Janvāra vakars, plkst. 18:00. Ārā mīnus desmit, ģimene tikko pārnākusi mājās, vārās vakariņas, dušā tek karstais ūdens, garāžā pieslēgts elektroauto. Tieši šajā stundā biržas cena Latvijā bieži ir augstākā visā diennaktī. Ja jūsu mājā viss darbojas ar elektrību, līguma veids un tas, kad māja patērē enerģiju, nosaka rēķinu tikpat lielā mērā kā siltumsūkņa marka. Zemāk atbildam uz jautājumiem, ko visbiežāk uzdod topošie un jaunie privātmāju īpašnieki.
Kāpēc elektrības līgums siltumsūkņa mājai ir tik svarīgs?
Tāpēc, ka visa mājas enerģija, ieskaitot apkuri un karsto ūdeni, nāk no viena avota, un tā cena mainās. Jaunā gandrīz nulles enerģijas ēkā ar gaiss-ūdens siltumsūkni un ventilāciju ar rekuperāciju gada patēriņš 120–200 m² mājai parasti ir aptuveni 6000–10 000 kWh, un vairāk nekā puse no tā koncentrējas no novembra līdz martam.
Tas nozīmē, ka siltumsūkņa māja pērk lielāko daļu elektrības tieši tad, kad tā ir dārgākā. Labs siltumsūknis ar augstu efektivitāti samazina kilovatstundu skaitu, bet līgums un vadība nosaka, cik maksā katra no tām.
Ar ko atšķiras fiksētā cena, biržas cena un kombinētais līgums?
Fiksētā cena ir vienāda visās stundās visu līguma laiku, biržas cena seko Nord Pool stundu vai ceturtdaļstundu cenai, bet kombinētais līgums sajauc abus. Pie fiksētās cenas tirgotājs uzņemas risku un iekļauj to cenā, tāpēc ilgtermiņā tā parasti ir nedaudz dārgāka par biržas vidējo, toties rēķins ir paredzams.
Biržas līgumā maksājat faktisko tirgus cenu plus tirgotāja uzcenojumu, un katra stunda maksā citādi. Kombinētie piedāvājumi var būt dažādi: daļa patēriņa par fiksētu cenu un daļa par biržas, biržas cena ar griestiem vai fiksēta cena ar atšķirīgu dienas un nakts likmi. Pirms parakstīšanas salīdziniet uzcenojumu, līguma termiņu un līgumsodu par pirmstermiņa laušanu, jo nosacījumi tirgotājiem ļoti atšķiras.
Kā izskatās biržas cena tipiskā ziemas mēnesī?
Ziemā diennaktij ir divi dārgi kalni, rīta ap 8–10 un vakara ap 17–21, bet nakts stundas ir lētākās. 2024.–2025. gada ziemās Latvijas biržas cenas mēneša vidējais bieži bija aptuveni 8–15 centu par kWh bez PVN, taču atsevišķas vakara stundas sasniedza 30–50 centus un vairāk, kamēr naktīs cena nereti nokritās līdz dažiem centiem.
Otrs svarīgs faktors ir laikapstākļi. Vējainās dienās lēta var būt gandrīz visa diennakts, bet aukstās un bezvēja dienās cena turas augstu visu dienu. Tāpēc ar stundu pārbīdi vien nepietiek, sistēmai jāspēj reaģēt arī uz nākamās dienas prognozi, kas parādās iepriekšējā pēcpusdienā.
Vai biržas cena ziemā nav pārāk riskanta siltumsūkņa mājai?
Risks ir reāls, ja māja patērē bez jebkādas vadības, jo apkures profils sakrīt ar dārgajiem mēnešiem un stundām. Ja sauss janvāris sakrīt ar zemu vēja ražošanu, viena mēneša rēķins var būt pat divreiz lielāks nekā pie fiksētas cenas.
Ja daļu patēriņa var elastīgi pārcelt, situācija mainās: jūs pērkat vairāk lēto stundu un mazāk dārgo, un gada vidējā cena var būt zemāka par biržas vidējo. Ģimenēm, kurām svarīga paredzamība, labs kompromiss ir kombinētais līgums vai biržas cena ar griestiem.
Kuras slodzes tiešām var pārcelt uz lētajām stundām?
Reāli pārceļamas ir trīs lielās slodzes: karstā ūdens tvertnes uzsilde, grīdas apsildes plātnes iepriekšēja sasilde un elektroauto uzlāde. Karsto ūdeni var uzsildīt naktī vai pusdienlaikā līdz 50–55 °C, un 200–300 litru tvertne ģimenei parasti pietiek visai dienai.
Elektroauto ir visvieglāk pārceļamā slodze, jo auto stāv garāžā visu nakti un uzlādei pietiek ar dažām lētākajām stundām. Plīts, apgaismojums un ventilācija paliek savā laikā, un to nav vērts mēģināt pārvietot. Veļas mašīnu un trauku mazgājamo mašīnu var ieslēgt ar taimeri, bet to ietekme uz gada rēķinu ir neliela.
Vai grīdas plātne tiešām var uzkrāt siltumu?
Jā, betona plātne ar grīdas apsildi ir lielākais un lētākais siltuma akumulators, kāds mājā var būt. Labi siltināta vienstāva māja uz pamatu plātnes var lētajās stundās paaugstināt grīdas temperatūru par grādu vai diviem un pēc tam vairākas stundas iztikt ar minimālu siltumsūkņa darbu, telpu temperatūrai gandrīz nemainoties.
