Jūlija vakars Pierīgā. Ārā jau vēsāks, bet dzīvojamā istabā termometrs rāda 28 °C, un guļamistabā otrajā stāvā nav labāk. Māja ir jauna, labi siltināta, ar rekuperāciju un siltumsūkni. Tieši tāpēc tā karstumu arī notur. Šī problēma Latvijā kļūst arvien biežāka, un lielākā daļa risinājumu ir lēti tikai tad, ja par tiem domā jau projektēšanas laikā. Zemāk atbildes uz jautājumiem, ko visbiežāk uzdod topošie mājas īpašnieki.
Vai Latvijā māja tiešām var pārkarst?
Jā, un mūsdienu energoefektīvās mājās tas notiek biežāk, nekā daudzi gaida. Jūnijā un jūlijā saule pie mums ir augstu un spīd ilgi, gaišais laiks ilgst 17–18 stundas, un karstuma viļņi ar 28–32 °C pēdējos gados vairs nav retums.
Ja telpā vairākas dienas pēc kārtas ir virs 26 °C, miegs pasliktinās, un īpaši cieš bērnu istabas un guļamistabas zem jumta. Kondicionieri var uzstādīt vēlāk, bet tas ir dārgāks, prasa elektrību un ārējo bloku uz fasādes. Daudz gudrāk ir nepieļaut, ka siltums vispār iekļūst mājā.
Kāpēc gandrīz nulles enerģijas mājas pārkarst biežāk nekā vecās?
Tāpēc, ka tās ir projektētas siltuma noturēšanai, un vasarā tas strādā pret jums. Bieza siltumizolācija, hermētiska ēkas čaula un trīsstiklu pakešu logi ziemā ir lieliski, bet saules siltums, kas vasarā ienāk caur stiklu, vairs neaizplūst prom caur sienām un spraugām.
Klāt nāk mūsdienu arhitektūras tendences: lieli logi uz dārzu, stikla stūri, otrā gaismas līmeņa logi. Katrs neēnots stikla kvadrātmetrs saulainā dienā telpā ievada vairāk siltuma nekā elektriskais sildītājs. Tāpēc vasaras komforts jāaprēķina tikpat nopietni kā apkures vajadzība.
Kuri logi rada lielāko problēmu: dienvidu vai rietumu?
Lielāko problēmu parasti rada rietumu logi, nevis dienvidu. Dienvidos pusdienlaikā saule ir augstu, un to salīdzinoši viegli aizēnot ar pārkari. Rietumos pēcpusdienā un vakarā saule ir zema, spīd gandrīz horizontāli tieši logā un sakrīt ar dienas karstāko laiku, kad ārsiena un gaiss jau ir sasiluši.
Praktisks ieteikums: dzīvojamo zonu ar lielajiem logiem orientēt uz dienvidiem, bet rietumu fasādē logus plānot mērenus vai paredzēt tiem ārēju ēnojumu. Guļamistabām labākais virziens ir austrumi vai ziemeļi. Kompakts divstāvu plānojums, piemēram, tradicionāla 161 m² māja ar trim guļamistabām, ļauj samērā brīvi izvēlēties, kurā pusē ir dienas zona un kurā naktsmiers, ja māju pareizi novieto zemes gabalā.
Cik lielai jābūt jumta pārkarei, lai tā ēnotu?
Virs dienvidu logiem pārkare vai nojume ar izlaidumu aptuveni 0,6–1 m jau aizēno lielu daļu jūnija pusdienas saules. Rīgas platuma grādos vasaras saule pusdienlaikā ir ap 55° augstumā, bet ziemā tikai ap 10°, tāpēc labi aprēķināta pārkare vasarā ēno, bet ziemā saules siltumu ielaiž.
