Kad arhitekts pirmo reizi parādīja enerģijas aprēķinu, ģimene bija pārsteigta. Apkurei 150 m² mājā aprēķins rādīja aptuveni 6000 kWh siltuma gadā. Karstajam ūdenim tas rādīja 3500 līdz 4000 kWh. Viņi visu pavasari bija salīdzinājuši siltumizolācijas biezumus. Par dušu un boileri līdz tam neviens nebija iedomājies.
Šis ir stāsts par tipisku Latvijas ģimeni: divi vecāki, divi skolas vecuma bērni un vecmāmiņa, kas bieži ciemojas. Viņi būvē koka karkasa māju Pierīgā ar gaiss-ūdens siltumsūkni un ventilāciju ar rekuperāciju. Sekosim viņu lēmumiem par karsto ūdeni, jo tieši šeit daudzi zaudē naudu, to pat nepamanot.
Zemesgabals, projekts un pirmais pārsteigums
Ģimene nopirka apmēram 1400 m² lielu zemesgabalu ciematā pie Rīgas. Tas ir šaurs, un ielas pusē ir pieslēgums pilsētas ūdensvadam. Viņi gribēja kompaktu māju, ko var ātri uzbūvēt no rūpnīcā ražotiem koka karkasa paneļiem. Mājai vajadzēja būt pietiekami lielai, lai bērniem būtu katram sava istaba.
Pirmajā sarakstā bija trīs divstāvu projekti. Divstāvu ģimenes māja ar trim guļamistabām, divām vannas istabām un garāžu, 154 m² šķita vislīdzsvarotākā. Kompaktākā 139 m² māja ar trim guļamistabām bez garāžas ietaupītu uz būvniecības izmaksām. Savukārt skandināvu stila divstāvu māja ar 155 m² un divu auto garāžu patika tieši ar savu vienkāršo apjomu.
Lai saņemtu būvatļauju, arhitekts sagatavoja būvprojektu un ēkas energoefektivitātes aprēķinu. Jaunām ēkām jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, un aprēķinā ieskaita arī karstā ūdens sagatavošanu. Tad arī parādījās skaitļi, kas ģimeni pārsteidza. Jo labāk māja siltināta, jo lielāka kļūst karstā ūdens daļa kopējā enerģijas patēriņā. Labi siltinātā mājā tā bieži ir trešdaļa līdz puse no visa siltuma.
Mācība: plānojot energoefektīvu māju, uz karsto ūdeni skaties kā uz otru lielāko enerģijas patērētāju. Lūdz arhitektam aprēķinā parādīt atsevišķi apkuri un karsto ūdeni. Prasības un aprēķina metodiku pārbaudi būvvaldē vai pie sava projektētāja.
Cik litru vajag piecu cilvēku ģimenei
Siltumsūknis karsto ūdeni sagatavo lēnāk nekā gāzes katls. Tāpēc tvertnei jāuzkrāj pietiekami daudz ūdens rīta dušām un vakara pirtij. Uzstādītājs ieteica aptuveni 40–50 litrus uz cilvēku dienā, ja ūdeni tvertnē uzsilda līdz 50–55 °C. No tā izriet vienkārši orientieri:
- 3 cilvēki: 150–200 l tvertne;
- 4 cilvēki: 200–250 l;
- 5–6 cilvēki: 250–300 l;
- ja mājā ir vanna, ko izmanto bieži, pieskaiti vēl apmēram 50 l.
Pārāk liela tvertne nav drošības rezerve, bet pastāvīgs zudums. Pat labi izolēta 300 l tvertne gadā zaudē vairākus simtus kWh siltuma. Ģimene izvēlējās 250 l tvertni. Vecmāmiņa bieži paliek pa nakti, un pēc pirts dušā vienlaikus iet vairāki cilvēki.
Ja vecmāmiņa kādreiz pārceltos pie viņiem pavisam, ģimenei vajadzētu vēl vienu guļamistabu. Tāpēc viņi apskatīja arī divus lielākus projektus. Viens bija divstāvu māja ar četrām guļamistabām, 169 m², otrs 189 m² māja ar četrām guļamistabām un divām vannas istabām. Abos gadījumos tvertne būtu jāpalielina līdz 300 l, nevis jāmaina visa sistēma.
