Janvāra vakars Pierīgā. Ārā mīnus piecpadsmit, lietotnē redzams, ka elektrība pulksten sešos vakarā maksā vairākas reizes vairāk nekā trijos naktī. Siltumsūknis tikmēr strādā tieši tad, kad tas ir visdārgāk. Daudzi, kam ir biržas cenas līgums, uzdod vienu jautājumu: vai māju var sildīt "uz priekšu" un tādā veidā ietaupīt? Var, bet ap šo tēmu ir daudz pārspīlējumu. Izšķirsim tos pa vienam.
Mīts: biržas cena ir tikai loterija, un ar apkuri tur neko nevar izdarīt
Fakts: nākamās dienas Nord Pool cenas ir zināmas jau iepriekšējās dienas pēcpusdienā. Kopš 2025. gada rudens dienas tirgū cenas nosaka 15 minūšu intervāliem, bet tirgotāju lietotnes un vadības sistēmas tās parasti rāda arī pa stundām. Tas nozīmē, ka apkuri var plānot iepriekš, nevis minēt. Ziemā atšķirība starp lētāko nakts stundu un dārgāko vakara stundu bieži ir ievērojama, un tieši šajā starpībā slēpjas ietaupījums. Atcerieties, ka sadales tīkla maksa un nodokļi no biržas cenas nemainās, tāpēc rēķinā svārstās tikai daļa summas.
Mīts: pārceļot apkuri uz lētajām stundām, rēķins samazināsies uz pusi
Fakts: labi siltinātā jaunā mājā reālais ietaupījums parasti ir mērenāks. Ja sistēma ir piemērota un vadība nostrādāta, apkures elektrības izmaksas bieži izdodas samazināt par aptuveni 10–25 % gadā (aplēse 2025.–2026. gada cenu svārstībām, ne garantija). Ietaupījums ir lielāks mēnešos ar lielām cenu svārstībām un gandrīz nulle dienās, kad cena visu diennakti ir vienmērīga. Turklāt, sildot iepriekš, telpa uzkrāj nedaudz vairāk siltuma, nekā vajadzīgs, un daļa enerģijas aiziet zudumos. Godīgs aprēķins vienmēr salīdzina visu sezonu, nevis vienu veiksmīgu nakti.
Mīts: grīdas apsilde ir pārāk lēna, lai reaģētu uz cenām
Fakts: tieši lēnums ir galvenā priekšrocība. Siltināta pamatu plātne (bieži saukta par "zviedru plātni") ar grīdas apsildi un betona vai anhidrīta segumu darbojas kā liels siltuma akumulators. Aptuvens aprēķins: 150 m² grīda ar 7 cm biezu segumu sver ap 20 tonnām un uzkrāj aptuveni 5–6 kWh uz katru grādu. Ja to lētajās stundās uzsilda par diviem grādiem, māja iegūst ap 10–12 kWh rezervi, kas gandrīz nulles enerģijas ēkā ziemā var segt vairākas dārgās stundas. Svarīgi, lai telpu temperatūras svārstības paliek ap 1 °C, citādi cieš komforts.
Mīts: koka karkasa māja siltumu neuzkrāj, tāpēc šāda vadība der tikai mūra mājām
Fakts: Latvijā karkasa mājas, arī rūpnīcā ražotas, ir ļoti izplatītas, un to sienas tiešām ir vieglas. Taču galveno siltuma rezervi dod nevis sienas, bet grīda. Karkasa māja uz siltinātas plātnes ar grīdas apsildi var uzkrāt gandrīz tikpat daudz kā gāzbetona māja ar līdzīgu grīdu. Gāzbetona sienas pievieno nedaudz inerces, tomēr izšķirošais ir plātnes laukums, seguma biezums un ēkas siltumizolācija. Jo mazāki siltuma zudumi, jo ilgāk uzkrātais siltums noturas.
Mīts: jo lielāka akumulācijas tvertne, jo lielāks ietaupījums
Fakts: 300 litru bufertvertne, ja ūdeni uzsilda par 10 °C, uzkrāj tikai ap 3,5 kWh, tātad mazāk nekā grīdas plātne vienas mājas mērogā. Liela tvertne prasa naudu, vietu tehniskajā telpā un rada pastāvīgus siltuma zudumus. Turklāt augstāka ūdens temperatūra samazina siltumsūkņa efektivitāti, tāpēc daļa ietaupījuma pazūd. Mājā ar grīdas apsildi visā platībā bufertvertne bieži vajadzīga tikai neliela vai nemaz, lai nodrošinātu siltumsūkņa vienmērīgu darbību. Lielāks buferis ir jēgpilns, ja ir radiatori, kamīns ar ūdens siltummaini vai saules kolektori. Izmēru izvēlieties kopā ar apkures projektētāju.
