Četrpadsmit kilovati. Tik bieži izskan pirmajā piedāvājumā, kad Pierīgā būvē 150 m² lielu jaunu māju ar trīskāršiem logiem un ventilāciju ar rekuperāciju. Uzstādītājs paskatās uz platību, piereizina ar "drošu" koeficientu un piedāvā lielāko iekārtu no sortimenta. Tikmēr šādas mājas siltuma zudumi pat pašā aukstākajā naktī reti pārsniedz 5–6 kW. Starpība nav tikai pirkuma cenā. Pārāk liels gaiss-ūdens siltumsūknis strādā nemierīgi, biežāk ieslēdzas un izslēdzas, ātrāk nolietojas un gada griezumā patērē vairāk elektrības nekā pareizi izvēlēts. Šajā rakstā izskaidrots, no kurienes nāk īstais skaitlis, kāpēc tik svarīga ir aprēķina āra temperatūra un kādas jaudas ir tipiskas 100, 150 un 200 m² mājām Latvijā.
No kurienes nāk īstais skaitlis: siltuma zudumu aprēķins
Siltumsūkņa jaudu nenosaka kvadrātmetri, bet tas, cik daudz siltuma māja zaudē visaukstākajā laikā. To parāda siltuma zudumu aprēķins, ko veic ēkas projektētājs vai siltumapgādes inženieris. Šis skaitlis ir galvenais, ko jāprasa, pirms runāt par konkrētu iekārtu.
Kas ietilpst aprēķinā
Aprēķinā summē zudumus caur sienām, jumtu, grīdu uz grunts, logiem un durvīm, kā arī ar ventilāciju un gaisa noplūdēm. Katrai konstrukcijai ir savs siltuma caurlaidības koeficients (U vērtība), ko reizina ar laukumu un temperatūru starpību starp iekšu un āru. Klāt nāk termiskie tilti: pārsedzes, pamatu un sienas savienojums, balkonu plātnes. Ventilācijas daļa jaunā mājā ar rekuperāciju ir neliela, jo rekuperators atgūst lielāko daļu no izvadāmā gaisa siltuma.
Rezultāts ir viens skaitlis kilovatos, piemēram, "aprēķina siltuma slodze 5,2 kW pie −23 °C". Tieši tas ir vajadzīgs, lai izvēlētos siltumsūkni.
Kur to atrast dokumentos
Gandrīz nulles enerģijas ēkai energoefektivitātes aprēķins jāveic jau projektēšanas laikā, tāpēc dati par norobežojošām konstrukcijām un siltuma zudumiem parasti ir būvprojekta apkures un ventilācijas daļā vai energosertifikāta pagaidu aprēķinā. Ja nelielai mājai būvniecība noformēta ar vienkāršāku dokumentāciju, apkures sadaļa var būt ļoti īsa. Tad ir vērts pasūtīt atsevišķu siltuma zudumu aprēķinu. Tas izmaksā daudz mazāk nekā kļūda iekārtas izvēlē. Kādas tieši sadaļas un aprēķini konkrētajam objektam ir obligāti, pārbaudiet savā būvvaldē vai pie projektētāja.
Aprēķina āra temperatūra: kāpēc −23 °C nav nejaušs skaitlis
Siltuma zudumi ir tieši proporcionāli temperatūru starpībai. Ja iekšā ir +20 °C, bet ārā −23 °C, starpība ir 43 grādi. Ja projektētājs aprēķinā ņemtu −15 °C, iznāktu tikai 35 grādi un par gandrīz piektdaļu mazāka slodze. Tāpēc katram aprēķinam jānorāda, pie kādas āra temperatūras tas veikts.
Vieta un klimats
Latvijas būvklimatoloģijas normatīvs nosaka aprēķina āra temperatūras dažādām vietām. Piekrastē tās ir maigākas, Latgalē un Vidzemes augstienē bargākas. Daudzos privātmāju aprēķinos izmanto vērtības ap −20 līdz −25 °C, un −23 °C ir izplatīts orientieris. Precīzu vērtību jūsu novadam lai izvēlas projektētājs saskaņā ar spēkā esošo normatīvu.
Svarīgi saprast, cik reti šāda temperatūra pienāk. Apkures sezonas vidējā temperatūra Latvijā ir ap 0 °C. Ja māja pie −23 °C zaudē 5 kW, tad pie 0 °C tā zaudē tikai ap 2,3 kW, bet pavasarī un rudenī vēl mazāk. Lielāko daļu ziemas siltumsūknis strādā ar trešdaļu vai pusi no savas maksimālās jaudas.
