Bieža kļūda: projekts ir gatavs, sienas jau stāv, un tikai tad kāds jautā, kur liks rekuperatoru. Divstāvu mājā vai mājā ar pagrabu vieta parasti atrodas. Vienstāva mājā bez pagraba un bez bēniņu istabas katrs kvadrātmetrs jau ir sadalīts, un iekārta ar četriem gaisa vadiem pēkšņi vairs nekur neietilpst. Tālāk apkopoti jautājumi, ko visbiežāk uzdod Pierīgas un lauku māju būvētāji, kad plāno ventilāciju ar rekuperāciju vienā stāvā.
Vai vienstāva mājai vispār vajadzīga ventilācija ar rekuperāciju?
Jaunai, labi noblīvētai mājai Latvijā tā praktiski ir nepieciešama. Jaunbūvēm jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēku prasībām, un pēc tām ēka ir tik hermētiska, ka dabiskā ventilācija caur šahtām vai logu mikroventilāciju vai nu nedod pietiekamu gaisa apmaiņu, vai arī ziemā izpūš daudz siltuma.
Rekuperators atgūst lielu daļu siltuma no nosūcamā gaisa, un mājā ar siltumsūkni tas ir viens no galvenajiem veidiem, kā sasniegt vajadzīgo energoefektivitātes klasi. Konkrētās prasības jūsu projektam pārbaudiet ar arhitektu vai būvinženieri, jo tās ietekmē arī ēkas energosertifikāts.
Cik daudz vietas aizņem rekuperators?
Ģimenes mājas iekārta parasti ir aptuveni 0,6–0,8 m plata, 0,6–0,9 m augsta un 0,3–0,6 m dziļa, bet ar to vien nepietiek. No augšas vai sāniem pieslēdzas četri gaisa vadi ar diametru ap 125–160 mm, vēl vajadzīgi skaņas slāpētāji, kondensāta novadīšana un elektrības pieslēgums.
Svarīgākais ir piekļuve: filtri jāmaina vairākas reizes gadā, tāpēc iekārtas priekšā vajadzīgs vismaz aptuveni 0,6–0,8 m brīvas vietas, lai durtiņas var atvērt un filtrus izvilkt. Praktiski plānojumā rēķinieties ar 1,5–3 m² sienas un grīdas laukuma, ja iekārta ir sienas montāžas.
Vai rekuperatoru var likt tehniskajā telpā kopā ar siltumsūkni?
Jā, un vienstāva mājā tas parasti ir labākais risinājums. Tehniskajā telpā jau ir ūdens kanalizācija kondensātam, elektrības sadale un siltumsūkņa iekšējais bloks, tāpēc visas inženierkomunikācijas ir vienuviet un apkope ir vienkārša.
Lai tas strādātu, telpai jābūt pie ārsienas (īsāki āra gaisa vadi) un pēc iespējas mājas vidū attiecībā pret dzīvojamām telpām (īsāki iekšējie vadi). Kompaktā plānojumā, piemēram, vienstāva mājā ar divām guļamistabām un 120 m² platību, tehnisko telpu ērti var izvietot starp garāžu un dzīvojamo daļu, kur tā neaizņem vietu no istabām.
Vai rekuperators ietilpst skapī vai veļas telpā?
Var ietilpt, ja skapis ir pietiekami dziļš un tam ir pilna augstuma durvis. Daudzas mazākas vienstāva mājas, kur atsevišķas tehniskās telpas nav, izmanto saimniecības telpu vai gaiteņa skapi ar 60–70 cm dziļumu.
Jāievēro divas lietas. Pirmkārt, skapja sienām no guļamistabām jābūt ar skaņas izolāciju. Otrkārt, gaisa vadiem virs skapja vajadzīgs vietas rezervs griestos, citādi tie nevar atstāt skapi. Piemēram, 116 m² mājā ar trim guļamistabām un bez garāžas saimniecības telpa ir vienīgā loģiskā vieta, un tas jāņem vērā jau, plānojot gaiteņa griestu augstumu.
Vai rekuperatoru drīkst novietot garāžā?
Drīkst, ja garāža ir siltināta un apsildīta virs nulles, bet neapsildītā garāžā to darīt nav ieteicams. Aukstā telpā uz iekārtas korpusa un vadiem veidojas kondensāts, bet kondensāta caurule var aizsalt.
Otra problēma ir gaisa kvalitāte: garāžā ir izplūdes gāzes un benzīna smaka, tāpēc iekārtas korpusam un vadiem jābūt hermētiskiem, bet garāžas gaiss nedrīkst iekļūt sistēmā. Plānos ar piebūvētu garāžu, piemēram, 167 m² mājā ar trim guļamistabām un garāžu divām automašīnām, bieži izdevīgāk ir veidot nelielu tehnisko telpu starp garāžu un māju nekā likt iekārtu pašā garāžā.
Vai var izmantot aukstos bēniņus?
Tehniski var, taču Latvijas ziemā tas ir riskantākais variants. Aukstajos bēniņos temperatūra ir tuva āra temperatūrai, tāpēc iekārta būtu jāievieto siltinātā kastē, kondensāta caurule jāved siltajā zonā vai jāapsilda ar kabeli, bet visi vadi jāsiltina.
Turklāt piekļuve caur lūku pa kāpnēm padara filtru maiņu neērtu, tāpēc tā bieži tiek atlikta. Ja cita varianta nav, izvēlieties iekārtu, ko ražotājs paredzējis montāžai neapsildītā telpā, un ieplānojiet drošu laipu līdz iekārtai.