Mīts: lai to visu vadītu, vajadzīga dārga viedās mājas sistēma
Fakts: daudziem jauniem siltumsūkņiem gaiss-ūdens un zemes siltumsūkņiem jau ir iebūvēta cenu plānošana vai SG Ready ieeja, ko var vadīt ar vienkāršu releju vai kontrolieri, kas nolasa nākamās dienas cenas. Pietiek ar trim režīmiem: "sildi vairāk" lētajās stundās, "normāli" un "pagaidi" dārgajās. Pirms pirkšanas pārbaudiet, vai konkrētais modelis atbalsta ārējo vadību un vai tā nebojā ražotāja garantiju. Dārgāka sistēma neko nedos, ja māja pati nespēj uzkrāt siltumu.
Mīts: biežas ieslēgšanas un izslēgšanas sabojā siltumsūkni
Fakts: mūsdienu invertera siltumsūkņi maina jaudu pakāpeniski, un mērena jaudas pārdalīšana diennakts laikā tiem nekaitē. Kaitīga ir bieža īsā cikla darbība, piemēram, ja sistēmu ik pēc 15 minūtēm pārslēdz pēc katras cenu izmaiņas. Saprātīga vadība apvieno lētās stundas blokos un nosaka minimālo darbības laiku. Tāpat nevajadzētu pilnībā izslēgt apkuri ļoti aukstās dienās, jo pēc tam siltumsūknim jāstrādā ar maksimālo jaudu, nereti ar elektrisko papildsildītāju, un tad ietaupījums pārvēršas zaudējumā.
Mīts: karsto ūdeni vienmēr izdevīgāk sildīt naktī
Fakts: nakts bieži ir lēta, bet ne vienmēr. Pavasarī un vasarā, kad tīklā ir daudz saules enerģijas, lētākās stundas mēdz būt dienas vidū, savukārt vējainās ziemas dienās cena var nokristies jebkurā laikā. Tāpēc boilera sildīšanu labāk sasaistīt ar cenu, nevis ar pulksteni. 200–300 litru boileris ģimenei parasti ļauj sildīt ūdeni vienu reizi diennaktī. Neaizmirstiet par regulāru dezinfekcijas sildīšanu pret legionellām, un arī to var ieplānot lētākajā stundā. Ja mājā ir pirts ar elektrisko krāsni, arī tās iekuršanu ir vērts saskaņot ar cenām.
Mīts: mājas plānojumam nav nozīmes, svarīga ir tikai tehnika
Fakts: plānojums nosaka, cik daudz siltuma māja var uzkrāt. Vienstāva mājai visa dzīvojamā platība atrodas uz plātnes, tātad katrs kvadrātmetrs grīdas strādā kā akumulators. Pusotra stāva mājā otrā stāva grīda parasti ir viegla koka pārsegums, kur grīdas apsilde uzkrāj daudz mazāk. Labs piemērs ir kompakts vienstāva projekts ar trim guļamistabām un 118 m²: viens grīdas līmenis, nelieli zudumi caur ārsienām un viegli zonējama apkure. Ja ģimene ir lielāka, līdzīgu principu saglabā vienstāva māja ar četrām guļamistabām un 167 m².
Mūsdienīgā stilā ir minimālistiskā vienstāva māja ar 137 m² un trim guļamistabām, un nedaudz lielāka ir moderna 155 m² māja ar divām vannas istabām. Vienkārša, kompakta forma bez lieka stūru daudzuma samazina siltuma zudumus, tāpēc uzkrātais siltums noturas ilgāk. Svarīgi ir arī logi: lieli dienvidu stiklojumi saulainā dienā dod papildu siltumu, tādēļ vadībai jāņem vērā laika prognoze, lai māja nepārkarstu. Ventilācija ar rekuperāciju ir obligāts gandrīz nulles enerģijas ēkas elements, kas palīdz saglabāt siltumu arī tad, kad siltumsūknis dārgajās stundās atpūšas.
Arī mazākā mājā šī pieeja strādā: kompaktā 109 m² vienstāva māja ar trim guļamistabām ir lēta sildāma, un tās grīda tāpat kalpo kā rezerve. Savukārt 167 m² vienstāva mājā ar divām vannas istabām lielāka plātne dod lielāku rezervi, bet arī lielāku kopējo siltuma pieprasījumu.
Ko tas nozīmē jūsu mājai
Siltumsūkņa vadība pēc biržas cenas ir reāls veids, kā samazināt apkures rēķinu, bet tā strādā labi tikai tad, ja to paredz jau projektēšanas laikā. Siltināta plātne ar grīdas apsildi visā pirmajā stāvā, kompakta vienstāva forma, laba siltumizolācija un rekuperācija dod vairāk nekā jebkura viedā lietotne. Pirms būvniecības pārrunājiet apkures sistēmu ar projektētāju, pārbaudiet aktuālās gandrīz nulles enerģijas ēku prasības pašvaldības būvvaldē un elektrības līguma nosacījumus pie sava tirgotāja. Tad katra lēta nakts stunda kļūs par siltumu jūsu grīdā.