Ko darīt ar retajām salnām
Daudzās iekārtās ir iebūvēts elektriskais sildelements (parasti 3–9 kW), kas iesaistās, ja siltumsūknis viens pats netiek galā. Mājai, kurā ir tikai siltumsūknis, iekārtu parasti izvēlas tā, lai tā pati nosegtu visu aprēķina slodzi, un sildelements paliek kā rezerve atkausēšanai un ārkārtas gadījumiem. Nevajag pirkt divreiz lielāku siltumsūkni, lai nodrošinātos pret divām aukstām naktīm piecos gados.
Tipiskās jaudas 100, 150 un 200 m² mājām
Zemāk dotie skaitļi ir orientējoši 2026. gada jaunai mājai ar gandrīz nulles enerģijas līmenim atbilstošu siltināšanu, trīskāršu stiklojumu un ventilāciju ar rekuperāciju, pie aptuveni −23 °C ārā. Pēdējā kolonnā salīdzinājumam dota vecāka standarta māja bez rekuperācijas. No tādām mājām arī nāk ieradums piedāvāt 12–16 kW.
| Apkurināmā platība | Koka karkass, kW | Gāzbetons ar siltinājumu, kW | Ieteicamā siltumsūkņa klase | Vecāka māja bez rekuperācijas, kW |
|---|---|---|---|---|
| 100 m² | 3–4,5 | 3,5–5 | 4–5 kW | 6–8 |
| 150 m² | 4–6 | 4,5–6,5 | 6 kW | 9–12 |
| 200 m² | 5–7,5 | 6–8 | 7–8 kW | 12–16 |
Kompakta vienstāva māja, piemēram, mūsdienīgs 103 m² projekts ar trim guļamistabām vai tradicionāla 120 m² viena stāva māja, ar labu siltinājumu iekļaujas tabulas augšējā rindā. Mazākā modeļa siltumsūknis šeit ir pilnīgi pietiekams.
Koka karkass
Latvijā rūpnieciski ražotas karkasa mājas sienas parasti ir bieza un nepārtraukta siltumizolācijas kārta, un gaisa necaurlaidība bieži ir ļoti laba. Tas samazina gan zudumus caur sienām, gan noplūdes. Mazā termiskā masa nozīmē, ka telpas ātri sasilst un ātri reaģē uz regulēšanu. Tieši tāpēc šādā mājā īpaši jūtama pārāk lielas iekārtas raustīšanās: temperatūra telpā svārstās ātrāk.
Gāzbetons
Gāzbetona mūris pats par sevi siltumu tur labi, bet gandrīz nulles enerģijas līmenim to parasti papildus siltina. Ar pietiekamu siltinājumu zudumi ir līdzīgi karkasa mājai. Biežāk vairāk zaudē mezglos: pārsedzēs, pārseguma malās un pamatu savienojumā, tāpēc tabulā diapazons ir nedaudz augstāks. Smagākā konstrukcija toties uzkrāj siltumu un izlīdzina īsas salnu epizodes.
Kas maina jaudu: karstais ūdens, pirts un liels stiklojums
Karstais ūdens
Četru cilvēku ģimene dienā patērē apmēram 150–200 litrus karstā ūdens. Lai 200 litru boileri uzsildītu par 35 grādiem, vajag ap 8 kWh. Ar 6 kW siltumsūkni tas aizņem pusotru līdz divas stundas, un šajā laikā apkure uz brīdi pauzējas, ko labi siltināta māja pat nepamana. Tāpēc karstā ūdens dēļ jaudu parasti palielina tikai nedaudz vai nepalielina nemaz. Svarīgāk ir izvēlēties pietiekami lielu boileri ar siltummaiņa virsmu, kas der siltumsūknim.
Pirts
Elektriskā pirts krāsns 6–9 kW jaudā nav saistīta ar apkures siltumsūkni. Tā ietekmē elektrības pieslēgumu, nevis apkures aprēķinu, tāpēc par to jārunā ar elektriķi, plānojot ievada ampērus. Malkas pirts siltumsūkņa izvēli neietekmē vispār. Grīdas apsilde pirts priekštelpā un dušā ir parasta apkures cilpa ar mazu slodzi.
Liels stiklojums viesistabā
Pat labs trīskāršais logs zaudē četras līdz piecas reizes vairāk siltuma nekā tikpat liels siltināts sienas laukums. Ja 20 m² sienas aizstāj ar stikla fasādi, aprēķina slodze pieaug par aptuveni pusi kilovata. Tas nav daudz, bet tas jāņem vērā, un pie lielajiem logiem vajadzīga grīdas apsilde vai konvektori, lai nebūtu auksta gaisa plūsmas. Divstāvu mājās, piemēram, 132 m² mūsdienīgā projektā bez garāžas vai skandināvu stila mājā ar divām guļamistabām un plašu dzīvojamo zonu, vērts projektā pārbaudīt logu laukumu un orientāciju. Uz dienvidiem vērsts stiklojums pavasarī dod lieku siltumu, uz ziemeļiem tikai zudumus.
