15 kilovatstundas. Tik daudz siltuma gadā uz vienu kvadrātmetru drīkst patērēt sertificēta pasīvā māja apkurei. Tas ir aptuveni tikpat, cik vidēja ģimenes māja Pierīgā sadedzina dažās janvāra nedēļās. Kopš 2021. gada visām jaunajām ēkām Latvijā jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, tāpēc daudzi jautā: ja jau būvēju labi siltinātu māju, vai ir jēga maksāt vēl vairāk par pasīvo standartu? Ap šo jautājumu ir daudz mītu. Apskatīsim biežākos.
Mīts: gandrīz nulles enerģijas ēka jau ir tas pats, kas pasīvā māja
Fact: Tie ir divi atšķirīgi standarti. Gandrīz nulles enerģijas ēkas prasības nosaka Latvijas normatīvie akti, un tās ir obligātas. Robežvērtības ir atkarīgas no ēkas veida un platības, tāpēc konkrētos skaitļus pārbaudiet ar savu arhitektu vai būvvaldē. Pasīvā māja ir brīvprātīgs standarts ar stingriem kritērijiem: apkures vajadzība līdz 15 kWh/m² gadā, gaisa caurlaidība n50 ne vairāk kā 0,6 reizes stundā, logi ar Uw ap 0,8 W/(m²K) vai labāku un ventilācija ar rekuperāciju, kas atgūst vismaz 75 % siltuma. Gandrīz nulles enerģijas māja parasti patērē apkurei vairākas reizes vairāk siltuma, tomēr salīdzinājumā ar vecajām mājām tā joprojām ir ļoti ekonomiska.
Mīts: pasīvajai mājai vajag pusmetru biezas sienas
Fact: Siltinājums tiešām ir biezāks, bet ne tik dramatiski, kā šķiet. Aptuvenas atšķirības jaunbūvēs ap 2025. gadu:
| Elements | Gandrīz nulles enerģijas māja | Pasīvā māja |
|---|---|---|
| Siltinājums sienās | 200–250 mm | 300–400 mm |
| Siltinājums jumtā vai pārsegumā | 300–400 mm | 400–500 mm |
| Siltinājums zem pamatu plātnes | 150–250 mm | 250–350 mm |
| Logi | trīskāršs stikla paketes, Uw ap 0,8–1,0 | sertificēti pasīvās mājas logi, Uw līdz 0,8, silta montāža |
| Ventilācija | bieži ar rekuperāciju | obligāti ar augstas efektivitātes rekuperāciju |
Koka karkasa sienā lielāko daļu siltinājuma var ievietot pašā karkasā, tāpēc kopējais sienas biezums pieaug par 10–15 cm, nevis divkārt. Gāzbetona mājai papildu siltinājuma slānis no ārpuses padara sienu biezāku, un tas jāņem vērā, plānojot ēkas izvietojumu zemesgabalā.
Mīts: pasīvā māja atmaksājas dažos gados
Fact: Tikai ar apkures ietaupījumu tā neatmaksājas ātri. Aprēķināsim aptuveni 150 m² mājai ar gaiss-ūdens siltumsūkni. Gandrīz nulles enerģijas mājai ar apkures vajadzību ap 50 kWh/m² gadā vajag apmēram 7500 kWh siltuma. Siltumsūknis ar sezonas efektivitāti ap 3 to pārvērš aptuveni 2500 kWh elektroenerģijas. Ja kopējā elektrības cena ar sadali ir 0,20–0,25 EUR/kWh, tas ir 500–600 EUR gadā. Pasīvajai mājai ar 15 kWh/m² gadā vajadzētu ap 750 kWh elektrības jeb aptuveni 150–200 EUR. Ietaupījums ir apmēram 350–450 EUR gadā.
Papildu izmaksas pasīvajam standartam, ieskaitot biezāku siltinājumu, labākus logus, rūpīgāku detaļu izstrādi, aprēķinu un sertifikāciju, 2025. gadā parasti bija aptuveni 5–12 % no būvniecības izmaksām. Ja māja maksā 250 000–300 000 EUR, tas ir 12 000–35 000 EUR. Atmaksāšanās tikai no apkures ir vairāki gadu desmiti. Pasīvo māju izvēlas galvenokārt komforta, stabilu izdevumu un mazākas atkarības no enerģijas cenām dēļ, nevis ātras peļņas dēļ.
Mīts: pasīvo standartu var sasniegt ar jebkuru projektu, vienkārši pieliekot vairāk vates
Fact: Visvairāk naudas ietaupa ēkas forma, nevis siltinājuma biezums. Katrs stūris, erkeris, jumta lauzums un izvirzījums palielina ārējo virsmu un rada aukstuma tiltus. Kompaktai mājai ar vienkāršu taisnstūra plānu un divslīpju jumtu ir mazāk sienu uz katru dzīvojamo kvadrātmetru, tāpēc vajag mazāk siltinājuma un ir mazāk sarežģītu mezglu, kur jānodrošina hermētiskums. Labs piemērs ir kompakta divstāvu māja ar četrām guļamistabām un 129 m² platību: daudz istabu nelielā, vienkāršā apjomā. Līdzīgs princips ir divstāvu mājai ar trim guļamistabām un 147 m².
