Zemes gabals Pierīgā maksā par trešdaļu mazāk nekā kaimiņu gabali. Tam ir ērta piebraukšana, un elektrība ir tepat. Taču pāri gabala vidum stiepjas gaisvadu līnija, un stabs stāv tieši tur, kur vislabāk derētu māja. Daudzi pircēji domā, ka līniju vēlāk varēs vienkārši pārcelt. Tas ir iespējams, bet tam ir sava cena, savi termiņi un savi nosacījumi. Tālāk atbildam uz jautājumiem, ko topošie mājas būvētāji uzdod visbiežāk.
Vai elektrolīniju vai stabu manā zemes gabalā vispār var pārvietot?
Jā, ja tam ir tehnisks risinājums, AS „Sadales tīkls” līniju vai stabu pēc zemes īpašnieka pieprasījuma pārvieto. Esošais tīkls ir likumīgs zemes apgrūtinājums, tāpēc īpašnieks nevar prasīt to vienkārši novākt. Viņš var lūgt to pārbūvēt pa citu trasi: gar robežu, gar ceļu vai zemē kā kabeli.
Ar augstsprieguma līnijām (110 kV un 330 kV) ir citādi. Tās pieder pārvades sistēmas operatoram, un privātmājas dēļ tās pārceļ ļoti reti. Ja pāri gabalam iet šāda līnija, rēķinieties, ka tā tur arī paliks.
Kur pieteikties un ar ko sākt?
Iesniegums jāiesniedz „Sadales tīklam”, visērtāk klientu portālā, kur izvēlas elektrotīkla pārvietošanas vai pārbūves pakalpojumu. Pievienojiet zemes gabala kadastra apzīmējumu, īpašumtiesības apliecinošu dokumentu un shēmu, kurā redzams, kur līnija traucē un kur jūs to gribētu redzēt.
Atbildot uz iesniegumu, „Sadales tīkls” izsniedz tehniskos noteikumus. Tajos norādīts iespējamais risinājums, prasības projektam un tas, kā darbs tiks organizēts tālāk. Aktuālās veidlapas un kārtība pirms iesniegšanas jāpārbauda operatora mājaslapā, jo tās laika gaitā mainās.
Kas izstrādā pārvietošanas projektu?
Projektu izstrādā sertificēts elektroapgādes projektētājs. Viņu atkarībā no tehniskajiem noteikumiem nolīgst vai nu pats „Sadales tīkls” uz jūsu rēķina, vai jūs paši. Abos gadījumos projekts jāsaskaņo ar operatoru.
Projektētājam jāsaņem arī citu inženiertīklu turētāju saskaņojumi un to zemes īpašnieku piekrišana, pa kuru zemi ies jaunā trase. Atkarībā no darbu apjoma projektu var nākties iesniegt arī būvvaldē caur Būvniecības informācijas sistēmu. Ja mājas projektu jau veido arhitekts, iesaistiet viņu jau sākumā, lai jaunā trase nenonāk tur, kur plānota piebraucamā ceļa vai terases vieta.
Kas maksā par pārvietošanu?
Parasti maksā tas, kurš pārvietošanu pieprasa, tātad zemes īpašnieks. Īpašnieks sedz projektēšanu, būvdarbus, materiālus un mērnieka darbu. „Sadales tīkls” līniju par saviem līdzekļiem nepārceļ tikai tāpēc, ka tā traucē būvēt māju.
Ir viens izņēmums, par ko vērts pajautāt. Ja operators jūsu apkārtnē jau plāno tīkla atjaunošanu, piemēram, novecojušas gaisvadu līnijas nomaiņu pret kabeli, jūsu vēlmi var mēģināt saskaņot ar šiem darbiem. Tad izmaksas var būt ievērojami mazākas.
Cik tas varētu izmaksāt?
Izmaksas atšķiras pat desmitkārt, un precīzu summu parāda tikai tāme konkrētam projektam. Orientējoši 2025.–2026. gadā viena zemsprieguma (0,4 kV) staba pārcelšana dažus metrus tālāk bieži izmaksā dažus tūkstošus eiro. Vairāku desmitu metru zemsprieguma posma ieguldīšana zemē kā kabelis var maksāt vairāk par 10 000 EUR. Vidējā sprieguma (20 kV) līnijas pārbūve viegli sasniedz vairākus desmitus tūkstošu eiro.
Cenu ietekmē spriegums, trases garums, transformatora vai atzaru tuvums, grunts, ceļu šķērsojumi un tas, cik klientu atslēgšana darbu laikā skars. Pieskaitiet arī projektēšanu, mērnieku un, ja jāšķērso kaimiņa zeme, iespējamo kompensāciju.
Cik ilgi jāgaida?
Parasti viss process aizņem no pusgada līdz gadam, bet vidējā sprieguma līnijām tas var ilgt ilgāk. Tehniskie noteikumi parasti tiek izsniegti dažu nedēļu laikā. Projektēšana un saskaņojumi aizņem vairākus mēnešus. Būvdarbus ietekmē sezona un operatora darbu grafiks.