Mācība: tvertnes tilpumu nosaka pēc cilvēku skaita un ieradumiem: pirts, vanna, vienlaicīgas dušas. Neizvēlies "ar rezervi" divreiz lielāku tvertni. Siltuma zudumi no tās ir katru dienu, visu gadu.
Caurules: kur stāv tehniskā telpa
Ģimene gandrīz izvēlējās vienstāva māju. Viņi bija apskatījuši vienstāva māju ar trim guļamistabām, 163 m² un plašāku vienstāva bungalo ar 189 m² un divu auto garāžu. Vienā līmenī dzīvot ir ērti, un vecmāmiņai nebūtu jākāpj pa kāpnēm. Taču projektētājs pievērsa uzmanību detaļai, kuru daudzi nepamana. Izstieptā vienstāva mājā attālums no tehniskās telpas līdz tālākajai vannas istabai var būt 15–20 m.
Katrs caurules metrs satur ūdeni. Caurulē ar aptuveni 16 mm iekšējo diametru tas ir ap 0,2 litri uz metru. Pie 15 m caurules ap 3 litri atdzisuša ūdens aizplūst kanalizācijā, pirms dušā pienāk siltais. Pēc tam caurulē atdziest jau uzsildītais ūdens. Tas atkārtojas desmitiem reižu dienā, un gada laikā zaudētā enerģija ir ievērojama.
Galu galā ģimene izvēlējās 154 m² divstāvu projektu. Tehnisko telpu ar arhitektu pārvietoja tieši zem otrā stāva vannas istabas, bet pirmā stāva vannas istabu blakus tai. Garākā karstā ūdens līnija tagad ir mazāk par 8 m. Dušā siltais ūdens pienāk dažās sekundēs, un cirkulācijas cilpa nav vajadzīga.
Mācība: pirms izvēlies projektu, pajautā, kur atrodas tehniskā telpa un cik tālu ir vannas istabas un virtuve. Vannas istabas vienu virs otras un tehniskā telpa tām blakus ir viens no lētākajiem enerģijas taupīšanas risinājumiem. Tas neko nemaksā, ja par to padomā laikus.
Legionella: drošība, kas maksā naudu
Siltumsūknis strādā visefektīvāk, ja ūdeni silda līdz 45–50 °C. Taču tieši šajā temperatūrā var vairoties legionellas. Tās ir baktērijas, kas labi jūtas siltā, stāvošā ūdenī aptuveni 25–45 °C robežās. Tāpēc siltumsūkņu sistēmās ir termiskās dezinfekcijas cikls. Tvertni periodiski uzsilda līdz 60–65 °C, parasti ar elektrisko sildelementu.
Šo ciklu uzstādītāji mēdz ieslēgt katru dienu "drošības pēc". Saskaitīsim ģimenes 250 l tvertnei. Lai to uzsildītu no 50 līdz 65 °C, vajag ap 4,4 kWh. Ja to dara sildelements ar lietderību 1, ik dienu iznāk ap 1600 kWh gadā. Pie 2025.–2026. gada elektrības cenas ar sadali, aptuveni 0,22–0,26 EUR/kWh, tas ir 350–420 EUR gadā. Reizi nedēļā tie paši cikli maksā ap 230 kWh jeb 50–60 EUR.
Ģimene vienojās ar uzstādītāju par iknedēļas ciklu naktī, kad elektrība ir lētāka. Ikdienā tvertne tiek uzsildīta līdz 50–52 °C. Arī īsās caurules palīdz, jo tajās mazāk ūdens stāv un atdziest. Piemērotāko režīmu tomēr jāsaskaņo ar iekārtas ražotāja norādījumiem un speciālistu. Tas īpaši svarīgi, ja mājā dzīvo vecāki cilvēki vai kāds ar vāju imunitāti.
