Janvāra rīts Pierīgā, ārā mīnus piecpadsmit. Guļamistabā ir patīkami silts, bet vannas istabā kāja uz flīzes uzreiz jūt vēsumu, un vakarā pakārtais dvielis joprojām ir mitrs. Termostats rāda 22 °C, siltumsūknis strādā bez kļūdām, un rēķins par elektrību ir mazs. Tātad viss ir kārtībā? Tehniski jā. Ikdienā ne pārāk.
Iemesls ir zemā padeves temperatūra. Gandrīz nulles enerģijas mājā grīdas apkurei pietiek ar 30–35 °C ūdeni, un tieši tāpēc siltumsūknis strādā efektīvi. Taču pie tik zemas temperatūras flīzes virsma parasti sasilst tikai par dažiem grādiem virs gaisa temperatūras, apmēram līdz 24–27 °C. Basām kājām tas šķiet "tikko silts". Vannas istabā grīdas laukums ir mazs, to daļēji aizņem duškabīne, vanna un skapītis, toties siltuma vajag vairāk: tur parasti grib 23–24 °C, nevis 20–21 °C kā istabās. Ventilācija ar rekuperāciju no mitrās telpas nepārtraukti nosūc gaisu, un tā vietā ieplūst nedaudz vēsāks gaiss no gaiteņa. Ja telpa vēl atrodas pie āra sienas vai tai ir liels logs, siltuma zudumi aug, bet sildošās virsmas paliek tikpat daudz.
Risinājumi ir vairāki, un tie atšķiras pēc cenas, ekspluatācijas izmaksām un tā, cik vēlu tos vēl var ieviest. Zemāk tie salīdzināti tiešā sacensībā.
Risinājumu salīdzinājums
| Risinājums | Ko uzlabo | Uzstādīšana (aptuveni, 2025–2026) | Ekspluatācija | Kad jāizlemj |
|---|---|---|---|---|
| Blīvāks cauruļu solis (10 cm, nevis 15–20 cm) | Vienmērīgāk silta grīda, vairāk siltuma no tā paša m² | Parasti 50–150 EUR papildus vienai vannas istabai | Praktiski bez papildu izmaksām | Pirms grīdas liešanas |
| Atsevišķs vannas istabas kontūrs ar savu termostatu | Telpu var turēt siltāku nekā pārējo māju | Aptuveni 100–300 EUR (izpildmehānisms, termostats, regulēšana) | Neliels pieaugums, siltumu dod siltumsūknis | Pirms kolektora montāžas |
| Dvieļu žāvētājs apkures sistēmā | Papildu sildvirsma, dvieļi daļēji žūst | Aptuveni 150–500 EUR ar pieslēgumu | Lēts, bet pie 35 °C jauda ir maza | Pirms sienu apdares |
| Elektriskais dvieļu žāvētājs | Sausi dvieļi jebkurā sezonā, ātrs siltums | Aptuveni 100–400 EUR plus elektrības punkts | Dārgākais siltums, jāierobežo ar taimeri | Var pievienot arī vēlāk |
| Augstāks termostata iestatījums vai apkures līkne | Siltāka telpa, ja kontūram pietiek jaudas | 0 EUR | Visai mājai pazeminās siltumsūkņa efektivitāte | Jebkurā brīdī |
Cenas ir orientējošas un ļoti atkarīgas no izvēlētā aprīkojuma un uzstādītāja. Precīzu tāmi prasiet apkures projektētājam.
Grīdas sajūta: cik silta kļūst flīze
Kājām vissvarīgāk ir tas, cik daudz siltuma iznāk no katra grīdas kvadrātmetra. Ja caurules liek ar 10 cm soli, nevis 15 vai 20 cm, flīze sasilst vienmērīgāk, un starp caurulēm nepaliek vēsas joslas. Atsevišķs kontūrs ar savu termostatu ļauj vannas istabu turēt siltāku nekā pārējo māju un neatkarīgi no tā, kad dzīvojamā istaba jau ir sasniegusi savu temperatūru. Bieži palīdz arī vienkāršs paņēmiens: vannas istabas cilpu pieslēdz tā, lai tā saņem ūdeni pirmā un ar mazāko garumu līdz kolektoram.
