Svētdienas vakars, pirts izkurināta, un pēc pēdējās pērienu kārtas dušā stāv sestais ģimenes loceklis. Ūdens kļūst remdens, tad vēss. Siltumsūknis strādā, bet tvertne ir tukša, un, lai to atkal uzsildītu, vajag vismaz stundu. Jaunās siltumsūkņu mājās šāda aina nav retums, un tās cēlonis gandrīz vienmēr ir lēmums, kas pieņemts jau projektēšanas laikā: pārāk maza tvertne, nepiemērota spirāle vai tvertne nepareizajā mājas stūrī.
Siltumsūknis ir dabiska izvēle lielākajā daļā jauno privātmāju Latvijā, vai tā būtu koka karkasa māja Pierīgā vai gāzbetona māja laukos, jo ar to ir vieglāk izpildīt gandrīz nulles enerģijas ēku prasības. Taču karstais ūdens no siltumsūkņa uzvedas citādi nekā no gāzes katla vai parasta elektriskā boilera. Lūk, septiņas lietas, kas jāizlemj, pirms tvertnes izmērs nonāk projektā.
1. Rēķiniet pēc ģimenes, nevis pēc mājas platības
Viens cilvēks dienā parasti izlieto aptuveni 40–60 litru silta ūdens ap 40 °C: duša, roku mazgāšana, virtuve. Pusaudži nereti vairāk nekā vecāki. Divu cilvēku mājsaimniecībai tas nozīmē ap 100–120 litriem dienā, četru cilvēku ģimenei 200–250 litrus, sešiem cilvēkiem jau 300–400 litrus. Taču dienas kopsumma nav galvenais. Lielākā daļa ģimeņu karsto ūdeni iztērē divos īsos posmos: no rīta pusstundas laikā un vakarā kādas stundas laikā. Tvertnei jāiztur tieši šie brīži.
Parasta duša ar 8–10 litru plūsmu minūtē un piecām līdz septiņām minūtēm zem ūdens prasa 50–70 litrus. Tāpēc vienkāršākais aprēķins ir šāds: saskaitiet, cik dušu notiek pēc kārtas vienā rītā, reiziniet ar 60 litriem un pievienojiet rezervi.
2. Tvertnes litri nav tie paši, kas dušas litri
Tvertnē ūdens parasti glabājas 48–55 °C temperatūrā, bet dušā plūst ap 38–40 °C, jo maisītājs to atšķaida ar auksto. Latvijā aukstais ūdens no urbuma vai centrālā tīkla ziemā ir tikai 5–8 °C, tāpēc no 200 litru tvertnes ar 50 °C teorētiski iegūst ap 260 litriem dušas ūdens. Praksē mazāk: aukstais ūdens ieplūst tvertnes apakšā, pamazām sajaucas ar silto, un izmantojami ir aptuveni 70–80 % tilpuma, pirms temperatūra jūtami krītas.
Noderīgs īkšķa likums: 200 litru tvertne ar 50 °C ziemā droši nodrošina trīs, labākajā gadījumā četras normālas dušas pēc kārtas. Vasarā, kad aukstais ūdens ir siltāks, nedaudz vairāk.
3. 150, 200 vai 300 litri: kā izvēlēties
150 litri pietiek pārim vai diviem pieaugušajiem ar vienu vannas istabu, ja dušas nenotiek viena pēc otras. 200 litri ir biežākā izvēle četru cilvēku ģimenei ar parastām dušām. 250–300 litri ir pareizais izmērs pieciem vai sešiem cilvēkiem, īpaši ar pusaudžiem, vannu vai tropisko dušu. Atcerieties arī atjaunošanās laiku: siltumsūknis ar 6–8 kW jaudu 200 litrus no aukstā ūdens līdz 50 °C uzsilda aptuveni stundā vai pusotrā, bet stiprā salā gaiss-ūdens iekārtai tas aizņem ilgāk, jo tā vienlaikus silda arī māju.
Kompaktā divstāvu mājā ar trim vannas istabām, piemēram, šajā 178 m² projektā četru guļamistabu ģimenei, 200 litri ir uz robežas, ja no rīta dušas tiek ieslēgtas vienlaikus divos stāvos. Savukārt piecu guļamistabu mājā ar tikai divām vannas istabām veidojas rinda, un dušas notiek pēc kārtas, tāpēc tur 300 litri nav greznība. Līdzīgi spriediet arī par kompaktu 191 m² māju ar piecām guļamistabām: liela ģimene nelielā platībā prasa lielāku tvertni, nevis mazāku. Tomēr pārāk liela tvertne arī nav laba: tā vairāk zaudē siltumu, ilgāk uzsilst un dārgāk izmaksā legionellas ciklā.
4. Spirāle ir svarīgāka, nekā izskatās
Siltumsūknis tvertnē sūta siltumnesēju ap 50–55 °C, nevis 70–80 °C kā katls. Temperatūru starpība starp spirāli un ūdeni ir neliela, tāpēc siltummaiņa virsmai jābūt daudz lielākai. Parasta boilera spirāle bieži ir ap 1 m², bet tvertnēm, kas paredzētas siltumsūkņiem, tā parasti ir 2–3,5 m² vai vairāk. Ja siltumsūknim pieslēdz parastu boileri, iekārta nespēj atdot savu jaudu, ūdens uzsilst lēni un tikai līdz kādiem 45 °C, bet pārējo paveic elektriskais sildelements, kas ir vairākas reizes dārgāks.
