Janvāra nakts Pierīgā, termometrs rāda −20 °C, un abās kaimiņu mājās silda siltumsūknis. Vienā pie sienas strādā āra bloks, otrā dārzā zem zāliena ir 150 metrus dziļš urbums. Abās mājās ir silti, tomēr elektrības rēķini, sākotnējās izmaksas un tas, ko dzird kaimiņš, atšķiras. Šeit apkopotas biežāk uzdotās atbildes tiem, kas izvēlas apkuri jaunai ģimenes mājai Latvijā. Skaitļi ir orientējoši un attiecas uz 2025.–2026. gadu.
Kuru siltumsūkni jaunai mājai Latvijā izvēlas biežāk?
Jaunās privātmājās biežāk izvēlas gaiss-ūdens siltumsūkni, jo tas ir lētāks un ātrāk uzstādāms. Kopā ar grīdas apsildi un ventilāciju ar rekuperāciju tas ir tipisks risinājums gandrīz nulles enerģijas ēkai, gan karkasa mājai no rūpnīcas paneļiem, gan gāzbetona mājai.
Zemes, jeb ģeotermālo, siltumsūkni biežāk izvēlas lielākām mājām, lauku īpašumiem ar plašu zemes gabalu un tiem, kam ir svarīgs kluss darbs un vienmērīga efektivitāte arī ziemā.
Cik maksā katrs risinājums?
2025. gadā gaiss-ūdens siltumsūknis ar 6–10 kW jaudu kopā ar uzstādīšanu parasti izmaksā aptuveni 6 000–11 000 EUR, bet zemes siltumsūknis ar urbumiem 15 000–25 000 EUR. Cenu starpību lielākoties veido zemes darbi.
Vertikālā urbuma ar zondi metrs parasti maksā aptuveni 40–60 EUR. Mājai, kurai vajag 8–10 kW, nepieciešami 150–200 metri urbuma, kas dod 7 000–12 000 EUR tikai par urbšanu. Horizontālais kolektors ir lētāks, bieži 2 000–5 000 EUR par zemes darbiem un cauruļvadiem, taču tam vajag brīvu platību. Precīzu cenu noteiks konkrētais urbšanas uzņēmums un grunts jūsu zemes gabalā.
Vai urbumam vajag atļauju un ģeoloģisko izpēti?
Parasti jā: urbumi siltumsūknim jāparedz būvniecības dokumentācijā, un tos drīkst ierīkot tikai uzņēmums ar atbilstošu kvalifikāciju, kas urbumu datus arī reģistrē valsts ģeoloģiskajā informācijā. Prasības pašvaldībās atšķiras, tāpēc pirms līguma slēgšanas jautājiet būvvaldē un pārbaudiet aktuālās prasības Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.
Atsevišķa ģeoloģiskā izpēte siltumsūknim ne vienmēr tiek pieprasīta, taču inženierģeoloģiskā izpēte mājas pamatiem jums jāveic jebkurā gadījumā, un tās dati palīdz aprēķināt urbumu dziļumu. Ierobežojumi var būt ūdensgūtņu aizsargjoslās, aizsargājamās teritorijās un vietās ar artēziskajiem ūdeņiem, tāpēc par to vajag pārliecināties jau zemes gabala izvēles stadijā.
Cik liels zemes gabals vajadzīgs horizontālajam kolektoram?
Horizontālajam kolektoram parasti vajag aptuveni 25–40 m² brīvas zemes uz katru siltumsūkņa kilovatu, tātad 8 kW mājai tie ir aptuveni 200–350 m². Caurules ierok 1,2–1,8 m dziļumā, zem sasalšanas robežas.
Šajā platībā nedrīkst būvēt, bruģēt piebraucamos ceļus vai stādīt kokus ar dziļām saknēm, un tā nedrīkst sakrist ar pirti, dīķi vai kanalizācijas lauku. Uz 1 200 m² lielā Pierīgas zemes gabala pēc mājas, garāžas un dārza bieži vienkārši nepietiek vietas, tāpēc tur izvēlas urbumu. Lauku sētā ar hektāru zemes horizontālais kolektors ir lētākais ceļš uz zemes siltumsūkni.
Kā gaiss-ūdens siltumsūknis strādā −20 °C salā?
Strādā, taču efektivitāte krītas: pie −20 °C labs gaiss-ūdens siltumsūknis ar 35 °C turpgaitu dod COP aptuveni 1,8–2,5, bet zemes siltumsūknis paliek ap 3,5–4,5. Zemes siltumsūknis siltumu ņem no grunts, kas visu gadu ir dažus grādus virs nulles.
Gada griezumā starpība ir mazāka, nekā liecina šie skaitļi, jo stipra sala Latvijā ilgst tikai dažas nedēļas. Latvijas klimatā gaiss-ūdens siltumsūkņa sezonālais SCOP parasti ir 2,8–3,5, bet zemes siltumsūkņa 4–5. Abos gadījumos svarīgi, lai jauda būtu aprēķināta pēc mājas siltuma zudumiem, nevis ar acumēru, un lai grīdas apsilde ļautu strādāt ar zemu ūdens temperatūru.
Vai āra bloks traucēs kaimiņiem?
Pareizi novietots mūsdienīgs āra bloks kaimiņus parasti netraucē, taču ciešā apbūvē tas ir jāplāno. Dažu metru attālumā skaņas līmenis bieži ir 35–45 dB(A), bet salā, kad iekārta strādā ar pilnu jaudu un atkausējas, tas var būt augstāks.