Kur vilkt gaisa vadus: piekārtajos griestos vai siltumizolācijā?
Labākā vieta ir siltajā zonā zem tvaika izolācijas, tas ir, piekārtajos griestos vai instalāciju slānī. Ja vadus liek bēniņu siltumizolācijā virs griestiem, katra caurule caur tvaika izolāciju ir potenciāla noplūde, un siltais, mitrais gaiss var kondensēties siltinājumā un konstrukcijā.
Koka karkasa mājās bieži izmanto instalāciju slāni ar 50–100 mm latojumu zem tvaika izolācijas, kurā ietilpst plakanie vai mazāka diametra elastīgie vadi. Gaitenī un vannas istabās var nolaist griestus par 20–30 cm, lai tur izvietotu galvenos vadus un skaņas slāpētājus. Mājās ar betona grīdu uz grunts vadus dažreiz iebūvē arī grīdas siltinājumā zem klona; tas atbrīvo griestus, bet jāplāno pirms grīdas izbūves un vēlāk nav maināms.
Kur novietot pieplūdes un nosūces vārstus?
Svaigu gaisu pievada "tīrajās" telpās, bet nosūc no "netīrajām". Pieplūdes vārsti ir guļamistabās, dzīvojamā istabā un kabinetā, nosūce ir virtuvē, vannas istabā, tualetē, veļas telpā un garderobē.
Gaiss pārplūst caur gaiteni, tāpēc durvīm jābūt ar 1–2 cm spraugu vai pārplūdes restēm. Guļamistabā pieplūdes vārstu labāk likt tālāk no gultas galvgaļa. Virtuves tvaika nosūcēju pie rekuperatora nepieslēdz, tam vajadzīgs atsevišķs izvads vai recirkulācijas tips. Arī pirti parasti risina ar atsevišķu ventilāciju, jo karsts, mitrs gaiss nav piemērots rekuperatoram. Mājā ar četrām guļamistabām, piemēram, 124 m² vienstāva mājā, pieplūdes vadi uz katru istabu jāplāno īsi un simetriski, lai sistēmu var noregulēt.
Kā panākt, lai guļamistabās nedzird ventilāciju?
Galvenais ir attālums un skaņas slāpētāji: iekārtai nevajadzētu būt pie guļamistabas sienas, un uz katra galvenā vada aiz iekārtas jābūt slāpētājam. Mājas ģimenei bieži orientējas uz aptuveni 25 dB(A) guļamistabās, un to var sasniegt bez dārgiem risinājumiem.
Palīdz arī pietiekami lieli vadi un zemi gaisa ātrumi, atsevišķi pieplūdes vadi katrai istabai no sadalītājkārbas (tie samazina "telefona efektu" starp istabām) un iekārta ar rezervi, lai tā ikdienā strādā ar 50–70% jaudas. Tādos plānojumos kā 216 m² mājā ar trim guļamistabām, kur guļamistabu spārns ir atdalīts no dienas zonas, tehnisko telpu ir viegli izvietot tālu no guļamistabām.
Kā novērst kondensāta aizsalšanu ziemā?
Iekārtai vajadzīga pretsala aizsardzība, un kondensāta caurulei jābūt siltajā zonā ar sifonu. Kad āra temperatūra ir zem nulles, siltummainī no nosūcamā gaisa izdalās mitrums, kas var sasalt, un caurule ārpus siltās zonas aizsalst.
Ražotāji to risina ar elektrisko vai ūdens priekšsildītāju, pieplūdes samazināšanu vai apvadu; aukstā ziemā vislabāk strādā priekšsildītājs. Rotācijas vai entalpijas rekuperators atgūst daļu mitruma un retāk aizsalst, turklāt ziemā gaiss mājā nav tik sauss. Kondensāta caurulei jābūt ar kritumu un sifonu, kas savienots ar kanalizāciju telpā, kur temperatūra vienmēr ir virs nulles.
Kur izvadīt āra gaisa ieņemšanu un izmešanu?
Ieņemšana un izmešana jāizvieto pēc iespējas tālāk vienu no otras, parasti uz dažādām sienām vai ar vismaz dažu metru attālumu. Ieņemšanu neliek pie atkritumu konteineriem, ceļa, siltumsūkņa āra bloka vai vietā, kur ziemā sakrājas sniegs.
Abi āra vadi mājas iekšpusē ir auksti, tāpēc tie jāsiltina ar slēgto šūnu izolāciju, lai uz virsmas neveidojas kondensāts. Jo īsāki tie ir, jo labāk, tāpēc tehniskā telpa pie ārsienas ir būtiska. Moderniem plāniem ar vienkāršām fasādēm, piemēram, 184 m² mājai ar trim guļamistabām, restes var ieplānot tā, lai tās netraucē fasādes izskatu.
Cik tas maksā un kad tas jāplāno?
2025.–2026. gadā pilna sistēma 120–180 m² mājai ar iekārtu, vadiem un montāžu parasti maksā aptuveni 5 000–10 000 EUR, atkarībā no iekārtas klases un vadu risinājuma. Cenas ātri mainās, tāpēc salīdziniet vairākus piedāvājumus.
Plānot jāsāk jau projektēšanas stadijā, pirms tiek iesniegta paskaidrojuma raksts vai būvatļaujas dokumentācija: arhitektam jāparedz tehniskās telpas vieta, griestu augstums gaitenī un instalāciju slānis. Ja to izdara vēlāk, bieži sanāk nolaist griestus visā mājā vai upurēt skapi, kas bija paredzēts kaut kam citam.