Precīzs izmērs atkarīgs no loga augstuma un attāluma līdz jumta malai, tāpēc to vajadzētu uzzīmēt griezumā kopā ar projektētāju. Projektā lielāka pārkare izmaksā maz, parasti dažus simtus līdz pāris tūkstošus eiro par spāru pagarinājumu un apšuvumu. Pēc tam to pievienot ir sarežģīti. Tradicionālas formas mājās ar divslīpju jumtu pārkares ir dabiska daļa no arhitektūras, kā divstāvu 193 m² mājā ar četrām guļamistabām un pagrabu. Lauku sētas stila mājās to pašu darbu veic terases jumts, piemēram, 231 m² farmhouse stila mājā ar četrām guļamistabām.
Vai ārējās žalūzijas ir tā vērtas un cik tās maksā?
Jā, ārējās žalūzijas vai screen ruļļi ir visefektīvākais līdzeklis, jo tie apstādina saules siltumu pirms stikla. Labi ārējie žalūziju aizkari var aizturēt lielāko daļu saules siltuma, ko citādi loga stikls ielaistu telpā.
2025.–2026. gadā ārējās žalūzijas ar elektrisko piedziņu Latvijā parasti izmaksā aptuveni 250–500 EUR par loga kvadrātmetru ar uzstādīšanu, atkarībā no sistēmas un ražotāja. Būtiskākais ir paredzēt kārbas vietu jau projektā: slēptu nišu virs loga siltumizolācijas slānī vai pārsedzē un kabeļu izvadus. Ja tas aizmirsts, kārba būs redzama uz fasādes, vai arī būs jāgriež apdare. Pat ja žalūzijas iegādāsieties vēlāk, nišu un elektrības izvadu ieplānojiet uzreiz.
Vai iekšējie aizkari un ruļļi nepalīdz tikpat labi?
Nē, iekšējie aizkari palīdz krietni mazāk. Saules stari jau ir izgājuši cauri stiklam, siltums paliek telpā, un aizkars to tikai mazliet aizkavē. Gaiši, atstarojoši ruļļi starp stiklu un aizkaru ir labāki par neko, taču lielam rietumu logam tie nepietiek.
Otrs palīglīdzeklis ir saules kontroles stikls, kas daļu siltuma atstaro. Tas sadārdzina stiklojumu aptuveni par 10–30 %, bet samazina arī ziemas saules ieguvumus un mazliet maina gaismas toni. To ir vērts izmantot logiem, kurus citādi nevar aizēnot, piemēram, jumta logiem vai lieliem stikla stūriem.
Kā palīdz rekuperatora apvadkanāls un nakts ventilācija?
Rekuperatora apvadkanāls jeb bypass ļauj vasaras naktīs ievadīt mājā vēso āra gaisu, nesildot to siltummainī. Ja naktī ārā ir 14–16 °C, māja līdz rītam var atdzist par grādu vai diviem.
Lielākajā daļā mūsdienu ventilācijas iekārtu apvadkanāls ir iebūvēts un ieslēdzas automātiski. Pārliecinieties par to, izvēloties iekārtu. Ja tā ir bāzes versija bez apvada, papildinājums var izmaksāt vairākus simtus eiro. Jāsaprot arī robežas: rekuperācijas gaisa plūsma ir projektēta svaigam gaisam, nevis dzesēšanai, tāpēc vairāk palīdz nakts vēdināšana caur logiem. Ļoti efektīvi strādā caurvējš starp logiem pretējās fasādēs vai starp pirmo stāvu un augšējā stāva logu. To vērts paredzēt plānojumā, kā arī drošu mikrovēdināšanas režīmu pirmā stāva logiem.
Vai siltumsūknis var māju atvēsināt bez kondicioniera?
Jā, zemes siltumsūknis ar pasīvo dzesēšanu var vasarā vadīt grīdas apsildes cilpās vēsu šķidrumu no zemes kontūra, gandrīz neizmantojot kompresoru. Elektrību patērē tikai cirkulācijas sūkņi, un grīda kļūst par lielu, maigu dzesēšanas virsmu.