Termostata pagriešana augstāk gaisu sasilda, bet flīzi var arī nesasildīt, ja kontūrs jau strādā ar pilnu jaudu. Elektriskais žāvētājs silda gaisu, nevis grīdu.
Verdikts: siltākām flīzēm palīdz tikai blīvāks solis kopā ar atsevišķu kontūru. Visi pārējie risinājumi silda gaisu, nevis kājas.
Dvieļi un mitrums
Ar dvieļiem ir citādi. Ūdens dvieļu žāvētājs radiatoru sistēmai ar 70 °C ūdeni žāvē labi, bet pie 30–35 °C tas atdod tikai nelielu daļu no ražotāja norādītās jaudas. Tas nozīmē, ka pats žāvētājs ir remdens, un biezs frotē dvielis līdz rītam neizžūst. Turklāt vasarā apkure nestrādā, un tad ūdens žāvētājs ir vienkārši auksta caurule.
Elektriskais žāvētājs dod 40–60 °C virsmu neatkarīgi no apkures sistēmas un sezonas. Tas arī palīdz izžāvēt gaisu pēc dušas un samazina pelējuma risku stūros pie āra sienas.
Verdikts: sausiem dvieļiem visu gadu uzvar elektriskais žāvētājs. Ūdens žāvētājs zemas temperatūras sistēmā ir drīzāk dizaina elements.
Uzstādīšanas izmaksas
Lētākais papildinājums ir blīvāks cauruļu solis: vannas istabā ar 5–8 m² grīdu tas nozīmē dažus desmitus metru caurules vairāk un nedaudz vairāk darba. Atsevišķs kontūrs maksā vairāk, jo vajag izpildmehānismu uz kolektora, termostatu un vadu. Ja kolektorā vietas vairs nav, cena aug. Ūdens dvieļu žāvētājam jāievelk pievadi sienā, un tas jāizlemj pirms flīzēšanas. Elektriskajam žāvētājam vajag atsevišķu barošanas punktu ar atbilstošu aizsardzību mitrā telpā, tāpēc to arī vislabāk paredzēt elektroprojektā, pat ja pašu žāvētāju pērk vēlāk.
Mazās mājās, piemēram, kompaktā vienstāva projektā ar vienu vannas istabu un divām guļamistabām, visa papildu investīcija ir dažu simtu eiro robežās. Lielākā mājā ar trim vai četrām mitrajām telpām summa reizinās, tāpēc der izvērtēt, kurām vannas istabām pilns komplekts tiešām vajadzīgs un kurām pietiek ar blīvāku soli.
Verdikts: blīvāks solis un elektrības punkts žāvētājam ir lētākā "apdrošināšana", ko var ielikt projektā jau sākumā.
Ekspluatācijas izmaksas un siltumsūkņa efektivitāte
Te atšķirības ir lielākās. Siltumsūknis ar 35 °C padevi sezonā no vienas kilovatstundas elektrības parasti saražo 3,5–4,5 kWh siltuma. Elektriskais žāvētājs no vienas kilovatstundas dod tieši vienu. Tātad katrs siltuma grāds no elektriskā žāvētāja maksā aptuveni trīs līdz četras reizes vairāk.
Aptuvens aprēķins pie 2025.–2026. gada elektrības cenas ar sadali ap 0,20–0,25 EUR/kWh:
- Elektriskais žāvētājs 300 W ar taimeri, četras stundas dienā: ap 1,2 kWh, tātad apmēram 7–9 EUR mēnesī.
- Tas pats žāvētājs bez taimera, ieslēgts visu diennakti: ap 7 kWh dienā, tātad 40–55 EUR mēnesī. Tā ir visbiežākā kļūda.
- Atsevišķs kontūrs vai blīvāks solis: papildu siltumu dod siltumsūknis, tāpēc starpība visbiežāk ir dažu eiro robežās mēnesī.
- Visas apkures līknes pacelšana par 5 °C, lai sasildītu vienu telpu: siltumsūkņa efektivitāte krītas, aptuveni par 10–15 %. Gada griezumā tas var būt vairāki desmiti līdz simts eiro un vairāk, atkarībā no mājas.
