpēc aprēķinā elektrība "sver" vairāk
GNEĒ aprēķinā netiek skaitītas kilovatstundas uz skaitītāja. Tiek skaitīta neatjaunojamā primārā enerģija, proti, cik daudz enerģijas avotu bija jāizlieto, lai šī elektrība nonāktu līdz jūsu mājai. Tīkla elektrībai pārrēķina koeficients ir lielāks par vienu. Katra apkurei patērētā kilovatstunda aprēķinā kļūst lielāka, nekā tā ir uz skaitītāja.
Siltumsūknis šajā aprēķinā ir izdevīgāks, jo lielāko daļu siltuma tas paņem no āra gaisa vai zemes, un šo daļu uzskata par atjaunojamu. Tiešā elektroapkure šādu priekšrocību nedod. Tāpēc projekts ar infrasarkanajiem paneļiem sāk aprēķinu ar būtiski sliktāku rezultātu, un pārējai mājai tas ir jākompensē.
5. Vai šāda māja var izturēt GNEĒ prasības
Var, bet ar nosacījumiem. Pirmkārt, siltuma patēriņam jābūt ļoti zemam. Tas nozīmē biezāku siltumizolāciju sienās, jumtā un grīdā, rūpīgi atrisinātus aukstuma tiltus, labu gaisa necaurlaidību un ventilāciju ar efektīvu rekuperāciju. Otrkārt, gandrīz vienmēr būs vajadzīga vietējā atjaunojamā enerģija, visbiežāk saules paneļi uz jumta. Treškārt, svarīga ir pati mājas forma. Kompakta vienstāva māja ar vienkāršu jumtu zaudē mazāk siltuma nekā izstiepta ēka ar daudziem stūriem.
Labs piemērs ir kompakta skandināvu stila māja ar trim guļamistabām 80 m² platībā. Tās vienkāršais taisnstūra plāns ļauj samazināt ārsienu laukumu. Vēl mazākai saimniecībai der 50 m² moderna māja ar divām guļamistabām, kurā siltuma slodze ir tik maza, ka tiešās elektroapkures zaudējumi naudā ir pieticīgi. Precīzās prasības ļoti mazām ēkām un aktuālos aprēķina koeficientus pārbaudiet savā būvvaldē vai pie arhitekta, kurš sagatavo energoefektivitātes aprēķinu. Tieši šis aprēķins izšķirs, vai projekts tiks saskaņots.
6. Komforts: paneļi un grīda nav viens un tas pats
Infrasarkanie paneļi silda virsmas un cilvēkus, nevis gaisu. Zem paneļa ir patīkami silts, bet istabas tālākajos stūros var būt vēsāk, un grīda paliek tik silta, cik silts ir gaiss telpā. Paneļi labi der telpām, kurās uzturas īslaicīgi, vai kā papildu siltuma avots. Ja tie ir vienīgā apkure visā mājā, tie jāizvieto rūpīgi, ņemot vērā mēbeles, griestu augstumu un logu novietojumu.
Elektriskā grīdas apsilde dod vienmērīgāku siltumu un siltu grīdu, ko Latvijā novērtē it īpaši vannas istabā un priekšnamā. Tās trūkums ir laiks, kas vajadzīgs, lai sasildītu betona klona slāni. Tāpēc tā lēnāk reaģē uz laikapstākļu maiņām un ir mazāk piemērota, ja māju apdzīvo tikai nedēļas nogalēs. Daudzi izvēlas kombināciju: sildkabeļus mitrajās telpās un paneļus vai gaiss–gaiss siltumsūkni dzīvojamās telpās. Piemēram, 65 m² bungalo ar divām guļamistabām ir tik kompakts, ka vienu gaiss–gaiss bloku dzīvojamajā zonā var papildināt ar elektrisko grīdas apsildi vannas istabā.
7. Saules paneļi: kāpēc tie palīdz aprēķinā, bet ne decembrī
5 kW saules elektrostacija uz jumta 2026. gadā parasti izmaksā aptuveni 5000–7500 EUR. Latvijā tā gadā var saražot ap 4500–5000 kWh. Uz papīra tas izskatās ideāli, jo saražotais apjoms ir aptuveni tāds pats kā tiešās elektroapkures gada patēriņš. Turklāt GNEĒ aprēķinā vietējā ražošana samazina neatjaunojamās primārās enerģijas rādītāju. Tieši tāpēc daļa īpašnieku izmanto šo shēmu, lai projekts izturētu pārbaudi bez siltumsūkņa.
Realitāte ir mazāk patīkama. Lielāko daļu elektrības paneļi saražo no aprīļa līdz septembrim, bet apkure vajadzīga no oktobra līdz martā, kad saule spīd maz. Tas, cik izdevīgi ir nodot vasaras pārpalikumu tīklā un vēlāk to izmantot, atkarīgs no aktuālajiem norēķinu noteikumiem un elektrības tirgotāja līguma. Šie noteikumi pēdējos gados ir mainījušies, tāpēc pirms investīcijas tos pārbaudiet. Lielākam vienstāva jumtam, piemēram, 93 m² mūsdienīgai mājai ar vienkāršu divslīpju jumtu, uz dienvidu puses ir daudz vietas paneļiem. Tas palīdz arī tad, ja vēlāk izlemjat uzstādīt siltumsūkni.
Ja plānojat nedaudz lielāku māju, aprēķins kļūst vēl stingrāks. 90 m² skandināvu stila bungalo ar plašu dzīvojamo zonu vai 85 m² māja ar trim guļamistabām un papildu tualeti gadā patērēs jūtami vairāk siltuma. Pie šādas platības siltumsūkņa priekšrocība naudā un primārajā enerģijā kļūst grūti apstrīdama.
Ko no tā secināt
Tiešā elektroapkure nav aizliegta un nav arī muļķīga. Ļoti mazā, izcili siltinātā mājā līdz aptuveni 60 m² vai mājā, ko izmanto tikai daļu gada, tā var būt saprātīga izvēle, īpaši kopā ar saules paneļiem. Ja māja ir 80–100 m² un tajā dzīvos visu gadu, ietaupījums uzstādīšanā parasti pazūd ekspluatācijas rēķinos, un GNEĒ aprēķinu būs grūtāk izturēt. Pirms lēmuma lūdziet arhitektam vai energoauditoram aprēķināt abus variantus jūsu konkrētajam projektam. Tad redzēsiet, kurš no tiem atmaksājas un kurš tiks saskaņots.
