Vai 80 m² mājā tiešām vajag tehnisko telpu ar kolektoru un caurules zem katras grīdas flīzes? Arvien vairāk Pierīgas un lauku māju būvētāju atbild, ka nevajag. Labi siltinātā vienstāva karkasa vai gāzbetona mājā siltuma zudumi ir tik mazi, ka divi vai trīs gaiss-gaiss siltumsūkņi spēj visu ziemu uzturēt 21–22 °C. Taču tas strādā tikai tad, ja šādu apkuri atbalsta plānojums. Siltais gaiss pats neatrod ceļu uz katru istabu, un aizvērtas durvis tam ir tikpat kā siena. Tālāk ir septiņas plānojuma idejas, kas šādu apkuri padara par pārdomātu izvēli, nevis kompromisu.
1. Atvērta dienas zona ar vienu jaudīgu bloku
Dzīvojamā istaba, virtuve un ēdamzona vienā telpā ir labākā vieta galvenajam iekšējam blokam. To novieto uz garākās iekšsienas tā, lai gaisa strūkla plūst pa telpas garumu un neatsitas pret skapi vai virtuves augšējiem skapīšiem. Kompaktā 67 m² mājā ar trim guļamistabām istabas ir sakārtotas ap kopējo telpu, tāpēc siltumam līdz katrām durvīm jāveic tikai daži metri. Šādā mājā parasti pietiek ar vienu bloku dienas zonā un otru guļamistabu pusē. Jaudu nosaka nevis platība, bet aprēķinātie siltuma zudumi, tāpēc palūdziet tos projektētājam, pirms izvēlaties iekārtu.
2. Guļamistabu durvis jāplāno kopā ar apkuri
Gaiss-gaiss sistēmas vājā vieta ir aizvērtas durvis. Ja guļamistabas durvis naktī ir ciet, temperatūra tajā var būt par 2–3 grādiem zemāka nekā dzīvojamā zonā. Risinājumi ir vienkārši:
- durvis ar 1,5–2 cm spraugu pie grīdas vai ar pārplūdes resti;
- rekuperācijas pieplūdes vārsts katrā guļamistabā;
- ja guļamistabas ir trīs, atsevišķs mazāks bloks gaitenī, no kura siltums nonāk visās istabās.
Daudzi vēsāku guļamistabu uzskata pat par priekšrocību, jo tajā labāk guļ. 80 m² vienstāva projektā ar trim guļamistabām ir vērts pārbaudīt, vai istabu durvis atveras uz kopīgu gaiteni. Tad viens bloks gaitenī var apkalpot visas guļamistabas.
3. Garai mājai divas zonas un divi bloki
Taisnstūra mājā ar 90–100 m², kur dienas zona ir vienā galā un guļamistabas otrā, loģiskākais risinājums ir divi pilnvērtīgi bloki, katrai zonai savs. Mūsdienīgajā 93 m² vienstāva mājā tas ļauj zonas regulēt atsevišķi: dienā sildīt dzīvojamo daļu, naktī guļamo. Šāda izmēra mājai parasti nav vajadzīgi vairāk par trim blokiem. Ja uzstādītājs piedāvā bloku katrā istabā, salīdziniet tāmi ar gaiss-ūdens sistēmu, jo cenu starpība tad strauji sarūk.
4. Vannas istaba un karstais ūdens ir atsevišķs uzdevums
Gaiss-gaiss siltumsūknis ūdeni nesilda. Karstajam ūdenim praktiskākie varianti ir:
- boileris ar iebūvētu siltumsūkni, parasti 200–300 litru, tehniskajā telpā vai vējtverī;
- parasts elektriskais boileris kopā ar saules paneļiem uz jumta.
Vannas istabā bloka strūkla nenonāk, bet siltu flīzi zem kājām gribas. Tur pietiek ar elektrisko grīdas apsildi un dvieļu žāvētāju. 79 m² skandināvu stila projektā ir divas vannas istabas, un tādā mājā ir izdevīgi, ja tās atrodas blakus viena otrai un tuvu boilerim. Īsākas karstā ūdens caurules nozīmē mazākus zudumus, un siltais ūdens krānā nonāk ātrāk.