Ziemā elektriskā žāvētāja siltums nepazūd, jo tas silda vannas istabu, un grīdas kontūrs tad strādā mazāk. Tomēr šis siltums ir dārgāks, tāpēc žāvētājam nepieciešams taimeris vai viedā rozete.
Verdikts: lētākais ir silts siltumsūkņa ūdens tieši vannas istabā. Elektriskais žāvētājs ir lēts tikai ar taimeri, bet visas mājas līknes pacelšana ir dārgākais veids, kā sasildīt vienu telpu.
Kad jāizlemj: projektā vai pēc ievākšanās
Lielāko daļu problēmas var novērst, vēl pirms tiek liets pamats, jau mājas plānojumā. Vannas istaba pie āra sienas ar lielu logu ziemā zaudē daudz vairāk siltuma nekā tāda pati telpa mājas vidū. Grīdas apkurei pie zemas temperatūras šis papildu zudums var būt par lielu. Jo lielāks stikla laukums, jo vēsāka būs gaisa kārta pie loga, un jo pamanāmāks būs vēsums, izkāpjot no dušas.
Pusotra stāva mājās ir vēl viens risks: vannas istaba zem jumta slīpnes. Tur ir maza grīda, liela aukstā virsma virs galvas, un bieži arī jumta logs. Apskatiet, piemēram, kompakto divstāvu kotedžu ar pusotru vannas istabu vai tradicionālo divstāvu māju ezera stilā: šādos projektos der pārbaudīt, kur tieši nonāk mitrās telpas un vai tās var pārbīdīt tuvāk mājas centram.
Vienstāva mājās vannas istabu bieži var novietot starp guļamistabām vai pie tehniskās telpas, kur ir arī kolektors. Labs piemērs ir skandināvu stila vienstāva māja, kur visas istabas ir vienā līmenī, un mūsdienīgais vienstāva projekts ar divarpus vannas istabām, kur ir vērts pārliecināties, ka galvenā vannas istaba nav pie lielākā loga. Plašākā divstāvu mājā, piemēram, projektā ar piecām guļamistabām, vannas istabas uz otrā stāva var izvietot vienu virs otras pie iekšējās sienas, un tad visi pievadi ir īsi.
Ja māja jau ir uzbūvēta, pieejami tikai trīs risinājumi: elektriskais žāvētājs, termostata regulēšana un kontūra pārbalansēšana. Ja kontūru vēl var atdalīt uz kolektora, tas ir ceturtais.
Verdikts: vannas istabas vieta plānā ir izšķirošāka par jebkuru ierīci. Iekšēja vai daļēji iekšēja vannas istaba ar nelielu logu zemas temperatūras sistēmā ir silta bez papildu triku.
Kam ko izvēlēties
- Ja projekts vēl tikai top: novietojiet vannas istabu pie iekšējās sienas, logu paredziet nelielu, prasiet 10 cm cauruļu soli un atsevišķu kontūru, kā arī elektrības punktu žāvētājam.
- Ja ļoti vēlaties siltas flīzes: atsevišķs kontūrs ar blīvu soli un termostatu, kas tur vannas istabu par 2–3 °C siltāku nekā pārējo māju.
- Ja svarīgākais ir sausi dvieļi: elektriskais dvieļu žāvētājs ar taimeri. Ūdens žāvētājs pie 30–35 °C to neaizstās.
- Ja māja jau ir uzbūvēta: vispirms pārbaudiet kontūra regulēšanu un termostatu, pēc tam pievienojiet elektrisko žāvētāju. Visas mājas apkures līkni necelciet.
- Ja būvējat lauku māju vai māju ar pirti: mitrās telpas grupējiet kopā un pie tehniskās telpas, lai visiem kontūriem būtu īsi pievadi un vienots ventilācijas risinājums.
- Ja rēķināt katru eiro: siltums no siltumsūkņa ir lētākais, tāpēc ieguldiet grīdas kontūrā, nevis elektrības patēriņā vēlāk.
Pirms galīgā lēmuma konkrētos apkures parametrus un telpu temperatūras saskaņojiet ar apkures projektētāju vai arhitektu, jo katras mājas siltuma zudumi ir atšķirīgi.