Nenovietojiet bloku pie kaimiņa guļamistabas loga, iekšējā stūrī starp divām sienām vai zem sava loga. Labāk izvēlēties vietu pie tehniskās telpas, uz stabila pamata ar kondensāta novadīšanu, kur ziemā nekrīt sniegs no jumta. Pašvaldību noteikumi par nakts troksni atšķiras, tāpēc tos vērts pārbaudīt. Zemes siltumsūknim āra bloka nav, tas viss atrodas mājas iekšpusē.
Cik vietas tehniskajā telpā aizņem katrs?
Gaiss-ūdens siltumsūknim ar karstā ūdens tvertni tehniskajā telpā pietiek ar aptuveni 3–4 m², bet zemes siltumsūknim vajag 4–6 m². Kompaktā iekšējā iekārta ar iebūvētu 180–200 litru boileri aizņem aptuveni ledusskapja vietu.
Zemes siltumsūknim telpā nonāk arī kolektora ievads, sālsūdens kontūra sūkņi un izplešanās tvertne. Tai pašā telpā parasti stāv rekuperators un grīdas apsildes sadalītāji, tāpēc vienstāva mājā tehniskā telpa jāplāno jau projektā. Labs piemērs ir vienstāva māja ar trīs guļamistabām un 143 m² platību, kur palīgtelpas var grupēt pie ieejas, tālāk no guļamistabām.
Kas ir izdevīgāk kompaktai 120 m² mājai?
Kompaktai 120–140 m² mājai gandrīz vienmēr izdevīgāks ir gaiss-ūdens siltumsūknis. Labi siltinātai mājai apkurei un karstajam ūdenim gadā vajag aptuveni 8 000–9 000 kWh siltuma.
Ar gaiss-ūdens siltumsūkni tas ir aptuveni 2 600–3 000 kWh elektrības gadā, bet ar zemes siltumsūkni aptuveni 2 000–2 200 kWh. Starpība ir ap 800 kWh, kas ar elektrības cenu ap 0,20–0,25 EUR/kWh, ieskaitot sadales maksu, dod 160–200 EUR gadā. Ja zemes siltumsūknis maksā par 8 000–12 000 EUR vairāk, atmaksāšanās laiks pārsniedz iekārtas kalpošanas laiku. Šādām mājām, piemēram, vienstāva mājai ar 136 m² un trim guļamistabām vai kompaktai divstāvu mājai ar 139 m², ietaupītos līdzekļus izdevīgāk ieguldīt siltinājumā, logos un saules panelos.
Un 220 m² divstāvu mājai?
Arī 200–220 m² mājā gaiss-ūdens siltumsūknis parasti ir ekonomiski izdevīgāks, bet starpība samazinās. Šādai mājai gadā vajag aptuveni 15 000–18 000 kWh siltuma.
Gaiss-ūdens siltumsūknis tam patērēs aptuveni 5 000–6 000 kWh, zemes siltumsūknis 3 600–4 200 kWh. Ietaupījums ir ap 1 400–1 800 kWh jeb 300–400 EUR gadā, tātad papildu investīcija atmaksājas aptuveni 25–30 gados. Tas ir robežgadījums: ja zemes gabalā ir vieta lētam horizontālajam kolektoram, aina uzlabojas. Šajā izmērā ietilpst divstāvu māja ar 195 m² un četrām guļamistabām, bet vienstāva variantā arī minimālistiska 199 m² māja ar divvietīgu garāžu, kurai lielāka ārsienu un jumta platība nozīmē nedaudz lielākus siltuma zudumus.
Pie kāda mājas izmēra zemes siltumsūknis atmaksājas?
Zemes siltumsūknis sāk atmaksāties reālā termiņā, ja mājai gadā vajag vairāk nekā 20 000–25 000 kWh siltuma, kas jaunā mājā parasti nozīmē vairāk nekā 280–300 m². Tad ietaupījums sasniedz 500 EUR un vairāk gadā.
Šādi skaitļi ir raksturīgi lielai ģimenes mājai, piemēram, divstāvu mājai ar 292 m² un četrām guļamistabām vai vienstāva mājai ar pagrabu un 326 m², īpaši, ja pie mājas ir pirts, apsildāma garāža vai baseins. Atmaksāšanās laiku saīsina arī vēlme ziemā izvairīties no āra bloka trokšņa un iespēja vasarā mājas pasīvai dzesēšanai izmantot vēso grunti.
Kam vēl pievērst uzmanību pirms izvēles?
Svarīgākais ir mājas siltuma zudumu aprēķins: to sagatavo projektētājs, un tikai pēc tā var izvēlēties siltumsūkņa jaudu un salīdzināt piedāvājumus. Pārāk liela jauda nozīmē biežu ieslēgšanos un izslēgšanos, bet pārāk maza nozīmē, ka salā apkurē bieži iesaistās elektriskais sildelements.
Pārbaudiet arī elektrības pieslēguma jaudu, jo īpaši gaiss-ūdens siltumsūknim salā tā var būt nepietiekama. Pārliecinieties, ka mājas energoefektivitātes aprēķins atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām. Ja vēlaties zemes siltumsūkni, izvēli izdariet pirms pamatu darbiem, jo urbšanas tehnikai vajag piebraukšanu un urbumu vietas dārzā vēlāk vairs nebūs tik viegli atrast. Par aktuālajām prasībām konsultējieties ar būvvaldi un savu arhitektu.