Ziemā, kad zeme sasalusi, kabeļu ierakšana kavējas. Tāpēc, ja pārvietošana sākta rudenī, būvdarbi var pārcelties uz pavasari. Plānojiet līniju pārcelt pirms mājas būvatļaujas vai paskaidrojuma raksta iesniegšanas, jo mājas novietne jāzīmē jau pēc jaunās situācijas.
Ko izvēlēties: pārcelt gaisvadu līniju vai ieguldīt to zemē?
Kabelis zemē atbrīvo gan gaisa telpu, gan lielāko daļu zemes, tāpēc Pierīgas nelielos gabalos tas bieži ir vienīgais saprātīgais risinājums, lai gan dārgāks. Ja gaisvadu līniju pārceļ gar robežu, tas izmaksā lētāk, taču aizsargjosla joprojām nogriež platu joslu gabala malā.
Arī kabelim ir ierobežojumi. Virs tā nedrīkst būvēt, stādīt kokus ar dziļām saknēm vai rakt bez saskaņojuma. Ja plānojat zemes siltumsūkni ar horizontālo kolektoru vai urbumu, kabeļa trasi ņemiet vērā jau pārvietošanas projektā, lai abi tīkli nesadurtos.
Kā mainās aizsargjosla pēc pārvietošanas?
Aizsargjosla pārvietojas līdzi jaunajai trasei, un kabelim tā ir daudz šaurāka nekā gaisvadu līnijai. Aizsargjoslu platumu nosaka Aizsargjoslu likums. Zemsprieguma un vidējā sprieguma gaisvadu līnijām tā ārpus pilsētām un ciemiem ir vairākus metrus plata katrā pusē no līnijas. Apdzīvotās vietās tā ir šaurāka. Kabelim tā parasti ir aptuveni metrs katrā pusē. Precīzus skaitļus savam gadījumam pārbaudiet likumā vai pie projektētāja.
Svarīgi neaizmirst par papīriem. Pēc darbu pabeigšanas mērnieks sagatavo jaunu apgrūtinājumu plānu, un izmaiņas jāreģistrē Kadastrā un zemesgrāmatā. Kamēr tas nav izdarīts, dokumentos joprojām figurē vecā aizsargjosla. Tā var traucēt gan būvvaldei, gan bankai, kas vērtē kredīta nodrošinājumu.
Ko darīt, ja līniju var pārcelt tikai uz kaimiņa zemi?
Tad nepieciešama kaimiņa rakstiska piekrišana. Bez tās jaunā trase var iet tikai pa jūsu pašu gabalu vai pa pašvaldības ceļa nodalījuma joslu. Kaimiņam jaunā līnija nozīmē jaunu apgrūtinājumu, tāpēc viņš var prasīt kompensāciju vai atteikt.
Sarunājiet to pirms zemes pirkšanas, nevis pēc. Ja vienīgais saprātīgais variants ir caur kaimiņa zemi un kaimiņš ir pret, pārvietošana var nebūt iespējama vispār.
Vai var būvēt māju, neko nepārvietojot?
Jā, ja māja ar visām terasēm un nojumēm iekļaujas ārpus aizsargjoslas un ievēro pašvaldības apbūves noteikumus. Būvdarbiem aizsargjoslā vai tās tuvumā vajadzīgs „Sadales tīkla” saskaņojums. Būvniecības laikā jādomā arī par celtni un sastatnēm pie spriegumā esošiem vadiem.
Šeit palīdz kompakts plāns. Neliela vienstāva māja kā mūsdienīgs 98 m² projekts ar trim guļamistabām vai 90 m² māja divos līmeņos ar mazu apbūves laukumu bieži ietilpst brīvajā daļā pat šaurā gabalā. Līdzīgi der pieticīga vienstāva māja ar iebūvētu garāžu. Gara, plaša vienstāva māja, piemēram, skandināvu stila projekts ar dubulto garāžu vai 177 m² bungalo četrām guļamistabām, prasa platu brīvu joslu, un tur līnijas pārvietošana parasti ir neizbēgama.
Pusotra vai divu stāvu māja ar tādu pašu dzīvojamo platību aizņem mazāk zemes. Tas reizēm ir lētākais veids, kā apiet aizsargjoslu, nemaksājot par tīkla pārbūvi.
Kā pirms pirkuma saprast, vai lēts gabals ar līniju ir izdevīgs?
Izdevīgs tas ir tikai tad, ja atlaide ir lielāka par pārvietošanas izmaksām kopā ar gaidīšanas laiku. Vispirms Kadastra kartē un zemesgrāmatā pārbaudiet reģistrētos apgrūtinājumus. Uz plāna iezīmējiet aizsargjoslu un mēģiniet tajā ievietot izvēlēto māju ar piebraucamo ceļu.
Ja māja neietilpst, pirms darījuma vērsieties „Sadales tīklā” vai pie projektētāja pēc provizoriska risinājuma un aptuvenas cenas. Ja vajadzīgs kaimiņa zemes gabals, aprunājieties arī ar kaimiņu. Pirkuma līgumā vērts iekļaut nosacījumu par cenas samazinājumu vai darījuma atlikšanu līdz tehnisko noteikumu saņemšanai. Ja gabals ir lētāks par 5000 EUR, bet līnijas pārcelšana izmaksā 15 000 EUR un aizņem gadu, tas nav izdevīgs pirkums.