Pārāk liels siltumsūknis: cikli, nolietojums un zemāks SCOP
Modulācijas robeža
Mūsdienu invertora siltumsūknis var samazināt jaudu, bet ne bezgalīgi. Iekārta ar 12 kW nominālo jaudu parasti nespēj stabili strādāt zem 3–4 kW. Ja mājai pie 0 °C vajag 2 kW, šāds siltumsūknis uzsilda ūdeni, izslēdzas, pēc brīža atkal ieslēdzas. Tā sauktā taktēšana var atkārtoties vairākas reizes stundā visu sezonu.
Katra ieslēgšanās ir slodze kompresoram un elektronikai. Pirmās minūtes pēc starta iekārta strādā ar sliktāku efektivitāti, un daļa elektrības aiziet sistēmas uzsildīšanai. Rezultātā sezonālais lietderības koeficients (SCOP) faktiski ir zemāks nekā tehniskajā lapā, un kompresora resurss tiek izmantots ātrāk. Pareizi izvēlēta iekārta lielāko daļu laika strādā vienmērīgi ar mazu jaudu, tieši tur, kur siltumsūknis ir visefektīvākais.
Ko maksā lieki kilovati
2026. gadā starpība starp tā paša ražotāja 6 kW un 12 kW gaiss-ūdens iekārtu bieži ir apmēram 1500–3000 EUR. Klāt var nākt lielāks elektrības pieslēgums un augstāka fiksētā maksa par to katru mēnesi. Ja turklāt gada patēriņš pieaug par dažiem procentiem zemākā SCOP dēļ, pārmaksa uzkrājas visu iekārtas mūžu.
Lielākām mājām, piemēram, 199 m² divstāvu projektam ar četrām guļamistabām vai 158 m² vienstāva mājai ar plašu plānojumu, jaudas izvēle ir vēl jūtīgāka. Tieši te kārdinājums "ņemt ar rezervi" ir vislielākais, lai gan aprēķins bieži parāda 6–8 kW.
Kā sarunāties ar uzstādītāju
- Iedodiet siltuma zudumu aprēķinu. Lūdziet, lai piedāvājums balstās uz to, nevis uz platību.
- Pajautājiet minimālo jaudu. Uzziniet, līdz cik kW iekārta modulē pie 0 °C un +7 °C ārā.
- Pārbaudiet jaudu pie aprēķina temperatūras. Nominālā jauda tehniskajā lapā parasti dota pie +7 °C. Svarīgi, cik iekārta dod pie −15 °C un −23 °C.
- Plānojiet zemu turpgaitas temperatūru. Grīdas apsilde ar 30–35 °C ūdeni būtiski uzlabo SCOP salīdzinājumā ar radiatoriem un 50 °C.
- Prasiet pamatojumu katram papildu kilovatam. Ja piedāvājums ir divreiz lielāks par aprēķinu, lai uzstādītājs rakstiski paskaidro, kāpēc.
Biežākie jautājumi
Vai var izmantot likumu "100 W uz kvadrātmetru"?
Nē. Šāda īkšķa likums der vecām, maz siltinātām ēkām. Jaunai gandrīz nulles enerģijas mājai ar rekuperāciju reālā slodze bieži ir 25–40 W/m², tātad divas līdz četras reizes mazāka.
Ko darīt, ja siltumsūknis aukstākajā naktī nepietiks?
Šim gadījumam ir iebūvētais elektriskais sildelements. Ja iekārta izvēlēta pēc aprēķina pie pareizās āra temperatūras, sildelements ieslēgsies reti vai nemaz.
Vai pusotra stāva mājai vajag lielāku siltumsūkni?
Ne pēc stāvu skaita. Pusotra stāva mājā vairāk zaudē jumta slīpnes un jumta logi, tāpēc svarīga ir rūpīga jumta siltināšana. Jaudu tik un tā nosaka aprēķins.
Vai jāpalielina jauda, ja vēlāk plānoju piebūvi?
Labāk nē. Siltumsūknis ar pārāk lielu jaudu cietīs visus gadus līdz piebūvei. Mazai piebūvei bieži pietiek ar esošās iekārtas rezervi, bet lielai ir vērts paredzēt atsevišķu risinājumu, kad būs zināmi tās siltuma zudumi.