Pusotra stāva un divstāvu mājas parasti ir izdevīgākas nekā izstiepta vienstāva māja ar tādu pašu platību, jo tām ir mazāks jumta un pamatu laukums. Vienstāva māja ar lielu plātni un garu jumtu var sasniegt pasīvo standartu, taču tas izmaksās vairāk.
Mīts: pasīvajā mājā nedrīkst atvērt logus, un gaiss tur ir smacīgs
Fact: Logus drīkst atvērt, kad vien vēlaties. Vienkārši ziemā tas nav vajadzīgs, jo ventilācija ar rekuperāciju visu laiku nomaina gaisu un atgūst lielāko daļu siltuma. Rezultātā guļamistabās nav augsta CO₂ līmeņa, uz logiem nekondensējas mitrums, un istabas pēc saunas ātri izžūst. Svarīgi ir plānot ventilācijas iekārtai vietu tehniskajā telpā un kanālu trases jau projektā, nevis meklēt tās būvlaukumā. Tas pats attiecas arī uz labu gandrīz nulles enerģijas māju, jo tā arī ir pietiekami hermētiska, lai bez mehāniskās ventilācijas rastos mitruma problēmas.
Mīts: pasīvajā mājā apkure nav vajadzīga vispār
Fact: Latvijas ziemā ar garām, tumšām nedēļām un salu, kas reizēm noslīd zem −20 °C, kāds siltuma avots ir vajadzīgs. Tas vienkārši var būt mazs: neliels gaiss-ūdens siltumsūknis ar grīdas apsildi vannas istabās, gaiss-gaiss siltumsūknis vai sildelements ventilācijas sistēmā. Daudzi vēlas arī kamīnu vai krāsni, taču pasīvajā mājā tam vajag hermētisku kurtuvi ar ārējo gaisa pievadu, citādi tiek sabojāta ventilācijas darbība un gaisa necaurlaidība. Saunu var būvēt, bet tās siltinājumam, tvaika izolācijai un ventilācijai jāpievērš īpaša uzmanība.
Mīts: pasīvo māju var uzbūvēt tikai no koka karkasa
Fact: Var izmantot arī gāzbetonu, ja to siltina no ārpuses ar pietiekami biezu slāni un rūpīgi izstrādā savienojumus ar pamatiem, logiem un jumtu. Koka karkasa priekšrocība ir Latvijas spēcīgā rūpnieciskā ražošana: sienu paneļi un moduļi tiek izgatavoti rūpnīcā, kur gaisa necaurlaidību un siltinājuma kvalitāti ir vieglāk kontrolēt nekā būvlaukumā rudens lietū. Turklāt montāža aizņem nedēļas, nevis mēnešus. Gāzbetonam ir lielāka termiskā masa, kas vasarā palīdz turēt vēsumu. Abos gadījumos izšķirošais ir būvnieka pieredze un gaisa caurlaidības tests, ko vajadzētu veikt jau pirms iekšējās apdares, kamēr kļūdas vēl var labot.
Mīts: modernā stila māja ar lieliem logiem pasīvajam standartam neder
Fact: Lieli logi uz dienvidiem pavasarī un rudenī dod noderīgus saules siltuma ieguvumus. Problēmas rodas tad, ja lieli logi ir uz ziemeļiem vai ja trūkst ārējās saules aizsardzības, jo vasarā māja pārkarst. Mūsdienīgas minimālistiskas mājas ar vienkāršu kubisku formu bieži ir labā izejas pozīcijā. Piemēram, minimālistiska māja ar trim guļamistabām un 153 m² vairākos līmeņos vai moderna 167 m² māja ar trim guļamistabām un garāžu. Dvīņu mājai ir vēl viena priekšrocība: kopīgā siena nezaudē siltumu uz āru. To labi parāda mūsdienīga dvīņu māja ar trim guļamistabām un 126 m².
Pirms izvēlaties projektu, palūdziet speciālistam veikt energoefektivitātes aprēķinu jūsu konkrētajai orientācijai pret debespusēm. Viena un tā pati māja Ādažos ar logiem uz dienvidiem un ar logiem uz ziemeļiem var uzrādīt ļoti atšķirīgus rezultātus.
Secinājums
Gandrīz nulles enerģijas māja ar siltumsūkni un rekuperāciju jau ir ļoti ekonomiska, un daudzām ģimenēm tas ir saprātīgs līmenis. Pasīvā māja maksā aptuveni 5–12 % vairāk, un tikai ar apkures ietaupījumu šie līdzekļi atmaksājas lēni. Tomēr tā dod vienmērīgu siltumu, svaigu gaisu un mazāku atkarību no elektrības cenām. Visvairāk var ietaupīt, ja izvēlas kompaktu, vienkāršu formu jau projekta sākumā. Tad pat ja sertifikātu neiegūsiet, māja būs tuvāk pasīvajam līmenim par saprātīgu cenu. Aktuālās energoefektivitātes prasības un dokumentu kārtību savam projektam pārbaudiet būvvaldē vai pie arhitekta.