Šis efekts ir spēcīgāks plašās vienstāva mājās, kur visa dzīvojamā platība atrodas uz plātnes, piemēram, vienstāva mājā ar 213 m² un tikai divām guļamistabām, kur lielā kopējā telpa nozīmē arī lielu siltuma krātuvi. Kompaktā 133 m² vienstāva mājā uzkrāšanas apjoms mazāks, bet arī apkures vajadzība ir neliela. Koka karkasa mājās ar vieglām starpstāvu pārsegumiem akumulē galvenokārt pirmā stāva plātne.
Ko var automatizēt siltumsūkņa vadība un ko vajag viedās mājas sistēmai?
Daudzi mūsdienu siltumsūkņi jau prot ņemt vērā biržas cenu vai vismaz strādāt pēc grafika, bet pilnai vadībai bieži vajag ārēju viedās mājas kontrolieri. Vienkāršākais līmenis ir laika grafiks: karstais ūdens naktī, apkures paaugstināšana pirms rīta pīķa. Tas jau dod lielu daļu ietaupījuma un neprasa papildu iekārtas.
Augstākais līmenis ir sistēma, kas katru pēcpusdienu nolasa nākamās dienas cenas un pati izvēlas lētākās stundas ūdenim, plātnei un auto uzlādei, kā arī nepieļauj, ka visas lielās slodzes ieslēdzas vienlaikus. Pārbaudiet, vai jūsu siltumsūknim ir atvērta saskarne vai “smart grid” ieeja, un vai elektroauto lādētājs atbalsta vadību no ārējas sistēmas.
Vai pārcelšana samazina arī sadales maksu?
Lielākoties nē, jo sadales maksa par kWh mājsaimniecībām parasti nav atkarīga no stundas, tāpēc ietaupījums rodas tikai enerģijas daļā. Pārbaudiet savu sadales tarifu, jo nosacījumi laika gaitā mainās.
Taču gudra vadība var palīdzēt netieši: ja siltumsūknis, ūdens sildītājs un auto lādētājs neieslēdzas vienlaikus, mājai var pietikt ar mazāku pieslēguma jaudu, un pastāvīgā maksa par pieslēgumu būs zemāka. Šo jautājumu vērts izrunāt ar elektroinženieri jau projektēšanas laikā.
Cik var ietaupīt 120 m² un 200 m² mājā?
Ar biržas līgumu un labu vadību ietaupījums parasti ir aptuveni 100–250 EUR gadā 120 m² mājai un 150–400 EUR gadā 200 m² mājai, salīdzinot ar to pašu līgumu bez pārcelšanas. Aprēķins ir orientējošs un balstīts uz 2024.–2025. gada cenu svārstībām: 120 m² mājā ar gada patēriņu ap 6000 kWh var pārcelt aptuveni 1500–2000 kWh ūdens un plātnes slodzes, bet ar elektroauto vēl 2000–2500 kWh. Ja starpība starp lēto un vidējo stundu ziemā ir 4–8 centi, gada ietaupījums sasniedz minēto diapazonu.
200 m² mājā, piemēram, modernā divstāvu mājā ar 180 m² vai lielākā, pārceļamā apjoma ir vairāk, jo lielāka ir plātne un karstā ūdens vajadzība. Tas nav milzīgs ietaupījums salīdzinājumā ar visu rēķinu, bet tas atkārtojas katru gadu un parasti atmaksā vadības sistēmu dažos gados.
Vai labāk palikt pie fiksētās cenas, ja nevēlos neko automatizēt?
Ja nekāda vadība netiek plānota, fiksētā cena siltumsūkņa mājai bieži ir mierīgāka izvēle. Bez pārcelšanas jūs pērkat ziemas un vakara stundas, kad birža ir visdārgākā, un uzcenojums par fiksētu cenu var izrādīties lētāks nekā pārsteigums janvāra rēķinā.
Tomēr arī bez viedās mājas pietiek ar vienkāršu taimeri karstajam ūdenim un auto uzlādes grafiku, lai biržas vai kombinētais līgums kļūtu izdevīgs. Ja šaubāties, sāciet ar kombinēto līgumu un pēc gada salīdziniet savu patēriņa profilu ar biržas cenām, ko var apskatīt sadales tīkla klienta portālā.
Kas jāparedz jau mājas projektā?
Jau projektā jāparedz pietiekami liela karstā ūdens tvertne, grīdas apsilde uz masīvas plātnes, vieta un kabelis elektroauto lādētājam un vadības iespējas. Tehniskajai telpai jābūt ar vietu 300 litru tvertnei un, ja iespējams, bufertvertnei.
Vienstāva māja ar garāžu, kā 168 m² projekts ar divu auto garāžu, ļauj lādētāju uzstādīt blakus tehniskajai telpai un saīsināt kabeļus. Pusotra vai divu stāvu mājā, piemēram, 157 m² kotedžas tipa mājā, pārdomājiet, vai arī otrajā stāvā būs grīdas apsilde ar pietiekamu inerci. Elektrības pieslēguma jaudu un ēkas energoefektivitātes prasības pārrunājiet ar arhitektu un elektroinženieri, jo tās ietekmē gan būvatļauju, gan rēķinus visu mājas mūžu.