Lūdziet uzstādītājam salīdzināt spirāles laukumu ar konkrētā siltumsūkņa jaudu pēc ražotāja datiem. Ja izvēlaties iekštelpu moduli ar iebūvētu tvertni, šī problēma ir atrisināta, taču pārbaudiet tilpumu: šādas iekārtas bieži ir ar 180–200 litriem, kas lielai ģimenei var būt par maz.
5. Temperatūra un legionellas cikls: cik tas maksā
Legionellas baktērijas vairojas siltā ūdenī aptuveni 25–45 °C robežās un iet bojā, ja ūdens ir 60 °C vai karstāks. Tāpēc siltumsūkņa sistēma ikdienā parasti uztur ūdeni ap 48–52 °C, kur tā strādā efektīvi, bet reizi nedēļā uzsilda tvertni līdz 60–65 °C, visbiežāk ar elektrisko sildelementu. Šo ciklu nav vērts izslēgt, lai ietaupītu.
Izmaksas ir mazākas, nekā daudzi baidās. Lai 200 litrus uzsildītu no 50 līdz 65 °C, vajag ap 3,5 kWh, ar zudumiem aptuveni 4 kWh. Ar 2025. gada kopējo elektrības cenu, ieskaitot sadali, aptuveni 0,18–0,25 EUR par kWh, tas ir 0,70–1 EUR reizē jeb 35–50 EUR gadā. 300 litru tvertnei sanāk ap 1,10–1,50 EUR reizē, gadā aptuveni 55–80 EUR. Ieplānojiet ciklu nakts stundās, kad elektrība biržā parasti ir lētāka, un uzstādiet termostatisko maisīšanas vārstu, lai pēc cikla no krāna nenāktu applaucējoši karsts ūdens.
6. Vanna, tropiskā duša un pirts maina aprēķinu
Viena piepildīta vanna prasa 150–200 litrus silta ūdens, tātad 200 litru tvertni tā iztukšo gandrīz pilnībā. Ja vanna tiek izmantota regulāri, pieskaitiet vismaz 100 litrus. Tropiskā duša ar lielu galvu var patērēt 12–20 litrus minūtē, un desmit minūtes zem tās jau ir 150 litri un vairāk. Šeit palīdz arī plūsmas ierobežotājs vai dušas galva ar mazāku patēriņu.
Pirts ir īpašs gadījums. Starp pērienu kārtām dušās bieži ir vēsāks ūdens, taču vakarā ar ģimeni un viesiem visi beigās mazgājas karstā ūdenī, un tas ir lielākais pīķis visā nedēļā. Risinājumi ir trīs: lielāka tvertne, siltumsūkņa vadības programma, kas pirms pirts vakara uzsilda tvertni līdz augstākai temperatūrai, vai atsevišķs neliels 50–80 litru elektriskais boileris pie pirts, ja tā atrodas tālu. Mājā ar pagrabu, piemēram, šajā divstāvu projektā ar apakšstāvu, pirti var izvietot blakus tehniskajai telpai, un caurules būs pavisam īsas. Liela vienstāva māja ar sešām guļamistabām, kā šis plašais projekts ar pagrabu, jau pēc būtības prasa 300 litrus un pārdomātu pirts vietu.
7. Tvertnes vieta: blakus vannas istabām, nevis tur, kur palika brīvs stūris
Katrs caurules metrs no tvertnes līdz krānam satur ūdeni, kas starp lietošanas reizēm atdziest. Caurulē ar 16 mm iekšējo diametru ir ap 0,2 litriem uz metru, tātad 15 metru attālumā ar katru dušu kanalizācijā aizplūst ap trim litriem, un pagaidīt nākas 20–30 sekundes. Divstāvu mājā labākais risinājums ir vertikāla ass: vannas istaba otrajā stāvā tieši virs tehniskās telpas vai tās tuvumā. Vienstāva mājā ar guļamistabu spārniem, piemēram, vienstāva projektā ar četrām vannas istabām, tehnisko telpu vērts novietot plāna vidū, lai attālumi uz abiem spārniem būtu līdzīgi.
Ja garas caurules nav iespējams izvairīties, ierīko karstā ūdens cirkulācijas loku ar labi izolētām caurulēm un taimeri, kas sūkni ieslēdz tikai no rīta un vakarā, jo cirkulācija visu diennakti zaudē daudz siltuma. Neaizmirstiet arī par izmēriem: 200 litru tvertne ir ap 60 cm diametrā un 1,3–1,6 m augsta, 300 litru tvertne bieži jau 1,8–2 m. Pusotra stāva mājā zem jumta slīpnēm tā var neietilpt, un koka karkasa mājas otrā stāva pārsegumam pilnas tvertnes svars, kas pārsniedz 300 kg, jāpārbauda konstruktoram. Tehniskajā telpā vietu prasa arī siltumsūkņa iekšējais bloks un rekuperators, tāpēc to nevajadzētu plānot pārāk šauru.
Īsumā: divi cilvēki iztiks ar 150 litriem, četri ar 200, pieci vai seši ar 300, un vanna, tropiskā duša vai bieža pirts katra pievieno vēl kādus 50–100 litrus. Izvēlieties tvertni ar siltumsūknim piemērotu spirāli, saglabājiet iknedēļas legionellas ciklu un novietojiet tehnisko telpu tuvu vannas istabām. Pirms galīgā lēmuma pārrunājiet aprēķinu ar arhitektu vai siltumtehnikas projektētāju, jo tieši projektā tvertnes izmērs un vieta izmaksā vislētāk.