Mācība: pārbaudi, cik bieži ieslēdzas legionellas cikls un ar ko tas silda. Ikdienas cikls ar elektrisko sildelementu var izmaksāt vairāk nekā viss pārējais karstais ūdens kopā.
Cirkulācija, dušas siltuma atgūšana un saule
Būvniecības laikā ģimenei piedāvāja vēl trīs uzlabojumus. Viņi katru izvērtēja ar kalkulatoru rokā.
- Cirkulācijas cilpa. Garās mājās tā ir ērta, jo karstais ūdens ir pie krāna uzreiz. Taču 20–30 m cilpa, kas darbojas visu diennakti, var zaudēt vairāk nekā 1000 kWh gadā. Klāt nāk vēl sūkņa patēriņš. Ja cilpa vajadzīga, cauruļvadiem jābūt labi izolētiem, un sūknim jādarbojas pēc taimera vai klātbūtnes sensora. Ģimenei pēc tehniskās telpas pārvietošanas cilpu nevajadzēja.
- Dušas notekūdeņu siltuma atgūšana. Tā ir vertikāla caurule zem otrā stāva dušas. Siltais notekūdens tajā uzsilda pretī plūstošo auksto ūdeni. Uzstādīšana maksātu apmēram 600–1000 EUR. Kopā ar siltumsūkni tā ietaupītu varbūt 150–250 kWh elektrības gadā, tātad 35–60 EUR. Atmaksāšanās ir ilga, tāpēc ģimene šo iekārtu neuzstādīja. Tomēr viņi atstāja vietu, lai to varētu uzstādīt vēlāk.
- Saules kolektori. Latvijā 4–6 m² kolektoru vasarā var nodrošināt gandrīz visu karsto ūdeni. No novembra līdz februārim to devums ir neliels. Kopā ar siltumsūkni gadā ietaupītos ap 600–800 kWh elektrības, bet sistēma maksātu vairākus tūkstošus eiro. Ģimene izvēlējās saules paneļus uz jumta, jo tie vasarā darbina siltumsūkni un pārējās ierīces.
Mācība: ar siltumsūkni katra ietaupītā siltuma kWh maksā divas līdz trīs reizes mazāk nekā ar elektrisko boileri. Tāpēc dārgu papildu iekārtu atmaksāšanās laiks kļūst garāks. Vispirms samazini zudumus ar īsām caurulēm, pareizu tvertni un saprātīgiem iestatījumiem. Tikai tad apsver papildu iekārtas.
Ievākšanās un pirmais gads skaitļos
Ģimene ievācās rudenī. Siltumsūknim ir atsevišķs elektrības skaitītājs, tāpēc viņi pirmo gadu varēja sekot patēriņam. Karstajam ūdenim, ieskaitot tvertnes zudumus un iknedēļas legionellas ciklu, vajadzēja aptuveni 3700 kWh siltuma. Siltumsūknis to saražoja ar vidējo efektivitāti ap 2,5–2,8. Elektrības patēriņš bija aptuveni 1350–1500 kWh, kas pie pašreizējām cenām ir ap 300–380 EUR gadā. Ar parasto elektrisko boileri tas pats karstais ūdens izmaksātu 800–950 EUR.
Vēl daži ieradumi ietaupīja vairāk nekā jebkura iekārta. Tvertne tagad uzsilst naktī un dienas vidū, kad strādā saules paneļi. Dušas galvas ir ar mazāku plūsmu. Pirts vakaros ūdeni uzsilda iepriekš, nevis pēkšņi visu reizē. Ja ģimenei ir biržas cenas līgums, tvertnes grafika pieskaņošana lētākajām stundām dod vēl dažus desmitus eiro gadā.
Mācība: pirmajā gadā mēri, nevis min. Atsevišķs skaitītājs siltumsūknim un pareizi iestatīts tvertnes uzsildes grafiks parāda, kur aiziet nauda. Karstais ūdens energoefektīvā mājā nav sīkums. Ja par to domā jau projekta izvēles brīdī, tas maksā pāris simtus eiro gadā, nevis gandrīz tūkstoti.