5. Rekuperācija palīdz siltumam izplatīties
Ventilācija ar rekuperāciju jaunā mājā ir praktiski nepieciešama, un bez ūdens apkures tā kļūst vēl svarīgāka. Pieplūde guļamistabās un nosūce no virtuves un vannas istabām rada vieglu gaisa plūsmu cauri visai mājai, no sausajām telpām uz mitrajām. Daudz siltuma tā nepārnes, taču izlīdzina temperatūru, un aizvērtā istabā gaiss nekļūst smacīgs. 98 m² mājai ar pusotru vannas istabu rekuperatora vietu vērts izvēlēties jau plānojuma stadijā, piemēram, nolaistos griestos gaitenī vai tehniskajā telpā. Tad kanāli ir īsi un nav jāslēpj zem jumta.
6. Kompakta forma pret −20 °C salu
Ziemeļu klimatam paredzēti gaiss-gaiss siltumsūkņi turpina strādāt arī −25 °C un zemākā temperatūrā, taču salā to jauda un efektivitāte krītas. Ja pie +7 °C COP ir ap 4–5, tad pie −20 °C tas var būt tuvāk 1,5–2, un maksimālā jauda ir krietni mazāka par nominālo. Izvēloties iekārtu, skatieties jaudu pie −15 un −20 °C, nevis lielāko skaitli uz kastes. Aukstākajām naktīm paturiet rezervi, piemēram, kamīnu, malkas krāsni vai elektrisko radiatoru.
Āra bloku uzstādiet uz kronšteina vai statīva vismaz 30–50 cm virs zemes, prom no jumta notekas, un paredziet kondensāta novadīšanu. Sniegs un ledus ir biežākais ziemas kļūmju iemesls. Jo vienkāršāka mājas forma, jo mazāki zudumi. 65 m² bungalo ar taisnu kontūru bez izvirzījumiem ir tieši tāds gadījums, kur divi labi bloki tiek galā arī ar bargu janvāri.
7. Mazāk istabu, vieglāks energoaprēķins un mazāka tāme
Jaunai mājai jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām, un to pārbauda energoefektivitātes aprēķinā. Gaiss-gaiss siltumsūknis izmanto atjaunojamo enerģiju, tāpēc pats par sevi parasti nav problēma. Vājā vieta biežāk ir karstais ūdens, ja to silda tikai ar elektrisko boileri. Siltumsūkņa boileris vai saules paneļi rezultātu ievērojami uzlabo. Pirms būvatļaujas vai paskaidrojuma raksta iesniegšanas palūdziet sertificētam energoauditoram vai arhitektam pārrēķināt tieši jūsu kombināciju, jo prasības un aprēķina metodika laika gaitā mainās.
Orientējošās izmaksas 2026. gadā ir šādas. Viens kvalitatīvs, ziemeļu klimatam paredzēts bloks ar montāžu maksā aptuveni 1500–3000 EUR, tātad divi vai trīs bloki izmaksā ap 3500–8000 EUR. Karstā ūdens siltumsūknim jāpieskaita vēl 1500–3000 EUR. Gaiss-ūdens siltumsūknis ar siltajām grīdām līdzīgai mājai bieži izmaksā 10 000–18 000 EUR. Ekspluatācijā starpība ir mazāka: labi siltinātā 80–90 m² mājā gada apkures elektrības rēķins ar abām sistēmām parasti ir dažu simtu eiro robežās, atkarībā no tarifa un ziemas. Jo mazāk atsevišķu istabu, jo mazāk bloku vajag. 90 m² projektā platība sadalīta tikai starp divām guļamistabām un dienas zonu, tāpēc divi bloki to aptver bez kompromisiem.
Gaiss-gaiss apkure nav lēts aizstājējs "īstai" apkurei. Tā ir pilnvērtīga sistēma kompaktai, labi siltinātai mājai ar atvērtu dienas zonu, īsiem gaiteņiem un pārdomātām durvīm. Ja izvēlaties šādu ceļu, sāciet ar plānojumu un siltuma zudumu aprēķinu un tikai pēc tam izvēlieties iekārtas. Tad ietaupījums uz katla telpas un grīdas cauruļvadiem paliks jūsu kabatā, nevis pārvērtīsies vēsās guļamistabās.