Pasīvās dzesēšanas modulis ar siltummaini un vārstiem 2025.–2026. gadā parasti izmaksā aptuveni 500–1500 EUR papildus. Pats zemes siltumsūknis ar urbumiem vai kolektoru ir dārgāks nekā gaiss-ūdens sistēma, bieži 15 000–25 000 EUR pret 8 000–14 000 EUR. Daudzus gaiss-ūdens siltumsūkņus var pārslēgt aktīvajā dzesēšanā, bet tad strādā kompresors. Abos gadījumos grīdu dzesē tikai par dažiem grādiem, jo citādi uz tās var veidoties kondensāts. Tāpēc vajadzīga vadība ar mitruma vai rasas punkta kontroli. Dzesēšana caur grīdu noņem karstuma pīķi, bet neaizstāj ēnošanu.
Vai koka karkasa māja pārkarst vairāk nekā gāzbetona māja?
Parasti nedaudz vairāk, jo vieglai koka karkasa konstrukcijai ir mazāka siltuma akumulācijas masa. Gāzbetona sienas un betona grīdas plātne dienā uzkrāj siltumu un temperatūras svārstības izlīdzina. Koka karkasa mājā istaba sasilst ātrāk, bet naktī arī ātrāk atdziest.
Atšķirība nav izšķiroša, un Latvijas rūpnieciski ražotās karkasa mājas var būt tikpat komfortablas. Masu var pievienot ar betona grīdas plātni uz grunts, flīzēm vai ģipškartona vietā izmantotām smagākām plātnēm. Taču vieglā mājā ēnošana un nakts vēdināšana ir vēl svarīgāka. Kompaktam modernam projektam, piemēram, 153 m² Skandināvu stila mājai ar trim guļamistabām, karkasa tehnoloģija ir ļoti piemērota. Vienkārši logu ēnošanu vajag plānot uzreiz.
Ko obligāti izlemt projektēšanas stadijā un ko var pievienot vēlāk?
Projektā jāizlemj viss, kas saistīts ar ēkas formu un konstrukcijām: orientācija, logu izmērs un izvietojums, pārkares un nojumes, žalūziju kārbu nišas un kabeļi, caurvēja iespējas un siltumsūkņa tips. Vēlāk var pievienot pašas žalūzijas, iekšējos ruļļus un vadības automātiku.
| Risinājums | Kad plānot | Aptuvenās izmaksas (2025–2026) |
|---|---|---|
| Orientācija un logu izmērs | Skicē | Bez papildu izmaksām |
| Jumta pārkare vai terases jumts | Projektā | Daži simti līdz pāris tūkstoši EUR |
| Ārējās žalūzijas | Nišas projektā, pašas žalūzijas arī vēlāk | 250–500 EUR/m² loga |
| Saules kontroles stikls | Pasūtot logus | +10–30 % stiklojuma cenai |
| Rekuperators ar apvadkanālu | Inženiertīklu projektā | Bieži iekļauts, citādi daži simti EUR |
| Pasīvā dzesēšana ar zemes siltumsūkni | Inženiertīklu projektā | 500–1500 EUR modulim |
Lielākās modernās mājās ar plašu stiklojumu šie lēmumi ir vēl svarīgāki. Trīsstāvu 211 m² moderna villa ar trim guļamistabām vai 203 m² mūsdienīga māja ar piecām guļamistabām labi parāda, cik daudz atkarīgs no tā, kurā pusē atrodas lielie logi.
Vai būvprojektā jāpierāda, ka māja nepārkarst?
Energoefektivitātes aprēķins būvprojektā galvenokārt vērtē apkures vajadzību, tāpēc vasaras komforts bieži netiek pārbaudīts pietiekami detalizēti. Pašreizējās prasības un to, vai jūsu ēkai vajadzīgs vasaras pārkaršanas novērtējums, pārbaudiet pie projektētāja un būvvaldē.
Pat ja normatīvi to neprasa, lūdziet projektētājam vai energoauditoram aprēķināt telpu temperatūru vasarā vismaz dzīvojamai istabai un guļamistabām zem jumta. Tas maksā niecīgu daļu no būvniecības budžeta, bet ļauj pirms būvdarbiem saprast, vai pietiks ar pārkari un nakts vēdināšanu, vai jāplāno žalūzijas un dzesēšana caur grīdu.
